Tūrisma jomas jautājumi

Pievienots: 03.11.2022

Iedzīvotāji interesējas, vai administratīvi teritoriālā reforma ir ienesusi pārmaiņas novada tūrisma speciālistu darbā? Pašreizējo situāciju izklāsta Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Tatjana Kozačuka.

- Šobrīd novadā strādā Krāslavas novada TIC un Dagdas Tūrisma informācijas punkts (TIP) – abas patstāvīgas struktūrvienības (katrā strādā attiecīgi trīs un divi speciālisti) un tās nav viena otrai pakļautas. Bet starp mums jau vairākus gadus pastāv gana cieša sadarbība. Kopš novadu apvienošanas mēs vairs nedalām, lūk, tie ir Krāslavas novada objekti, vai – tie ir Dagdas novada objekti, jo tagad mēs dzīvojam un strādājam vienā kopīgā – Krāslavas – novadā. Darba apjoms nav sarucis, tas ir pieaudzis. Piemēram, lai gan informācija kādreiz tika gatavota par abiem novadiem, mums pagāja turpat trīs mēneši, lai to visu apkopotu portālam www.visitkraslava.com, kas ir vienīgais tūrisma portāls, kurā apkopots praktiski viss, kas attiecas uz tūrisma jomu Krāslavas novadā – gan naktsmītnes, gan kultūrvēsturiskie objekti, gan aktīvā atpūta un cita informācija. Mums vajadzēja precizēt katra objekta informāciju, savākt fotogrāfijas par katru objektu, iztulkot informāciju piecās valodās, un nu jau portālā ir viss atrodams.

- Kāds ir nākotnes redzējums?

- Šobrīd ir tā, ka mēs, speciālisti Krāslavā, strādājam uz visu novadu, Dagdā – pamatā uz savu Dagdas pusi un palīdzot arī mums. Bet strādāt divām struktūrām atsevišķi viena novada ietvaros nav pareizi, jābūt vienotai struktūrai un vienotai vadībai, līdzīgi kā apvienotā novada citās jomās. Domāju, ka tas tā arī būs. Turklāt esoša situācija jauc cilvēkiem prātus, radot nevajadzīgas ilūzijas. Bet par to jau lems pašvaldības vadība un deputāti.

Es redzu mūs visus strādājam vienotā kolektīvā, jābūt arī vienam tūrisma portālam, lai cilvēki iegūtu informāciju vienviet. Nav jāpārdzīvo par to, ka portāls sauksies www.visitkraslava.com, jo tomēr Krāslava ir novada centrs, arī jebkurā citā novadā ir viena galvenā pilsēta, kā, piemēram www.visitludza.lv vai www.visitpreili.lv. Vēl mums nepieciešams arī vienots darbalaiks. Krāslavas TIC durvis atvērtas katru dienu, arī sestdienās un svētdienās. Izņēmums ir dažas dienas gadā, kad visi varam atpūsties. Dagdas TIP rīkojās citādi – viņi brīvdienās strādāja pēc pieprasījuma. Bet man šķiet, ka cilvēki brauc atpūsties tieši brīvdienās, tātad būtu pareizi informācijas punktam strādāt arī brīvdienās.

Katru gadu mēs apkopojam statistiku, pērn tāda bija jau par visu apvienoto novadu. Tomēr tolaik bija grūti salīdzināt 2020. un 2021. gada statistiku, jo TIC un TIP bija dažādas pieejas. Šogad jau būs savādāk - statistikas dati par 2022. gadu būs pilnībā salīdzināmi ar 2021. gada statistiku. Mēs šos jaunos datus noteikti publicēsim pašvaldības informatīvajā telpā, lai ikviens var ar tiem ērti iepazīties. Ieskatam, mums apvienotajā novadā ir visvairāk ezeru un visvairāk naktsmītņu. Šobrīd, gatavojot jaunu tūrisma bukletu, saskaitījām 88 naktsmītnes – nelielas lauku mājas, atpūtas bāzes, brīvdienu mājas, kempingi, glempingi un citas. Tas ļoti daudz, tās ir ļoti dažādas, starp citu, arī šis apkopošanas darbs prasa lielu laika resursu.

- Ne reizi vien iedzīvotāji izsaka neapmierinātību ar sabiedriskās ēdināšanas problēmu un jautā, kāpēc infocentrs neuzņemas nodrošināt šo pakalpojumu?

- Tūrisma informācijas centrs nedrīkst nodarboties ar komercdarbību, mūsu galvenais uzdevums ir formulēts jau pašā nosaukumā, proti, informēt interesentus par tiem, kuri sniedz naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumus, piedāvā aktīvo atpūtu utt. Informācijas centrs drīkst iekasēt naudu tikai par ekskursiju vadīšanu – ir apstiprināts nolikums par izcenojumiem ekskursijām un semināru zāles izmantošanu TIC ēkas 2. stāvā.

Tajā pašā laikā piekrītu, ka Krāslavā ēdināšanas jautājums ir ļoti sāpīgs un aktuāls, bet TIC nedrīkst uzņemties šo funkciju. Protams, mēs darām visu ko vien spējam – uzrunājam savu paziņu loku, pie katras izdevības aicinām uzņēmējus apsvērt iespēju piedāvāt ēdināšanas pakalpojumus mūsu novadā, bet mēs nevienu nevaram piespiest to darīt. Man grūti pateikt, kāpēc uzņēmējiem nav lielas intereses, iespējams, tas ir rentabilitātes jautājums, bet vasarā tas noteikti būtu izdevīgi.

Pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu ar biedrību „Latgales kulināra mantojuma centrs”, un biedrība piedāvā ēdienu degustācijas pakalpojumu tūristu grupām, bet tā nav ēdināšana ierastā izpratnē un nav TIC pakalpojums.

- Par komercdarbības ierobežojumu lasītājs iebildīs – TIC telpās taču tirgo suvenīrus...

- Suvenīri, kas tiek tirgoti mūsu telpā, arī nav TIC pakalpojums. Suvenīrus tirgo biedrība, kas ir novada amatnieku un kulinārā mantojuma dažādu uzņēmumu kopums. Pašvaldība iznomā biedrībai šīs telpas, bet biedrība savukārt katru mēnesi sedz attiecīgās izmaksas, amatnieki un uzņēmēji katru mēnesi saņem naudu par realizēto produkciju. Biedrības mērķis ir palīdzēt vietējiem ražotājiem realizēt savu produkciju un plašāk reklamēties. Īstenībā, ja mēs nebūtu iesaistījušies biedrības darbā, tad nekā nebūtu.

No pieredzes zinu, ka mūsu infocentra funkcijas daudzi iedzīvotāji jauc ar tūrisma firmas un tūroperatoru funkciju. Dažreiz mums saka - sagatavojiet maršrutu, iekasējiet naudu un mēs brauksim. Bet tā nedrīkstam darīt! Kad brauc grupa, jautājam, kādas viņu intereses, ko grib redzēt, kurp grib aizbraukt utt.? Ņemot vērā atbildes, sastādām maršrutu un aprakstām cenas, taču viņi norēķinās nevis ar mums, bet tieši ar tiem uzņēmējiem, kuru pakalpojumus ir izvēlējušies.

- TIC paspārnē ir Krāslavas amatniecības centrs - liels objekts, kurā darbojas sešas mūsdienīgi aprīkotas darbnīcas. Kā tam sokas?

- Labi. Mums ir cilvēks, kurš koordinē amatniecības centra darbu un visu pieskata. Ir vienots tālruņa numurs un e-pasts, lai grupas vai individuālie apmeklētāji piesakās vienviet. Tad mūsu darbinieks sazinās ar katru no amatniekiem, piesaka viņiem ekskursijas un viss notiek.

Vispār mēs daudz palīdzam novadam ar dažādu pasākumu organizēšanu. Grūti nošķirt, cik tā ir, vai nav mūsu funkcija, bet - darām. Pavasarī tika rīkots brauciens ar laivām „Lielais plosts”, tā organizēšanā iesaistāmies jau trešo gadu un cilvēki labprāt piedalās. Šī ir laba reklāmas iespēja uzņēmējiem, kuri iznomā laivas. Tas pats ar pārgājieniem. Šogad tika rīkots jau trešais „Lielais pārgājiens”. Tā mērķis nav tikai baudīt krāšņo dabu, bet apmeklēt un iepazīties ar tūrisma objektu piedāvājumu. „Lielais pārgājiens” pulcē arvien vairāk cilvēku un arvien plašāk Latvijā uzzina par mūsu tūrisma uzņēmējiem un viņu piedāvājumu.

Pastāv arī virkne citu pilsētai un novadam nozīmīgu pasākumu, ko mēs organizējām šogad – Gurķu svētki Krāslavas pilsētas svētku ietvaros, pieci gadatirgi, tik tikko pagāja „Leģendu nakts” Krāslavas pils kompleksā. Koordinējām starptautiskā velomaršruta „EuroVelo11” atklāšanas pasākumu, aktīvi iesaistījāmies „Ezertakās”, kas ir Latgales pārgājienu maršruts 1070 km garumā, izstrādē (trases garums Krāslavas novadā – 125 km).

Neeksistē viens informācijas veids, kā piesaistīt tūristus, tas ir komplekss darbs.

Juris Roga