Jura Rogas foto
Pievienots: 23.02.2018
Februārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika ierīkota Ināras Pauliņas pašdarinātu rotaslietu izstāde „Tieksme pēc skaistuma”. Ināras lielo aizraušanos ar rokdarbiem apliecina viņas darinātās diegu jeb simegrāfijas gleznas un no pērlītēm veidotās rokassprādzes, krelles, auskari un citas rotaslietas.
Pēc pamata profesijas Ināra ir diplomēta bioloģijas skolotāja, taču pēc Piedrujas pamatskolas slēgšanas pārkvalificējās par bibliotekāri un šobrīd strādā novada centrālajā bibliotēkā. Sarīkot pašdarinātu rotaslietu izstādi viņu pamudināja kolēģes. Šī gan nav viņas pirmā izstāde.
„Savā pirmajā izstādē, kas notika pirms vairākiem gadiem, es izstādīju simegrāfijas gleznas,” stāsta sarunbiedrene. „Šai tehnikai pievērsos aptuveni pirms 10 gadiem, kad meita Daina bija skolas vecumā. Kādu dienu Daina man lūdza palīdzību rokdarbos. Palīdzot viņai, es arī pati aizrāvos ar simegrāfijas gleznu darināšanu, bet visai drīz šo nodarbi pametu. Gleznas top ilgi - vispirms ar īlenu izdur caurumiņus, un tad rūpīgi jāstrādā ar diegu, līdz top perfekts raksts, kuru var atrast rokdarbu žurnālos un plašajos interneta resursos.
Vienudien bibliotēkā tika organizēta kādas novada iedzīvotājas pērļu darbu izstāde. Diemžēl viņas vārdu neatceros, bet tieši pateicoties viņas smalkajiem darbiem ieinteresējos par pērļošanu. Nopirku pērlītes, sāku meklēt informāciju internetā un pamazām apguvu šīs prasmes, ka varēju sarīkot jau otru pašdarinātu rotaslietu izstādi „Kad uzzied pērles”. Laika gaitā esmu radījusi 300 darbu pērļošanas tehnikā, šajā izstādē apskatāmi 38 pēdējie darbi. Tagadējā izstādē simboliski apvienotas abas divas iepriekšējās, jo simegrāfijas gleznas vairs nedarinu, un šodien izstādē redzamās ir no agrākajiem gadiem. Gleznas ļoti labi izdaiļo mājas vai dzīvokļa sienas, bet mani tās neaizrauj tik stipri, kā pērļošana. Pat adīšana interesē mazāk.”
Vai 300 rotaslietu no pērlītēm ir daudz? Ināra ļauj katram pašam to izvērtēt. Vienkārša rotaslieta ir viena vakara darbs, bet viņas kolekcijā lielākoties bijušas tādas, kas top nedēļu un divas, turklāt jāņem vērā, ka šim hobijam var veltīt tikai vakarus un brīvdienas.
Starp citu, Ināra nebūt nejūtas zaudējusi saikni arī ar skolotājas profesiju, arī tagad viņai gadās iejusties šajā lomā un bibliotēkas apmeklētājiem pamācīt datora lietošanu, vai kādai interesentu grupai pamācīt rokdarbus. Arī bibliotekāres darbā var sameklēt paralēles ar skolotāja arodu – abiem nākas strādāt ar grāmatām un cilvēkiem – lieliem un maziem.
Juris Roga,
autora foto