Ziemassvētkus kalniņā velkot!

Pievienots: 15.12.2022

Ai, boguoti Zīmyssvātki, lejeņā nūguojuši,
Tekat vaci, tekat jauni, velcit svātkus kaļneņā! (latviešu t.dz.)

11. decembra pēcpusdienā Krāslavas Kultūras namā skanēja, čabēja, virpuļoja un ņirbēja - notika Ziemassvētku ieskaņas pasākums „Kruoslovys Zīmyssvātki.Vakariešona”. Folkloras kopas „Primačkys” dziedātājas kopā ar Krāslavas kultūras namu bija sarūpējušas dziesmas, stāstus un puzurus, virpuļojošu eglīti un smaržīgu, karstu dzērienu, Ziemassvētku garšām pilnu, lai kopā ar pasākuma dalībniekiem gan izdziedātu, gan paši savām rokām radītu Ziemassvētku noskaņojumu.

Es arī tur biju, piparkūkas ēdu, drupačas pabira, mutē netika… bet pastāstīt par visu gan varu!

Mēs, Primačkys, šajā gadā ne tikai turpinājām dziedāt sev un savējiem latgaļu tautasdziesmas un svinēt latgaļu tradicionālos svētkus, mums bija iespēja biedrības “Cilvēka attīstības centrs” iniciētu un Krāslavas novada domes atbalstītu aktivitāšu ietvaros savākt un apkopot Krāslavas novada iedzīvotāju stāstus, par to „KĀ darīja vecos laikos?”. Apciemojām un runājāmies ar latgaļu sievām no Aulejas, Augstkalnes, Lielajiem Muļķiem, Skuķiem, Indras un citām vietām. Uzzinājām, kā svinēja, strādāja, dzīvoja tolaik, kad tagadējās vecmāmiņas bija meitenītes, kas mācījās no savām babām. Apkopotos materiālus nākamā gadā varēs rast biedrības „CAC” interneta resursos, bet daļa no stāstiem tika iedzīvināti vakarēšanas laikā - kā rotājumu veidošanas darbnīca, kā „Ziemassvētku galda” mini-izstādes izveide, kā stāstījums, kurš rada atbalsi un papildinājumus arī pasākuma dalībnieku atmiņās.

Pasākuma dalībnieki sadziedājās ar Primačkām kaladū dziesmās, skaitīja zirņus. Paskatījušies Primačku darinātos rotājumus no salmiem, niedrēm, dzīpariem, āboliem un kartupeļiem (!), atnākušie katrs iemēģināja roku kāda maza skaistumiņa gatavošanā. Gan klausījās mūsu savāktos stāstus, gan dalījās atmiņās par Ziemassvētku parašām Krāslavas apkārtnē 20. gadsimta vidū.

Kā gan svinēja Ziemassvētkus tolaik?

Pirms svētkiem bērni gatavoja dažādus rotājumus, no papīra, salmiem, krāsainiem dzīpariem, tādus smalciņus, arī puzurīšus, lai var karināt eglītē vai pie griestiem. Dažā mājā pie griestiem karināja arī eglīti - pakāra aiz galotnes, izrotāja. Vecāki tīrīja māju, ja bija laiks to darīt un nebija darbā jāiet. Svētku dienā ļaudis gavēja, neēda neko no gaļas un piena, bet novakarā klāja Ziemassvētku galdu - apklāja galdu ar sienu, tam pāri sedz baltu palagu, uz palaga sedza skaistāko aptamborēto lina dvieli, uz kura salika šķīvi ar kaļadām vai oblātām. Šķīvim pārsedza pāri dvieļa galu, blakus stāvēja mūceņš un svātuo gruomota, arī sveci iededza. Bet nākamā dienā agri devās uz baznīcu, un tikai pēc baznīcas sākās svētku mielasts, svinēšana.

Jau otros Ziemassvētkos mājās sāka gaidīt čiguonus. Čiguonūs gāja jau lielāki bērni, jaunieši, kaimiņi. Sanāca, kažokus uz otru pusi savilkuši, ģīmjus nokrāsojuši, ar lakatiem aizseguši, dziedāja „kaladū”, dancoja, biedēja bērnus, prasīja piepildīt kules, mājinieki raudzījās, ka nepaņem ko lieku! Pēc šīs saspēles čiguoni devās tālāk pie citiem kaimiņiem, dažkārt pievienojās arī vecākie bērni no mājiniekiem. Kādā mājā tēvs mēdzis pārģērbties par dzērvi, izmantojot krāsns kruķi un otrādi izgrieztu kažoku un bērnus pakņuobuojis, pabaidījis un apdāvinājis ar kompetuom, bet bērni, mazi būdami, pat nav sapratuši, ka tas viņu pašu tēvs. Tikai Ziemassvētkos spēlēta rotaļa „vystenis”, kur ķērājam „vanadzeņam” aizsien acis, lai tas pa istabu ķersta pārējos - „vystenis”.

Tādus stāstus par Ziemassvētkiem atceras mūsu novada vecmāmiņas. Tādus Svētkus mēs, folkloras kopas „Primačkys” dalībnieces, novēlam arī jums. Lai jums iedvesma no vecmāmiņu stāstiem gatavot savus visskaistākos Ziemassvētkus!

Ilze Mežniece,
folkloras kopas „Primačkys” vadītāja
Anatola Kauškaļa foto
Fotogalerija