sestdiena, 30. novembris, 2024Vārda diena: Andrejs, Andrievs, Andris
crest1 crest2

Ģimnāzijā klausās apavu stāstus

Pievienots: 26.05.2021

Krāslavas Valsts ģimnāzijas 8.b un 8. c klases skolēni izmantoja  programmas „Latvijas skolas soma” piedāvāto izzinošo nodarbību „Apavu stāsti” un 6. maijā devās vēsturiskā pastaigā ar stāstnieku Nilu un 4 apavu pāriem. Pirms tam sarīkojām aptauju, kurā skolēniem bija iespēja izvēlēties 4 apavus, kuru stāstos ieklausīties.

Vai apavi – kurpes, zābaki, velteņi, tupeles – var būt sava laika liecinieki?

Vai tie var stāstīt stāstus par cilvēkiem, kam tie piederējuši, kas tos valkājuši un gājuši cauri laikiem un notikumiem? Ko gan tie ir piedzīvojuši, redzējuši, kur piedalījušies un ko izjutuši? Apavi vai cilvēki? Abi.

Skolnieki izvēlējās: 1. stāstu par 19. gadsimta vācu jātnieka zābakiem, 3. stāstu - par dāmu cara laika Latvijas teritorijā, 15. stāstu - par bērnu kurpēm un  bērnību 50.-60. gados! Kāda tā bija? un 8. stāstu – par sieviešu kurpēm, kuras darinātas no vienkāršiem materiāliem Otrā pasaules kara vai pēckara laikā. Tie ir emocionāli piepildīti stāsti, kas sniedz zināšanas un izpratni par Latvijas vēstures laikmetiem, kultūrvēsturi un vēsturisko mantojumu, rada patriotiskas jūtas un piederību savai valstij.

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Inta Japiņa  un vēstures skolotāja Dzintra Rateniece aktualizēja starppriekšmetu saikni un sagatavoja atgriezeniskās saites uzdevumus, tāpēc piedāvāsim dažu skolēnu domas par šo  nodarbību.

Ineta M. raksta: „Es uzzināju, kādus apavus nēsāja agrāk. Sapratu, ka agrāk apavus nešķiroja zēnu vai meiteņu, jo pēckara gados bērni priecājās, ka vispār bija kāds apavu pāris. Šodien man  radās ideja apskatīt vecās vecmāmiņas mantas. Varbūt arī viņai ir kādi interesanti apavu stāsti!”

Karīna L., Anita  un Alise atzina, ka visinteresantākais bija caur apaviem uzzināt par pagātnes cilvēku dzīvi: „Kad redzējām 19.gs. dāmu zābaciņus ar papēdīti un šņorītēm, sapratām, kāpēc viņas tajos laikos saudzēja šos unikālos, kurpniekmeistara izgatavotos oriģinālos un ērtos zābakus. Kā jūs domājat, vai kavalērista zābaks  bija no cieta materiāla?  Tie darināti no cieta materiāla, lai aizsargātu kāju kara laikā, ar īpašu papēdīti, lai kājas ērti turētos kāpslī.”

Alise B.: „Es uzzināju, ka lauku sievietes Otrā pasaules kara laikā nēsāja kurpes no koka. Visinteresantākais man šķita stāsts par vācu jātnieka zābakiem un tas, kā viņš rūpējās par tiem.”

Paldies programmas „Latvijas skolas soma” koordinatorei Skaidrītei Gasperovičai par aktuālo nodarbību piedāvājumu, kas ļauj dažādot mācību stundu saturu un sadarboties dažādu priekšmetu skolotājiem.

Dzintra Rateniece,
Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja 
un Inta Japiņa,
latviešu valodas un literatūras skolotāja

 


Jauna aptauja

Janvāris - 2025
P O T C P S S
  01 02 03 04 05
06 07 08 09 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde