Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā top jauna ekspozīcija

Pievienots: 19.02.2016

Krāslavas savdabību veido gan neatkārtojamās dabas ainavas skaistums, gan novada vēsture, kas ir kopējās Latvijas un pasaules vēstures neatņemama sastāvdaļa. Tas veido uzskatu, ka Krāslava ir Latgales pērle, savukārt Latgale kopumā izceļas ne tikai ar savu savdabīgo kultūru, tas ietver arī reģionālās virtuves specifiku: gan latgaliešu tradicionālās receptes, gan receptes, ko izmantoja Latgales poļi, krievi, baltkrievi un arī ebreji. Sevišķi izceļas katoļu un vecticībnieku gavēņu/svētku raksturīgie ēdieni. Līdz ar to cittautiešu virtuves kopā ar latviešiem/latgaliešiem raksturīgo virtuvi veido daudzveidīgas un neatkārtojamas ēdienu garšas.

 Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā var gūt izpratni par Krāslavas novada vēstures līkločiem, dažādu cilvēku likteņiem. 2007. gadā tika atklāta pamatekspozīcija „Pieci airi”, kas stāsta par Krāslavas novadam raksturīgo daudznacionālo vidi - latviešiem/latgaliešiem, krieviem, baltkrieviem, poļiem, ebrejiem, piecām tautībām, kas ienesušas savas vērtības, dzīvesziņu, savu kultūru, tradīcijas, mentalitāti, katra cilvēka individuālo pieredzi. Tas paver arī iespēju pievērsties kādai atsevišķai tēmai no kopējā konteksta, kas veicinātu savas pilsētas un novada vēstures apzināšanu. Tādējādi radās ideja veidot ekspozīciju „Pie kopīgā galda”, kurā ir paredzēts iepazīties ar Krāslavas novadam raksturīgo ēdienu dažādību, atveidojot katras tajā laikā Krāslavā dzīvojošās tautības virtuves specifiku. Šāda ēdienu daudzveidība ietver prasmi, saglabājot savas nacionālās kultūras identitāti, pieņemt jauno, citu tautību kultūrai raksturīgo, tādējādi papildinot tradicionālo kultūru. Ekspozīcijas „Pie kopīgā galda” veidošanas ietvaros tiks atspoguļotas piecu tautību virtuves raksturīgākās iezīmes no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 80-tajiem gadiem, tajā skaitā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi padomju periodā.

 Ekspozīcijas veidošanā ir aicināts piedalīties ikviens krāslavietis un Krāslavas novadā dzīvojošais, nododot Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam priekšmetus, kas atspoguļo tā laika virtuvi. Īpaši būsim pateicīgi par senatnīgu taisnstūrveida galdu, soliem, krēsliem, ēdienu gatavošanai nepieciešamajiem priekšmetiem, kā arī dažādiem virtuves piederumiem. Ļoti noderīgas būtu arī fotogrāfijas, kurās parādās svētku un ikdienas galds, virtuves tēma kopumā, dažādas pavārgrāmatas, kā arī piezīmju grāmatas ar receptēm, dvieļi, sedziņas ar izšuvumiem, galdauti.

  Svarīga nozīme ir laikabiedru atmiņām, jo tas paver iespēju ielūkoties ēdienu gatavošanas specifikā caur aculiecinieku stāstiem. Ekspozīcijas ietvaros ir paredzēts izmantot vietējo iedzīvotāju atmiņas par ēdienu gatavošanu, tādēļ tiks rīkotas ekspedīcijas, kuru gaitā pie Krāslavas novada iedzīvotājiem dosies Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieki novadā dzīvojošu tautību ēdienu kultūras liecību iegūšanai. Būsim pateicīgi par ikviena Krāslavas novada iedzīvotāja izrādīto interesi, atsaucību un sadarbību.

Zvaniet un rakstiet Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam. Tālrunis: 65623586, e-pasts: kraslavas_muzejs@inbox.lv.

 Baiba Matvejenko,
Mag.hist.,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste

 Attēlā: Krāslavas pamatskolas skolēni ar savu audzinātāju Ādolfu Pildegoviču (10. no kreisās). 1930-tie gadi.