Stāsts ir galā, uzzināts daudz – mūža skaistums, svētīgs darbs...

Pievienots: 06.12.2016

Vasaras vidū saņēmām no Tallinas Sv. Pētera un Pāvila katoļu katedrāles ērģelnieces Mari Jarvi lūgumu sniegt ziņas par Krāslavas ģimnāzijas 1938. gada absolventu, ilggadējo Tallinas Sv.Pētera un Pāvila Romas katoļu katedrāles prāvestu Miķeli Krumpānu sakarā ar viņa 100. dzimšanas gadadienu 2016. gada 7. novembrī.

Daļēji šaubījāmies par šīs ieceres īstenošanu, jo bija tikai samērā pieticīgas ziņas par Miķeli Krumpānu no Baltinavas prāvesta Jāņa Svilāna atmiņām. Bija norādīta Miķeļa Krumpāna dzimšanas vieta – Adamova, dzimis 12 bērnu ģimenē, tēvs apbedīts Krāslavas katoļu kapos, bet tēva vārds netika minēts. Šī informācija tika iegūta Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolas vēstures muzejā, kur kādā no mapēm bija materiāli par absolventiem – priesteriem. Šajā brīdī vēlreiz sapratām, ka katrai rindiņai par jebkuru personu ir milzīga nozīme, kaut gan daži cilvēki bieži pret to ir noskaņoti skeptiski.

 Ar preses palīdzību tika meklēti Miķeļa Krumpāna piederīgie, paziņas, lai varētu iepazīties ar viņa dzīves gaitām. Atsaucās vairāki cilvēki. Izpētē tika iesaistīts arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, kas izmantoja savus speciālistus un tehniskos resursus.

Šķiet, augstākie spēki sūtīja mums sekmīgu izpēti, veiksmīgu materiālu apkopošanu un to nodošanu Tallinas Sv.Pētera un Pāvila katedrāles katoļu draudzei, kura līdz pat šodienai ļoti augstu vērtē prāvesta Miķeļa Krumpāna 35 gadus ilgo kalpošanu baznīcā un uzskata viņu par svētīgo.

Tallinas Sv.Pētera Pētera un Pāvila katoļu katedrāles draudzes darbība ir kā apgaismojums mums visiem, kā pozitīvs piemērs, ko vajadzētu pārņemt katrai draudzei kā bausli.

Saulainajā 2016. gada 27. oktobra dienā Mari Jarvi ar vīru Tiit Jarvi ieradās Krāslavā, lai klātienē apmeklētu tās vietas, kuras saistītas ar Miķeļi Krumpānu – Krāslavas Romas katoļu baznīcu, kurā Mari Jarvi spēlēja ērģeles, Krāslavas katoļu kapos - Miķeļa tēva Donata Krumpāna (1863 - 1928) atdusas vietu, kurā svētbrīdi noturēja Krāslavas Romas katoļu baznīcas vikārs Rodions Doļa, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju, apskatīja Krāslavas Valsts ģimnāzijas (pils) ēku, kurā M.Krumpāns mācījās, Adamovas sādžu, kurā Miķelis Krumpāns piedzima.

Tālāk līkloču grants ceļš aizveda ciemiņus un viņu pavadītājus uz Izvaltas kapiem, kuros atdusas Miķeļa Krumpāna brāļi, priesteris Ludvigs Krumpāns (1914 – 1983), Krāslavas Valsts ģimnāzijas 1936. gada absolvents, un Izvaltas baznīcas ērģelnieks Vincents Krumpāns (1911 – 1991), ar kura meitu Regīnu Maldovsku (Krumpāni) turpat notika sirsnīga tikšanās.

Piesātinātās dienas nogalē visi bijām gandarīti par izpildīto pienākumu pret konkrētu cilvēku tieši un pret vēsturi kopumā. Braucot projām, Mari un Tiit Jarvi teica: „Paldies par visu, ko izjutām Krāslavā. Šo dienu mēs neaizmirsīsim līdz mūža beigām.” Lielāku pateicību par paveikto darbu nemaz nevar iedomāties!

Šī projekta noslēgums notika Tallinas Sv.Pētera un Pavila katoļu katedrālē 2016. gada 6. novembrī ar Sv.Misi Miķelim Krumpānam, ko vadīja Viņa Ekselence Igaunijas Bīskaps Philippe Jean-Charles Jourdan. Pēc mises notika grāmatas par Miķeli Krumpānu prezentācija, kas bija Igaunijas un Latvijas pušu kopīgā darba rezultāts. Igaunijas radio tajās dienās varēja dzirdēt Mari Jarvi stāstījumu par Miķeli Krumpānu un braucienu uz Krāslavu.

Godinot Miķeli Krumpānu 100. dzimšanas dienā, Krāslavas Romas katoļu baznīcā 2016. gada 8. novembrī Sv. Misi noturēja vikārs Rodions Doļa.

Mēs esam pateicīgi visiem cilvēkiem, kuri piedalījās šī projekta īstenošanā, īpaši Miķeļa Krumpāna brāļa Staņislava meitai Marijai Vanagai (Krumpānei) no Višķiem, krāslavietei Zofijai Joninai (Plintai) un Krāslavas Romas katoļu baznīcai – prāvestam Eduardam Voroņeckim un vikāram Rodionam Doļam.

Cieņa pret cilvēku, vēsturi un paveikto ir tas spēks, kas palīdz mums izprast cilvēka sūtību šajā pasaulē.

 Janīna Gekiša, novadpētniece

 Pielikumā: grāmatas par Miķeli Krumpānu vāki
Foto pie Miķeļa Krumpāna tēva Donata Krumpāna kapa.
No kreisās 4. - Mari Jarvi, 5. - Tiit Jarvi,
6. - vikārs Rodions Doļa ar Krāslavas pētniekiem