Pensionāriem ir iespēja palikt apritē

Pievienots: 13.10.2022

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, agrāk vai vēlāk cilvēks dodas pelnītā atpūtā un, zaudējot ierasto darba vidi, reizēm rodas diskomforts. Līdz ar to daļai pensionāru aktualizējas jautājums, ko darīt tālāk, lai piepildītu savas dienas ar kaut ko interesantu un noderīgu, nepaliktu vienatnē, nezaudētu fizisko formu un lai dzīve neliktos grūtsirdīga. Vairāki mūsu lasītāji lūdz pastāstīt, kas tā tāda - „Senioru skola” Krāslavā? Uz šo un dažiem citiem jautājumiem atbild Tatjana Azamatova, biedrības „Sociālās attīstības aģentūra „Pieci airi”” dibinātāja.

- Es vēl gribētu piebilst, ka aiziešana pensijā krasi samazina senioru sociālo kontaktu skaitu, jo vairs nav jāievēro noteikts dienas režīms, līdz ar to rodas daudz brīvā laika, kā arī apjukuma, nepiepildījuma, neskaidras nākotnes un pat dzīves jēgas zaudēšanas sajūta.

Turpinot par biedrību „Pieci airi”, akcentēšu, ka tā jau vairākus gadus strādā ar Krāslavas senioriem, tostarp organizē un īsteno neformālās izglītības kursu pensijas vecuma cilvēkiem „Senioru skola”. Būdama sociologs pēc izglītības, sekoju līdzi sabiedriskās dzīves norisēm un zinu, ka Latvijā notiek sabiedrības novecošanās process. Saskaņā ar statistiku mūsu valstī pirms divdesmit gadiem - gadsimtu mijā - vēl bija 15% senioru, bet šodien Latvijā ir 21% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem, un šī tendence pieaug. Esmu pārliecināta, ka vecāka gadagājuma cilvēku problēmas nevar skaidrot tikai ar nabadzību. Ir vēl dažas sliktas lietas: vientulība, dzīves jēgas zaudēšana, depresija utt. Lai gan sabiedrības novecošanās procesu nevar apturēt, var samazināt to negatīvās sekas, izmantojot salīdzinoši lētus paņēmienus.

Tāpēc, reaģējot uz demogrāfiskajām izmaiņām, kopā ar psihologu Raimondu Lazdu 2015. gada novembrī izveidojām bezmaksas neformālās izglītības kursu Krāslavas pensijas vecuma cilvēkiem - „Senioru skolu”. Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas darbinieki palīdzēja mums savākt senioru grupu no savu pastāvīgo lasītāju vidus. Bibliotēkas vadība piešķīra telpu nodarbību rīkošanai, tur mēs arī darbojamies līdz šim laikam - šī gada septembrī sākās jau astotais mācību gads.

„Senioru skolas” nodarbības notiek vienreiz nedēļā - ceturtdienās, sākot no plkst. 15.00 pulcējamies bibliotēkas telpās, Dīķu ielā 5. Šobrīd katrā tikšanās reizē piedalās ap 20 cilvēku, lai lietderīgi pavadītu laiku un iemācītos kaut ko jaunu. Pirms Covid-19 pandēmijas lekcijas apmeklēja aptuveni 50 seniori vecumā no 65 līdz 90 gadiem. Vairākums senioru ir piekrituši būt par biedrības „Sociālās attīstības aģentūra „Pieci airi”” atbalstītājiem un uzrakstījuši atbilstošu iesniegumu. Lai gan viņi formāli nav biedrības biedri, pensionārus vieno kopīgi pasākumi, veidojas jaunas draudzības un brīva laika pavadīšanas iespējas.

Jāpiebilst, ka vairs neesam vieni - 2019. gadā līdzīga „Senioru skola” durvis vēra Kuldīgā un Aglonā, bet 2021. gadā - Ikšķilē.

- Kas ir „Senioru skolas” dalībnieki? Var brīvi pieteikties ikviens interesents?

- „Senioru skola” ir atvērta grupa - iestāties var ikviens, kurš grib saturīgi pavadīt laiku. Grupā nav ne iestāšanās, ne dalības maksas, tās darbība tiek uzturēta, biedrībai īstenojot projektus. Kopš pagājušā gada mūsu „studentu” skaits ievērojami pieauga, pateicoties tam, ka mums pievienojas jauni un jauni dalībnieki. Tā ir ļoti pozitīva tendence, jo viens no galvenajiem vecāka gadagājuma cilvēku labklājības nosacījumiem ir regulāri sociālie kontakti. Iesaistoties regulārā un interesantā darbībā, cilvēki ir mazāk pakļauti izolācijas riskam, retāk slimo un mazāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības, labāk orientējas sabiedriskajos procesos, izjūt lielāku gandarījumu par dzīvi.

- Kāds ir „Senioru skolas” piedāvājums?

- No oktobra līdz aprīlim - ziemas semestrī - notiek nodarbības, kurās tiek apskatītas dažādas tēmas: veselīgs dzīvesveids, ekoloģijas un klimata pārmaiņas procesi, jaunas tehnoloģijas, zināšanas par cilvēka smadzenēm un novecošanās procesiem utt. Vasaras semestrī - no maija līdz augustam - tiek organizētas radošās darbnīcas un pastaigu ekskursijas uz nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem objektiem. Cilvēkiem vecumdienās ir ne mazāk svarīgi kā jaunībā gūt jaunus iespaidus: garšas, smaržas, kustības, emocijas. Un ne jau garlaicības pēc, bet tādēļ, lai saglabātu normālu fizisko un psiholoģisko veselības stāvokli. Daļa no vecākā gadagājuma cilvēkiem nezina, kur vērsties, lai saņemtu palīdzību vai konsultāciju, slikti orientējas tiesību jautājumos, likumos un normatīvajos aktos. Cenšamies pēc iespējas reaģēt uz cilvēku lūgumiem un vajadzībām, organizējot skolas darbu.

„Senioru skolas” aktivitātēm pievērsa uzmanību arī vietējā sabiedrība. Sociāli aktīvi vidējā vecuma cilvēki ļoti atsaucīgi izturas pret mūsu darbu, daudzi iesaistās mūsu skolas pasākumos. Radošo profesiju pārstāvji, kā arī profesionāļi, kuriem ir radošs hobijs, labprāt piekrīt dalīties savās zināšanās un meistarībā ar senioriem. Piemēram, ļoti veiksmīgas bija filcēšanas nodarbības, ko vadīja friziere un māksliniece Inga Skumbiņa. Māksliniece Inga Maijere iepazīstināja ar origami mākslu, bet vēstures skolotāja Viktora Kalniša vadībā seniori izzina mūsu pilsētas vēsturi fotogrāfijās. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt.

- Vai „Senioru skolas” dalībnieki atbalsta viens otru un kāds ir šis atbalsts?

- Kā jau teicu, „Senioru skolas” dalībnieki veido savstarpēji jaunus sociālos kontaktus, kas ir potenciāls atbalsts sarežģītā dzīves situācijā. Piemēram, ārkārtas situācijas laikā, kas tika izsludināta Covid-19 infekcijas izplatības dēļ, cilvēki bija izolēti, palika mājās. Šādos apstākļos var pasliktināties iepriekš psihiski stabilu cilvēku emocionālais stāvoklis. Īpaši tas attiecas uz sociāli jūtīgām iedzīvotāju grupām, t.i. senioriem. Neraugoties uz klātienes nodarbību atcelšanu, „Senioru skolas” organizatori un dalībnieki turpināja sazināties. „Senioru skolas” aktīvisti - četri-seši cilvēki - regulāri zvanīja no sava telefona bez finansiāla atbalsta un apjautāja citus seniorus par viņu pašsajūtu, kā arī atgādināja, kādi pasākumi ir aktuāli saistībā ar valdības lēmumiem. Svarīgs papildus mērķis bija informēt seniorus par aktuāliem Latvijas valdības lēmumiem, jo viena daļa no mūsu senioriem ikdienā dzīvo citā informatīvajā telpā, kurā ir ļoti spēcīga ārvalstu informācijas kanālu ietekme krievu valodā.

Vēl es gribētu pastāstīt par Senioru skolas jauno pieredzi - sadarbību ar Lietuvas kolēģiem. Šovasar man bija tas gods iepazīties ar Dr. Zitu Žebrauskieni, Lietuvas Nacionālās trešās paaudzes universitāšu asociācijas prezidenti. Šī gada augustā personiskas tikšanās laikā Zebrauskenes kundze uzaicināja „Senioru skolu” piedalīties Starptautiskajā senioru deju festivālā „Deju bize – 2022”, kas norisinājās 24. septembrī Viļņā. Šis „Senioru skolas” dalībnieku brauciens tika organizēts, lai mūsu novadnieki varētu ieraudzīt, cik daudzveidīga ir senioru dzīve šajā kaimiņvalstī un cik dažādas iespējas ir radītas, lai seniori saglabātu aktīvu un veselīgu dzīvi. Deju kolektīvs „Mežrozīte” kopā ar vadītāju Aloidu Andžāni uzstājās ar divām dejām svētku koncertā, kurā piedalījās 20 kolektīvu. Mūsu senioru priekšnesumu sagaidīja ar aplausiem, šis kolektīvs ieguva festivāla goda balvu.

Notikumi „Senioru skolā” tiek atspoguļoti ne tikai drukātajā presē, bet arī sociālajos tīklos. „Senioru skolas” lapa sociālajā tīklā „facebook” ir izveidota 2016. gada septembrī, tajā mēs publicējam aktuālo informāciju par tēmām, kas saistītas ar sabiedrības novecošanos. Viena no galvenajām lapas funkcijām - nodarbību plāna publicēšana. Vēl šī lapa darbojas kā savdabīga mediju zona, kur „Senioru skolas” dalībnieku bērni un mazbērni, kas dzīvo citās pilsētās un valstīs, var sekot līdzi notikumiem, apskatīt fotogrāfijas no pēdējām tikšanās reizēm.

Nobeigumā aicinu visus pensijas vecuma interesentus sazināties ar mums un kļūt par Krāslavas „Senioru skolas” apmeklētājiem!

- Paldies par atbildēm!

Jautāja Juris Roga
Foto no „Senioru skolas” arhīva