Eima, ļaudis, mieloties!

Pievienots: 12.05.2016

Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde „Eima, ļaudis, mieloties!”, kura ir pirmais solis pastāvīgās ekspozīcijas „Pie viena galda” tapšanā. Ir paredzēts parādīt Krāslavas novadam raksturīgo ēdienu dažādību caur piecu tautību virtuves īpatnībām. Tas iekļauj vērienīgu un pamatīgu izpēti.

Galda tradīcijas ir viena no senākajām sadzīves izpausmēm. Atskatoties vēsturē, redzams, ka katrā vēstures periodā uzturam un galda tradīcijām bija sava specifika. Jau antīkajā pasaulē ēdiens bija daļa no rituāla. Liela nozīme tika pievērsta ēdiena noformējumam, tā pasniegšanai, sarunām pie galda. Savukārt viduslaikos noteicošā loma bija baznīcai, tādēļ arī ēdiena mērenība un atturība gavēņa laikā kļuva par sava laika ideālu. Jaunie un jaunākie laiki iezīmējās ar jauno vērtību maiņu, kas būtiski ietekmēja ēdienu kultūru - priekšrocība bija ēdiena garšai. Nemazsvarīgas bija kopīgās ēdienreizes pie galda un ēšana no vienas kopīgas bļodas, kas apliecināja stiprās ģimenes saites.

Ievērojamas pārmaiņas ēdiena kultūrā saistās ar 19. gs. beigām, kas skāra arī Latvijas teritoriju, vēlāk arī Latgali. Piemēram, krāsnīm parādījās dūmvadi, līdz tam bija t. s. dūmistaba, kur dūmi krāsns kurināšanas laikā izplūda pa logiem un durvīm, tomēr jāatzīst, ka trūcīgāko zemnieku mājās turpinājās ēdienu gatavošana dūmu namā, t. s. atklātajā pavardā; parādījās lielāka garšvielu dažādība; kļuva pieejamāks plašāks darbarīku klāsts; dažādu recepšu publicēšana periodiskajos izdevumos, tai skaitā arī pavārgrāmatas; sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi (bufetes, krogi, restorāni u. c.).

20. gs. 20.–30. gados sāka iekārtot modernāku, ērtāku virtuvi; tika izgatavoti jauni daudzveidīgāki trauki un galda piederumi. Parādījās parocīgāki emaljēti, alumīnija vai cita metāla trauki.

Tradicionālās receptes ir nākušas no paaudzes paaudzē, kā arī ēdieni, kas bija pašu saimnieču iniciatīva un veikums. Reģionālajai virtuvei ir raksturīgi vienkārši, bet sātīgi ēdieni, kas lielākoties ir skaidrojams ar smago ikdienas darbu darīšanu. Virtuves tradīciju sasaiste ar gadalaiku maiņu, īpašie ēdieni gavēnī un stingra tā ievērošana, mielasts pēc talku rīkošanām, ticējumu saistība ar ēdienu kultūru un citas pazīmes raksturo Latgales īpatno reģionālo virtuvi.

1944./45. gadā, Latvijai otrreizēji nonākot PSRS sastāvā, tika paredzēta visu dzīves jomu restrukturizācija, kura skāra arī sadzīvi, tajā skaitā ēdienu kultūru. Viena no raksturīgākajām padomju virtuves īpatnībām - uzsvars uz sabiedrisko ēdināšanu, kas bija viens no Padomju Savienības politikas virzieniem, ietverot izmaiņas arī sievietes sociālajā lomā. 1950-tajos gados sāka mainīties priekšstats par restorāniem - tie kļuva ne tikai par vietu, kur var paēst, bet arī interesanti pavadīt brīvo laiku. Laika gaitā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu skaits ieguva tendenci pieaugt.

Gadsimtu un gadu laikā latviešu kultūra attīstījās mijiedarbībā ar citām tautu kultūrām, sadzīvoja dažādas tautības un konfesijas. Tas attiecināms arī uz Latgali, tostarp arī Krāslavu, kur dominēja dažādu tautību tradīcijas, kas izpaudās arī ēdienu un galda kultūrā.

Baiba Matvejenko, Mag.hist., Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste