Jura Rogas foto
Pievienots: 24.05.2022
Projekta „Practical arts” ietvaros 4. maijā Krāslavā tika rīkots liels pasākums – praktisko mākslu festivāls „Pārvērtības”. Projekta galvenā doma un mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību atkritumu, ar ko pasaule apaug gaužām lielos tempos un apmēros, atkārtotai izmantošanai. Ir skaidrs, ka ne viss, kas nonāk atkritumu poligonos, ir izmantojams otrreiz, bet lielai daļai tur esošo priekšmetu un materiālu var piešķirt otro dzīvi.
Praktisko mākslu festivāls „Pārvērtības” tika organizēts Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksā. Pils pagalmā visa pasākuma laikā norisinājās vairākas meistarklases. Elvīra Škutāne mācīja, kā no lietota stikla izgatavot skaistas mozaīkas. Tā bija vispieprasītākā meistarklase starp festivāla dalībniekiem. Šis darbs prasa rūpību un uzmanību, rezultāts pārsteidza arī pašus meistarklases dalībniekus.
Līdzās stikla darbnīcai darbojās Skaidrīte Šenvalde. Viņa vadīja meistarklasi „Plastmasas otrā dzīve”. Plastmasa ir materiāls, ko ikdienā lietojam teju mēs visi, taču piešķirt tai otru iespēju tikt izmantotai cilvēka ikdienas dzīvē ir pietiekoši sarežģīti. Skaidrīte aicināja pamēģināt no plastmasas maisiņiem darināt galda sedziņas, somiņas, paklājiņus un pat apģērbu.
Tekstilam otrā dzīve tika piešķirta Maijas Šuļgas vadītajā meistarklasē, kurā tika veidoti ziedi no lietota džinsa. Maijas vadībā tika veidota arī kopīga dāvana Krāslavai – gobelēns „Veltījums mūsu pilsētai”. Tā izveides pamatā tika likti lietoti festivāla dalībnieku atnestie T-krekli.
Starp atkritumiem nonāk arī metāls, dažādi nolietoti darba rīki un metāla rezerves daļas. Arī šiem priekšmetiem var piešķirt otru elpu. Par to varēja pārliecināties Edgara Vronska vadītajā metāla meistarklasē, kā arī Aleksandra Nesterjuka radīto darbu izstādē, kas tika izvietota Krāslavas grāfu Plāteru senajā pilī. Abi meistari metālu prot pārvērst īstos mākslas darbos.
Starp atkritumu kalniem sastopams arī koks, lai arī tas nereti cilvēkiem neasociējas ar atkritumiem kā tādiem. Tomēr poligonos sastopamas vecas mēbeles, koka būvju konstrukciju atliekas, darba rīki. Vecināts koks lieliski noder dažādu dekoru radīšanai, vecas mēbeles var rekonstruēt, nolietotus koka rāmjus pārvērst vides objektos. Savā pieredzē un ar idejām, kā koku izmantot atkārtoti, dalījās kokmeistari Varis Vilcāns un Aivars Andžāns.
Arī Valdis Grebežs no koka rada interesantus dekorus un interjera priekšmetus, praktisko mākslu festivālā „Pārvērtības” viņš demonstrēja, kā izgatavot mīlīgus dzīvnieciņus no gāzbetona blokiem.
Savukārt keramiķi Olga un Valdis Pauliņi, Līga Krasņikova aicināja darboties ar mālu, kas ir dabisks un patīkams materiāls.
Festivāla dalībniekos lielu interesi raisīja modes skate, kurā tika demonstrēti apģērbi, kas darināti no lietotiem priekšmetiem un materiāliem. Modes skatē rādīto var iedalīt divās grupās. Vieni demonstrēja tērpus, kas mudina domāt par piesārņojumu globālā mērogā, un to, kā var izmantot, piemēram, šūšanas procesā radušos audumu atlikumus. Citi demonstrēja tērpus, kas šūti, pārveidojot apģērbu par citu apģērbu, ko var nēsāt arī ikdienā. Modes skatēs piedalījās gan bērni, gan jaunieši. Gados jaunākie dalībnieki, kuri pārstāvēja Krāslavas Mūzikas un mākslas skolu, Preiļu Mūzikas un mākslas skolu un Špoģu Mūzikas un mākslas skolu, radošajā procesā mācās no šķietamiem atkritumiem radīt tērpus kā mākslas darbus. Jau bērnībā, iesaistoties šādā procesā, bērnos tiek audzināta „zaļā domāšana”, viņi caur mākslu piedalās priekšmetu un materiālu otrās dzīves radīšanā. Bērnu drosme kāpt uz skatuves un demonstrēt tērpus ir apsveicama, viņi to darīja pārliecināti un spoži. Jaunieši no Daugavpils „Saules skolas” ir jau pieredzējuši un prot demonstrēt tērpus kā profesionāli modeļi. Viņi paši rada apģērbus no ekoloģiskiem audumiem un izmanto tērpu dizaina radīšanā jau lietotus tekstilus. „Saules skolas” audzēkņi Krāslavā demonstrēja vairākas kolekcijas, iznākot uz skatuves četros gājienos. Katra kolekcija pārsteidza un tika patiesi apbrīnota. Jauniešiem piemīt bagāta izdoma un fantāzija. Krāslavā sadarbībā ar „Saules skolas” meitenēm savus tērpus demonstrēja zīmols „Zīle”. Zīmola sortimentā ir kleitas, mēteļi un citi apģērbi, kas, domājot par globālo piesārņojumu pasaulē, radīti no lietotiem džinsiem, krekliem utt. Īpašu šarmu šiem tērpiem piešķīra „Saules skolas” audzēkņi, kuri apmaiņas programmas ietvaros Daugavpilī ieradušies no saulainās Itālijas.
Savus tērpus demonstrēja arī Daina Zvejsalniece. Viņa plašāk pazīstama kā ainavu dizainere, bet aizvien vairāk pievēršoties permakultūrai, Daina sāka radīt tērpus no lietota tekstila, tādējādi samazinot vides piesārņojumu un padarot vidi tīrāku.
Pie parka grotas bija apskatāmi Rīgas valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālās struktūrvienības audzēkņu radīto tērpu kolekcija. Arī šiem tērpiem piemīt sava noskaņa un raksturs. Katrs tērps ar savu stāstu!
Lieliska modes skate! Tā pils kompleksā radīja modes svētkus un mudināja cilvēkus aizdomāties par iespēju apģērbam un citam tekstilam dod iespēju pārvērsties un pārtapt jaunā apģērbā.
Visu festivāla norises laiku darbojās tirdziņš, kurā ikviens dalībnieks varēja iegādāties sev tīkamus amatniekus darinājumus un mājražotāju sarūpētos gardums. Mazākos festivāla apmeklētājus ar jautrām izdarībām un radošu darbošanos izklaidēja Krāslavas animatori. Turpat līdzās varēja izkustēties iepūšamajās atrakcijās.
Bet pasākuma noslēgumā visus priecēja folkloras kopa „Sovvaļnīki” no Andrupenes, kas skandēja skaistas un jestras dziesmas.
Pasākumu apmeklēja kupls pulks cilvēku, kuri atzina, ka tas ir bijis ne vien izklaidējošs, bet arī izglītojošs. Uz pasākumu atnākušie cilvēki atzina, ka ikdienā ne vienmēr aizdomājas par to, ka lietas, kuras viņi izmet, varētu izmantot atkāroti. Tagad, pēc pasākuma, noteikti palielinās cilvēku skaits, kas uz šīm lietām palūkosies no cita skatupunkta – radoši un tālredzīgi.
Pasākums tika rīkots projekta LLI-489 „Dusetu un Krāslavas kopienu stiprināšana, uzlabojot dzīves vidi ar atkārtotas resursu izmantošanas aktivitātēm”/ „PRACTICAL ARTS” ietvaros. To līdzfinansē Eiropas Savienība Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros. Kopējās projekta izmaksas – 154 760 EUR. Projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda - 131 546 EUR. Projektu īsteno nevalstiskā organizācija „Sprendimų centras” Lietuvā un biedrība Eiroreģions „Ezeru zeme” Latvijā. Projekta mērķis: Pašvaldībām sadarbojoties un izmantojot jau pieejamos resursus, stiprināt tās un atrisināt to problēmas. Projekta plānotais rezultāts ir divu attālu pierobežas pilsētu modernizācija, izmantojot atkārtotu resursu izmantošanu. Rezultātā sabiedrība iegūs motivāciju un izpratni par resursu lietderīgu atkārtotu izmantošanu, tādējādi saudzējot vidi un resursus kopumā, kā arī, radoši darbojoties, izveidos vides objektus savai pilsētai un stiprinās savu piederību tai.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild biedrība Eiroreģions „Ezeru zeme”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Inga Pudnika-Skerškāne
Anatola Kauškaļa foto
Oktobris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 |
03 |
04 |
05 | 06 | |
07 |
08 |
09 |
10 |
11 |
12 | 13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 | 20 |
21 |
22 |
23 |
24 |
25 |
26 | 27 |
28 |
29 |
30 |
31 |