Jura Rogas foto
Pievienots: 18.02.2019
14. februārī Krāslavu oficiālā vizītē apmeklēja LR izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Polijas nacionālās izglītības ministre Anna Zaļevska un Polijas Republikas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.
Vizītes ietvaros Latvijas izglītības un zinātnes ministre un Polijas nacionālās izglītības ministre apskatīja Krāslavas gr.Plāteru v.n. poļu pamatskolu, kur tika organizēta divpusējā tikšanās, pēc tam ministres tikās ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku.
Vizītes programmas turpinājumā ministres iepazinās ar skolotāju kolektīvu un skolas audzēkņiem. Mācību iestādes direktore Česlava Kozlovska iepazīstināja klātesošos ar viesiem, pēc tam skolas vokālais ansamblis „Kropeļki” izpildīja vairākas dziesmas.
Ministru vizītes programmā tika iekļauta arī preses konference, kuras laikā abu valstu izglītības ministres un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs pastāstīja par tikšanās rezultātiem un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
Ilga Šuplinska: „Man ir prieks būt šodien Krāslavā, jo bijušais Krāslavas rajons – tā ir mana dzimtene. Latgales vēsture ir cieši saistīta ar Polijas—Lietuvas lielvalsti, un mēs esam pateicīgi šim vēstures periodam, piemēram, par to, ka šeit tika izveidota latgaliešu rakstu valoda, un par to, ka šeit tika atvērta pirmā Latvijas augstākā mācību iestāde – Krāslavas garīgais seminārs. Šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku mentalitāte, pateicoties Polijas katoļu kultūras ietekmei, atšķiras no tās mentalitātes, kas raksturīga pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Šeit cilvēki ir atvērtāki, dzīvespriecīgāki un izturīgāki, jo situācija, kurā mēs dzīvojam, liek mums nepārtraukti mainīties.”
Izvērtējot vizītes rezultātus, Polijas izglītības ministre Anna Zaļevska uzsvēra, ka tagad viņai ir radies priekšstats par mācību procesa sistēmu Latvijas poļu skolās.
„Es piekrītu Latvijas izglītības un zinātnes ministrei un Krāslavas novada pašvaldības vadītājam - pārmaiņas izglītībā un spēja nepārtraukti pielāgoties laika prasībām - tas mūsdienās ir visnozīmīgākais,” atzina Anna Zaļevska. „Skolas veiksmīga darbība ir atkarīga ne tikai no finansējuma. Ir svarīgi, lai mācību iestādes administrācija, skolotāji un mēs, ministrijas darbinieki, meklētu jaunas darba formas, kas dotu iespēju izstrādāt alternatīvus priekšlikumus bērnu mācību procesa organizēšanai. Ir vajadzīgas jaunas idejas, kas veicinās skolas attīstību.”
Pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks pateicās viesiem par līdzdalību poļu skolas attīstības jautājumu risināšanā un uzsvēra, ka Krāslavas novada dome nekad nav plānojusi atņemt bērniem iespēju apgūt poļu valodu un kultūru, bet bija apspriedusi jautājumu par reformām izglītības sistēmā, kas tiks īstenotas ne tikai Krāslavā, bet arī visā Latvijā.
Gunārs Upenieks: „Visas novada skolas īsteno vispārizglītojošās programmas un strādā to pamatnostādņu ietvaros, tāpēc vienmēr būs konkurence, jo ikvienai mācību iestādei nepieciešams piesaistīt skolēnus. Šodien tikšanās laikā mēs vienojāmies, ka 3-4 mēnešu laikā apspriedīsim izglītības programmas, ko varētu realizēt poļu skolā.”
Konferences laikā tika aktualizēti jautājumi par izglītības kvalitātes kritērijiem Latvijā sakarā ar presē izskanējušo viedokli, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav izveidojusi vienotu Latvijas izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu. Vai tāda sistēma ir izstrādāta Polijā, un ko Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija plāno darīt, lai labotu situāciju šajā jomā?
Anna Zaļevska: „Polijā ir daudz sistēmu, kas pēta izglītības kvalitāti. Pirmkārt, kvalitātes kritēriji ir eksāmenu rezultāti, ko uzrāda skolēni, kas iegūst pamata un vidējo izglītību. Pašlaik mūsu valstī tiek realizēts Eiropas Savienības projekts, kas turpināsies līdz 2021. gadam, un tā ietvaros ir paredzēta anketēšana, aptaujas, pētījumi, ar kuru palīdzību tiks apkopoti dati par izglītības kvalitāti.
Polijā darbojas neatkarīga institūcija, kas kontrolē skolotāju darba kvalitāti, kā arī izglītības pētījumu institūts, un jebkurā brīdī, kad rodas šaubas par kādu izglītības elementu vai parametru, var pasūtīt pētījumu, un saskaņā ar tā rezultātiem izglītības sistēmā tiek ieviestas izmaiņas.
Mūsdienās ir svarīgi, lai ikvienam cilvēkam ir dažādas kompetences, tāpēc izglītībā ir nozīmīga holistiska pieeja, lai varētu attīstīt ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo kompetences.
Polijas valdība ir izstrādājusi un gatava pieņemt stratēģiju, kuras mērķis ir attīstīt cilvēka spējas dažādās jomās, kas atbilst valsts attīstības stratēģijai.
Piemēram, viena no tādām kompetencēm ir spēja sadarboties. Mēs esam ieviesuši šo kompetenci skolās, kas realizē dažādus projektus un nodarbojas ar brīvprātīgo darbību.”
Ilga Šuplinska: „Nevaru piekrist tam, ka Latvijā nav vienotas izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas, taču kritēriji, kas pašlaik ir apstiprināti, neatbilst tam, ko pieņemts uzskatīt par izglītības kvalitātes kritērijiem citās pasaules valstīs. Tie ir divi kritēriji - centralizēto eksāmenu rezultāti un noteikts skolēnu skaits. Ja šie kritēriji atbilst normatīvajām prasībām, tad tiek uzskatīts, ka skola strādā kvalitatīvi. Formāli tam var piekrist, taču īstenībā tie ir tikai pastarpināti kritēriji. Līdz šī gada septembrim ministrija strādās pie uzlabojumiem izglītības kvalitātes kritēriju pamatnostādnēs. Par vienu no instrumentiem, kas palīdzēs noteikt izglītības kvalitāti var būt akreditācija, kuras laikā komisija izvērtē skolas infrastruktūru, vidi, cik cieši skola sadarbojas ar pašvaldību, vai tā piedalās projektos un citās aktivitātēs, svarīgs ir arī skolēnu individuālo kompetenču līmenis.
Pašlaik tiek plānots pārskatīt izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijus. Mūsu uzdevums ir panākt, lai arī mazās skolas turpinātu savu darbību, bet izglītībai ārpus teritoriālajiem centriem jābūt kvalitatīvai. Manuprāt, nedrīkst vienkārši gaidīt no valsts vai ministrijas kādu brīnumu. Skolas turpinās pastāvēt un attīstīties tikai tad, ja ikviens skolas kolektīva darbinieks centīsies attīstīties un strādāt veiksmīgi.”
Pēc preses konferences, savas vizītes noslēgumā, Krāslavas viesi nolika ziedus pie pieminekļa Latgales atbrīvošanas cīņās kritušajiem poļu karavīriem.
Elvīra Škutāne, autores foto