ceturtdiena, 7. novembris, 2024Vārda diena: Helma, Lotārs
crest1 crest2

Nacionālajā debašu turnīrā uzvar krāslavieši

Pievienots: 22.04.2016

16. aprīlī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā pulcējās vidusskolēni no 20 skolām, lai piedalītos Nacionālajā debašu turnīrā par mūsdienu sabiedrībā aktuālu tēmu - „Tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešana Latvijā veicinās demokrātiju”.

Pirmo vietu turnīrā izcīnīja Krāslavas Valsts ģimnāzijas debašu kluba „Sokrāts” 1. komanda, kurā apvienojušies 12. klases skolēni Ieva Jokste, Ņina Pizāne un Aivars Dunskis. Debašu trenere, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Viktorija Naļivaiko uzskata, ka arī ģimnāzijas otrā komanda - Samanta Sozvirska, Emīls Stivriņš (abi ir 10. klases skolēni) un Edvards Beinarovičs (11. klase) startēja labi, trijās spēlēs izcīnot divas uzvaras. 

Turnīrs norisinājās trīs kārtās, kurās komandas debatē savā starpā. Ieva, Ņina un Aivars izcīnīja trīs uzvaras pret Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Vecpiebalgas vidusskolas un Cēsu Valsts ģimnāzijas komandām. Četras labākās komandas cīnījās pusfinālā, kur mūsu jauniešiem pretiniekos bija Iecavas vidusskolas komanda, kura tika uzvarēta. Finālā par 1.vietu krāslavieši sacentās ar Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas komandu. Ņinas, Ievas un Aivara argumenti  šajā debatē izrādījās spēcīgāki, un tiesneši piešķīra uzvaru Krāslavas Valsts ģimnāzijas komandai. Pirmo reizi kāda no Latgales skolu komandām ir uzvarējusi nacionālajā debašu turnīrā. 

Uzvarētāji pastāstīja, ka turnīra dalībniekiem ir jāmāk aizstāvēt abas pozīcijas, jāpamato savs viedoklis ar argumentiem un tiem ir jābūt spēcīgiem gan par to, ka tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešana Latvijā veicinās demokrātiju, gan aizstāvot pretējo viedokli. Komandā precīzi sadalītas lomas un uzstāšanās kārtība. Turnīra gaitā komanda uzstājas ar vienotiem argumentiem, viens otru papildinot.

Viktorija Naļivaiko: „Mēs zinājām tēmu un nopietni gatavojāmies. Iepriekš dažādos avotos meklējām informāciju, ko par to vai citu jautājumu saka politologi, ko saka politiķi, meklējām faktus, statistiku, piemēram, šai konkrētajai tēmai „izrakām” Latvijas demokrātijas indeksu, kas atspoguļots izdevumā „The Economist”. Turnīrā tiesneši vērtē, cik pārliecinošs ir komandas sniegums, cik spēcīgi ir argumenti, liecības un oponēšanas struktūra. Argumenti jānostiprina ar liecībām. Viss kopumā veido mākslu runāt.”

Šiem jauniešiem debašu pieredze iespaidīga. Trīs gadu laikā šis ir lielākais panākums, bet iepriekš ir izcīnīta gan otrā vieta nacionālajā debašu turnīrā, gan trešā vieta starptautiskajā turnīrā, kas notika Rīgā krievu valodā (mūsu valstī debates parasti notiek latviešu vai angļu valodā un pārslēgties uz debatēm krievu valodā jauniešiem nebija viegli), gan izcīnītas trīs uzvaras un viena otrā vieta reģionālajos turnīros. Kurš no viņiem ticēja uzvarai šai turnīrā?

Ņina: „Principā mums nebija dziļas pārliecības, ka mēs uzvarēsim, bet noteikti gribējās pacīnīties par labu rezultātu. Protams, bija klusa cerība par 1. vietu, jo agrākajos gados bijām guvuši ne vienu vien vērā ņemamu panākumu. Debatēs man grūtākais bija pārslēgties no vienas pozīcijas uz otru, proti, pirmo kārtu bija jāsāk ar to, ka tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešana Latvijā neveicinās demokrātiju, tad trīs reizes pēc kārtas bija jāaizstāv viedoklis, ka tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešana Latvijā veicinās demokrātiju, finālā vajadzēja uzreiz pārslēgties uz to, ka tas neveicinās demokrātiju.”

- Kas bija tas galvenais, kādēļ jūs virzījāties uz priekšu un pārējos pabīdījāt maliņā?

Aivars: „Manuprāt, tā bija mūsu pārliecība par to, ka mums ir taisnība neatkarīgi no tā vai mēs aizstāvam vienu vai otru pozīciju. Mūsu pierādījumi izrādījās stiprāki par oponentu argumentiem.”

Ieva: „Mums palīdzēja arī spēja būt elastīgiem, māka ieklausīties oponenta sacītajā, un, nevis akli sekot tam, ko tu esi mājās sagatavojis, bet mācēt vienā mirklī reaģēt atbilstoši situācijai. Oponents ir jāsadzird, lai spētu apgāzt viņa izteikto viedokli.”

- Kura no konkurējošām komandām tev personīgi patika visvairāk?

Ņina: „Tā, kura spēlēja pret mums finālā, jo tieši finālspēle bija pati interesantākā.”

Aivars: „Pilnīgi piekrītu! Fināls ir fināls, kurā redzi to otru komandu un tad arī saproti, ka tas līmenis ir apmēram tāds pats, un debates nebūs vienkārša ūdens liešana, bet kaut kas ļoti aizraujošs.”

Ieva: „Pilnīgi noteikti tā ir Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas komanda, un arī vērtība pēdējai spēlei vislielākā. Tāpēc tā ir vissvarīgākā un visinteresantākā spēle!”

- Kāds ir jūsu katra personīgais ieguvums no debatēm?

Ņina: „Man patīk debatēt, tas ir interesanti. Nekas no tā nebija piespiedu kārtā, tā ir mūsu pašu brīva izvēle. Uzzinājām daudz informācijas, kaut vai par valsts prezidenta pilnvarām, kā notiek vēlēšanas un citu. Plānoju studēt juristos, saistībā ar savu nākamo profesiju un karjeru debatēs iegūtās zināšanas un prasmes ļoti noderēs.”

Aivars: „To guvumu nevar paņemt, nosvērt, pārdot, jo tas nav īsti materiāls, bet - garīgs. Pirmkārt, tu gūsti no tā visa baudu. Tev iznāk oponents priekšā, kaut ko pasaka, bet tu izej un pierādi, ka viņam nav taisnība, bet tieši tev un tavai komandai ir taisnība. Tu vienkārši no tā gūsti prieku un uzzini arī jaunu informāciju. Saistībā ar šo tēmu par prezidentu – jā, es nezināju tik daudz, cik es zinu šobrīd par visu šo procesu, kā tas notiek, cik valstīs tas ir tā, arī par to pašu Latvijas demokrātijas indeksu agrāk nezināju. Bet runājot par šo zināšanu pielietojumu - pilnīgi noteikti tās man noderēs, piedaloties vēlēšanās un ne tikai. Plānoju studēt bioloģiju, arī šajā jomā nepieciešama loģiska domāšana.”

Ieva: „Man, kā es uzskatu, vislielākais ieguvums ir nevis, teiksim, konkrētas zināšanas par kādu debatējamo tēmu, bet tā kopējā prasme publiski uzstāties, pamatot savu viedokli, konstruktīvi sastādīt runu un argumentus - tas man šķiet vissvarīgākais. Šajā nacionālajā turnīrā izcīnītā pirmā vieta - tas ir ļoti liels prieks un lepnums, kā arī gandarījums, ka mēs to varam. Es studēšu vēsturi, jo patīk vēsture, kultūra un kultūras mantojums. Vēstures studijas ir ļoti laba bāze tam, lai būtu plašs redzesloks un spētu strādāt jomās, kas saistītas ne tikai ar vēsturi, bet arī ar kultūru, politiku.”

Viktorija Naļivaiko piebilda, ka debašu mērķis ir mācīties labi uzstāties, prasmīgi runāt, argumentēt un pārliecināt tiesnešus. Mērķis nav nonākt līdz vienam pareizam secinājumam. Debates būtībā māca analizēt un publiski aizstāvēt savu viedokli.

Juris Roga, autora foto



Jauna aptauja

Decembris - 2024
P O T C P S S
  01
02 03 04 05 06 07 08
09 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde