Deja ir vairāk nekā māksla…

Pievienots: 17.05.2019

Indras Mākslas un mūzikas skolā notika neparasts pasākums - deju nodaļas audzēkņu diplomdarbu „Deja ir vairāk nekā māksla…” prezentācija, pie to tapšanas strādāts pusgada laikā. Šāds pasākums skolas vēsturē notika pirmo reizi, jo līdz šim nav bijis šādas prakses.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Indras Mākslas un mūzikas skolas deju pedagoģe Lidija Trušele sacīja, ka ļoti bieži dejotāji savā starpā runā par to, cik labi ir māksliniekam - viņš uzglezno gleznu, pakar pie sienas, darbs gatavs, un visi par to priecājas. Muzikants uzraksta mūziku, kāds to jau izpilda, skatītāji klausās – ir gatavs darbs. Savukārt dejotājam savs darbs ir jārada katru reizi no jauna. Pat, ja ir iestudēta horeogrāfija, katru reizi, ejot uz skatuvi, deja jārada no jauna.

„Dejotāja kā mākslinieka instruments ir viņa ķermenis un iekšējā pasaule – caur to mēs radām deju, kas ir māksla,” uzsvēra L. Trušele. „Man ļoti patīk, ka mūsu skolas meitenes izvēlējās nosaukt šo pasākumu „Deja ir vairāk nekā māksla…” Tas nav domāts tā, ka deja ir īpaša māksla, esam uztvērušas to iespēju, kuru sevis izpausmei dod tieši dejas.”

Pirms trīs gadiem Indras Mākslas un mūzikas skolai nodibinājās ļoti veiksmīga radoša sadarbība ar pieaicināto deju pedagoģi Martu Andrukoviču, kura ir šī procesa iniciators, meiteņu tiešais palīgs un konsultants. Lai skatītāji saprastu, cik daudz darba jaunietes ieguldījušas diplomdarbos, skolotāja pastāstīja, ka sākumā viņām tika piedāvāts izlozēt sev kādu no četrās stihijām, kas pastāv uz mūsu planētas – Uguns, Zeme, Gaiss un Ūdens. Tālāk meitenēm bija nepieciešams saprast, ar ko katrai asociējas šī stihija.

M. Andrukoviča: „Mēs ieteicām skatīties plašāk - tāda veidā viņas izvēlējās deju stāstu jeb ideju, uz kuru visu šo laiku gāja. Skolotāju uzdevums bija nevis rādīt meitenēm konkrētas kustības un horeogrāfiju, bet vadīt viņas uz mērķi. Jaunietēm tika pasniegti veidi, kā radīt kustību, kādos veidos un kā var izveidot krāšņu un piesātinātu kompozīciju, lai skatītājiem būtu interesanti skatīties. Meitenes regulāri atrādīja, ko ir radījušas, visi kopā skatījās videohoreogrāfijas materiālus, analizēja un diskutēja par to, kas izdevies, kas mazāk izdevies, kā arī par to, uz kurieni un kādā veidā jāiet tālāk. Pašas izvēlējās mūziku, ja bija nepieciešams, pašas mūziku koriģēja, arī izvēlējās skatuves tēlus - arī viņu izdomājums.”

Horeogrāfe Darja dejā atveidoja Ūdeni. Uz mūsu zemes ir daudz ūdens, katram tas nozīmē kaut ko citu. Ūdenī var skatīties stundām ilgi, tas plūst un vilina. Ja skatīties jūrā, tev ir sajūta, ka tevi ievelk šajā maģiskajā vidē, kura ik mirkli mainās, plūst un pārveidojas.

Arī horeogrāfe Angelīna dejā atveidoja Ūdeni. Ūdens palīdz dzīvot cilvēkiem. Tas palīdz daudzās sarežģītās situācijās. Ūdens var būt dažādos agregātstāvokļos. Arī cilvēks var pieņemt dažādas formas, kļūt par stihiju - ūdens, uguns, gaiss, zeme. Deja ir cilvēka dvēseles izpausme ar kustību formas palīdzību. Kustoties tu jūti brīvību un milzīgu spēku sevī.

Horeogrāfes Irina un Samanta kopīgi dejā atveidoja Uguni. Siltajos vasaras vakaros mēs dedzinām sen pazīstamo ugunskuru. Degot ilgāk, viņam plēšas lielākas uguns mēles, un līdz ar to tas kļūst bīstamāks, bet tajā pašā laikā pārdomu pilns. No viņa sprāgst ārā emociju pilnas ugunsliesmiņas, kuras nedeg pa vienai, bet apvienojas kopīgajam ceļam. Darbojoties ilgu laiku, tās „pārdeg”. Kļūstot par oglītēm, tās staro spilgtāk nekā pats ugunskurs.

Horeogrāfes Jelizaveta un Jūlija (šoreiz neuzstājās, savu veikumu pedagogiem parādīs citreiz) dejā atveidoja Zemi. Kad tu dzirdi vārdu „Zeme”, ko tu iedomājies? Kas tev ienāk prātā? Vieniem tas ir neizsmeļams dabas resurss, otriem - valsts, kurā dzīvo un kuru pazīst, trešajiem - ļoti spēcīga stihija, bet citiem tā ir planēta... Vai Zeme ir vienkārši planēta? Planēta, kurā atrodas viss, ko tu zini, par ko tu domā, un kurā tu dzīvo? Ir tā vai nē, bet galvenais šajā pasaulē atrast sev tuvo dvēseli, un nav svarīgi, vai tā ir reāla, vai dzīvo tavā galvā..., sirdī…

Juris Roga, autora foto

Fotogalerija