Koka dievnamu burvība

Pievienots: 23.11.2015

Kopš piektdienas, 20. novembra, Krāslavas Romas katoļu baznīcā skatāma izstāde „Lietuvas koka dievnami fotogrāfijās”. Izstādē eksponēto lielformāta attēlu autors ir fotomākslinieks Raimonds Paknis (Raimondas Paknys), un ekspozīcija veidota pēc grāmatas „Lietuvas koka baznīcas” motīviem.

Tā kā šī izstāde tapusi sadarbībā ar Lietuvas Republikas vēstniecību Rīgā, tad atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja arī Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis.

Atklājot izstādi, prāvests Eduards Voroņeckis uzsvēra, ka šī nav pirmā izstāde, kuru mums piedāvā Lietuvas vēstniecība, taču šoreiz ir lieliska iespēja iepazīties ar nelielu daļu no mūsu kaimiņu tautas nenovērtējamā kultūras mantojuma ļoti nozīmīgā laikā – noslēdzot baznīcas liturģisko gadu.

Lietuvas koka dievnami ir savdabīgi un individuāli, neraugoties uz Rietumu mākslas stila ietekmi un katoliskās mākslas likumsakarībām.

Kā atzīmēja vēstnieks savā uzrunā, tad lielākā daļa senāko un skaistāko Lietuvas koka baznīcu, kurās visvairāk saglabājies mākslas mantojums, atrodas Žemaitijā, tās dievnami vienmēr tiek minēti kā iespaidīgākie Lietuvas „koka baroka” piemēri.

Izstādes veidotāji vēlējās parādīt iespaidīgākos skaistāko dievnamu skatus, lai ikkatrs apmeklētājs šajā izstādē sajustos kā ienācējs, kas ir brīvs no iepriekšējām zināšanām, kurš ceļo pa Lietuvas ciemiem un pilsētiņām un pavisam nejauši pavēris smagās pieticīgās baznīciņas durvis un ierauga tur apslēptu skaistumu.

Tāpēc te ir ne tikai kopējie eksterjera un interjera skati, bet arī bieži vien neievērotas lietas - unikālu altāru, kanceļu, ērģeļu dekoru kokgriezumu, kolonnu, sienu, griestu fragmentus, kuri saglabājuši cirvju radītās pēdas un savdabīgo rakursu, kas palīdz sajust koka dievnamu burvību.

Izstādes atklāšanā apmeklētājiem bija iespēja noklausīties nelielu ērģeļmūzikas koncertu, kurā muzicēja draudzes ērģelnieks Romualds Raginis un viņa jaunais, daudzsološais audzēknis Aleksejs Karolis.

Rakstā izmantoti izstādes publicitātes materiāli.

Inga Kavinska, autores foto