sestdiena, 30. novembris, 2024Vārda diena: Andrejs, Andrievs, Andris
crest1 crest2

Izvērtē paveikto un nosprauž jaunus mērķus turpmākai darbībai

Pievienots: 09.04.2024

Šī gada 4. aprīlī notika Krāslavas novada pensionāru biedrības 2023. gada atskaites sapulce, kurā piedalījās 52 seniori.

Ir pagājis gads, kopš jaunievēlētā biedrības valde uzsāka savu darbību. Biedrības valdes priekšsēdētājs Viktors Moisejs klātesošajiem pastāstīja par biedrības aktivitātēm un pasākumiem, kas norisinājās pagājušajā gadā, kā arī pateicās biedrības atbalstītājiem.

Krāslavas novada pensionāru biedrība ir Latvijas pensionāru federācijas un Latgales reģionālās pensionāru apvienības dalībnieks un aktīvi piedalās šo organizāciju darbībā. V. Moisejs pārstāvēja biedrību Latvijas pensionāru federācijas kongresā, kurā tika ievēlēta jauna federācijas valde. Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes pārstāvji piedalījās arī Latgales reģionālās pensionāru apvienības padomes sēdē Rēzeknē, kuras laikā notika tikšanās ar Saeimas deputāti, ģimenes ārsti Līgu Kozlovsku. Tika aktualizēti jautājumi par medicīniskās palīdzības pieejamības problēmām Latgalē.

Novada pašvaldībā tika organizēta pensionāru biedrības valdes tikšanās ar Labklājības ministru Uldi Auguli, kuras laikā tika uzdoti jautājumi par pensiju indeksāciju, neapliekamā minimuma celšanu pensijām, zāļu cenām, medicīnisko pakalpojumu pieejamību un citi.

Šī gada 13. martā Moiseja kungs piedalījās Latvijas pensionāru federācijas domes sēdē, kuras laikā tika pieņemts lēmums atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu indeksēt visas pensijas 100% apmērā. Tāpat tika apspriestas plānotās izmaiņas Farmācijas likumā, kas ļaus samazināt zāļu cenas, pirmkārt, recepšu zālēm.

Krāslavas novada pašvaldības organizētās iedzīvotāju tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, valdes priekšsēdētājs izmantoja iespēju uzdot prezidentam novada pensionāriem aktuālus jautājumus.

Krāslavas novada pensionāru biedrības valde nodrošina pensionāriem dažādas aktivitātes. Šajā sakarā īpaši tika atzīmēts Tatjanas Azamatovas vadītās „Senioru skolas” ieguldījums.

Valde atjaunoja tradīciju rīkot senioru atpūtas pasākumus kultūras namā, kas veltīti Valsts svētkiem un Starptautiskai senioru dienai, kā arī Jaungada pasākumu. Atpūtas pasākumos uzstājas Krāslavas senioru pašdarbības kolektīvi. 18. novembra svētku pasākumā pensionāri uzņēma ciemiņus - Preiļu novada senioru biedrības „Riebiņu varavīksne” deju kolektīvu „Senjorita”. Jāatzīmē, ka šie pasākumi no senioru puses bija labi apmeklēti.

Pērnā gada 17. jūnijā Balvu novada Rugājos notika 18. senioru dziesmu un deju festivāls „Rūtoj saule, rūtoj bite”, kurā piedalījās folkloras kopa „Rudzutaka”, krievu vokālais ansamblis „Ivuška” un deju kolektīvs „Labvakar”.

Šī gada 20. jūlijā Preiļos notiks 19. Latgales novada senioru dziesmu un deju svētku festivāls „Ūgu maize”. Tajā piedalīsies četri Krāslavas novada pensionāru pašdarbības kolektīvi.

Pērnā gada 10. jūnijā novada krievu vokālais ansamblis „Ivuška” piedalījās Mazākumtautību kolektīvu festivālā „Ivuški zied Olainē”.

Pagājušā gada septembrī biedrības valde organizēja ekskursiju uz Jaundomes muižu un alus brūzi „Murza”, kuras laikā seniori apskatīja plašo Vides izglītības centra ekspozīciju, nogaršoja uz ugunskura vārītu zivju zupu brīvā dabā, kā arī izstaigāja dabas taku līdz gleznainajam Ežezeram. Otrajā dienas pusē ekskursanti apmeklēja nelielu alus darītavu Andrupenes pagastā, kur varēja nogaršot un iegādāties dažādu šķirņu alu. Brauciena laikā gide Zenta Meldere ekskursantiem sniedza interesantu un izglītojošu informāciju dažādās jomās.

Jāatzīmē, ka Z.Meldere piedalījās Latgales reģionālās pensionāru apvienības organizētajos literārajos konkursos. Šogad izsludinātajā Latgales senioru 5. literārās jaunrades pārdomu konkursā „Sieviete - gaisma pasaulē” Zenta Meldere piedalās ar savu dzejoli „Kā gleznot sievieti”. Šajā konkursā piedalījās arī pensionāre Ģertrūde Ļetunova.

Novada seniori aktīvi piedalījās Krāslavas simtgadei veltītajā svētku gājienā un pilsētas sakopšanas pavasara talkās.

Viktors Moisejs: „Laika nepielūdzamais ritējums liek senioriem katru dienu, nedēļu dzīvot aktīvi, lai saglabātu prieku sev, radiem, tuviniekiem. Jebkurā vecumā jādarbojas sabiedrībā, jābauda domubiedru klātbūtne. Aicinu seniorus pieņemt šo domu kā savas dzīves vadmotīvu.”

Ar balsu vairākumu biedrības darbs saņēma vērtējumu „apmierinoši”.

Ik gadu pensionāru sapulces darbā iesaistās pašvaldības vadība, iestāžu vadītāji un pārstāvji, lai atbildētu uz vecāka gadagājuma cilvēku jautājumiem.

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pastāstīja par pašvaldības aktualitātēm un uzsvēra, ka pašvaldība turpinās pozitīvo sadarbību ar novada pensionāru ar biedrību. Priekšsēdētājs īsi pastāstīja par pārmaiņām pašvaldības izglītības un kultūras jomā, kā arī informēja par situācijas veselības aprūpes jomā, kur sāpīgākais šobrīd ir kadru jautājums. Apkures jautājumā pašvaldība meklē iespējas pazemināt tarifu. Turpinās mazā tilta būvdarbi, vasaras vidū tas būtu jānodod ekspluatācijā. Otrā kārtā paredzēti Pils ielas posma būvdarbi gar ģimnāziju un estrādi līdz Aglonas ielai. Ceļi un pagalmi tiek remontēti iespēju robežās. Ja ir caurbraucamie ceļi, ir iespēja veikt darbus, bet vietās, kur ir privātīpašums, iedzīvotājiem jāsaprot, ka likums liedz pašvaldībai tur ieguldīt līdzekļus. Atbildot uz jautājumu par ūdens cirkulācijas maksu Krāslavā, Upenieka kungs sacīja: „Laimīgas pilsētas, kur nav cirkulācija, bet mums tāda ir. Neviena māja no tās neatteicās, kooperatīvi arī neatteicās. Piekrītu, ka cena liela. Kā jau sacīju, ka mūs neapmierina tarifs, meklēsim risinājumu.”

Pensionārus interesēja arī jautājums par estrādes likteni, par sabiedrisko pirti (tā darbojas, pateicoties pašvaldības dotācijai), par ogošanu un sēņošanu pierobežā, par drošību pierobežā, par tiltu pār Daugavu (speciālisti to apsekojuši, un tilts ir drošs, taču šādi tādi darbi tur nepieciešami), par veco kapu žogu, par vecās poliklīnikas ēku, kas nav sakopta un bojā ainavu pilsētas centrā un citām dzīves situācijām.

Krāslavas novada pašvaldības iestādes „Sociālais dienests” vadītāja Elita Trūle pastāstīja par Krāslavas novada pašvaldības pabalstiem, kas aktuāli tieši pensionāriem. Vispirms jau par pabalstu nozīmīgā dzīves jubilejā. Tiesības saņemt pabalstu 90 (90 eiro), 95 (100 eiro), 100 (150 eiro) gadu jubilejā un pēc 100 gadu sasniegšanas katra gada jubilejā (150 eiro) ir personai, kuras dzīvesvieta deklarēta Krāslavas novada administratīvajā teritorijā. Pabalsts ir vienreizējs, iestādes vadītāja aicināja tuviniekus vai aprūpētājus pieteikt jubilārus pabalsta saņemšanai.

Aprūpes pabalsts līdz 50 euro mēnesī tiek piešķirts vienas personas mājsaimniecībai – personas aprūpei, kura vecuma vai slimības dēļ nevar pati sevi aprūpēt, un ja personas aprūpi neveic aprūpētājs, kā arī ja persona nav noslēgusi uztura līgumu.

Sociālā dienesta vadītāja skaidroja, ka pilsētā ir iespējas nodrošināt aprūpētāju dzīvesvietā, un pakalpojuma saņēmējam tas ir bez maksas. Novada pagastos tādas iespējas nav, tāpēc ir iespēja savākt nepieciešamos dokumentus un lūgt aprūpes pabalstu, par kura piešķiršanu personai lēmumu pieņem Sociālais dienests.

Apbedīšanas pabalstu piešķir par personām, kuru deklarētā dzīves vieta pirms nāves bija Krāslavas novada administratīvajā teritorijā, un par kurām mirušā ģimenes loceklis, apgādnieks vai persona, kura uzņēmusies apbedīšanu, nesaņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) apbedīšanas pabalstu, vai VSAA piešķirtā pabalsta apmērs nepārsniedz vienas minimālas mēnešalgas apmēru. Šogad minimālā alga ir 700 eiro. Apbedīšanas pabalsts tiek noteikts vienas minimālas mēnešalgas apmērā, pārskaitot to pakalpojuma sniedzējam, ģimenes loceklim, apgādniekam vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un nesaņem VSAA apbedīšanas pabalstu, bet gadījumā, ja VSAA piešķirtā pabalsta apmērs nesasniedz vienas minimālas mēnešalgas apmēru, tad pabalsts tiek noteikts starpības apmērā, izmaksājot to pakalpojuma sniedzējam, ģimenes loceklim, apgādniekam vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu.

Citi pabalstu veidi, kas netiek maksāti, pamatojoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem, bet izvērtēšanas kritēriji ir noteikti Latvijas Republikas likumos, ir ļoti individuāli, tālab par iespēju tos saņemt iedzīvotājiem jāvēršas tieši pie Sociālā dienesta sociālajiem darbiniekiem.

Runājot par sociālajiem pakalpojumiem un tehniskajiem palīglīdzekļiem, Sociālā dienesta vadītāja aicināja droši nākt uz Sociālo dienestu, kur sociālie darbinieki palīdzēs sakārtot dokumentus tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai no valsts, kā arī izvērtēt atbilstoša sociālā pakalpojuma nepieciešamību. Tā kā ne reti gadās, ka kādu no tehniskajiem palīglīdzekļiem vajag steidzami un tādas situācijas ne vienmēr ir ieplānotas, tad Sociālajā dienestā ir neliela tehnisko palīglīdzekļu rezerve, un tos var iznomāt (ja ir atbilstošs) līdz brīdim, kad tehnisko palīglīdzekli persona saņem no valsts.

Pašvaldības policijas vecākā inspektore Jūlija Galasko pastāstīja, ka kārtējā pilsētas apgaitā tiek apstaigātas privātmājas un pārbaudīta suņu čipošana, reģistrēšanas un vakcinēšanas fakts. Saimniekus, kas šīs prasības nezināja, brīdina, dod laiku visu sakārtot un pārbauda atkārtoti. Pie reizes suņu saimnieki tiek brīdināti, ka pilsētas robežās nedrīkst palaist suņus skraidīt brīvi bez pavadas. Sunim obligāti jābūt pavadā!

Attiecībā uz izplatīto jautājumu par bīstamiem suņiem, pensionāriem tika paskaidrots, ka šādu lēmumu pieņem Pārtikas un veterinārais dienests. Iedzīvotājs raksta iesniegumu, kurā motivē, kāpēc viņam šķiet, ka konkrētais suns ir agresīvs, ko suns dara nepieļaujamu, tad dienesta speciālisti izbrauc uz vietas un pārbauda suni. Ja suns tiek atzīsts par bīstamu, tikai tādā gadījumā saimniekam ir pienākums uzlikt sunim uzpurni un sarkano lentīti ap kaklu.

Policijas vecākā inspektore pastāstīja par preventīvo darbu ar suņu saimniekiem, kuri izved pastaigā suņus atpūtas zonā, kur tas nav atļauts. Ja dzīvnieki traucē iedzīvotāju mieru daudzdzīvokļu mājā, par to jāziņo pašvaldības policijai, ja rodas aizdomas, ka dzīvnieks cieš, ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Savukārt par agresīvajiem braucējiem ir jāziņo Valsts policijai, zvanot 112.

Juris Roga
Anatola Kauškaļa foto
Fotogalerija


Jauna aptauja

Februāris - 2025
P O T C P S S
  01 02
03 04 05 06 07 08 09
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde