Izstādes „Dienas gaisma” atklāšana

Pievienots: 10.05.2023

Pirmssvētku dienā, 3. maijā Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē, Pils ielā 10 notika Gundegas un Antona Rancānu izstādes „Dienas gaisma” atklāšana. Neskatoties uz pavasara dzestro vēju, uz izstādes atklāšanu pulcējās prāvs mākslas cienītāju pulciņš. Sveikt māksliniekus un baudīt izstādi bija ieradušies arī Krāslavas mākslinieki, tostarp arī keramiķi Olga un Valdis Pauliņi. Starp citu, Valdis savulaik, stājoties Rēzeknes Lietišķās Mākslas vidusskolā, bija vēlējies apgūt koktēlnieka prasmes, taču šādas iespējas nebija, jo koktēlniecības nodaļa tika atvērta tikai pēc gada. Par koktēlniecības nodaļas vadītāju bija Antons Rancāns.

Izstādes atklāšanas pasākumā muzikālo baudījumu sniedza Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas audzēknis, akordeonists Stefans Gorns.

Gan iedvesmojošās gleznas, gan izcilie, pārdomas raisošie koktēlniecības darbi pavēra iespēju iepazīties ar Rancānu ģimenes mākslas pasauli. Mākslinieku dzimtā puse ir Rēzeknes gleznainā apkaime – Makašāni.

Mākslinieces GUNDEGAS RANCĀNES bērnības atmiņas saistītas ar saulainiem vasaras rītiem dārzā, pie ezera, ar gleznošanu un tēva, koktēlnieka Antona, mazo un radoši apgaroto darbnīcu. Pamatizglītību ieguvusi mammas Lūcijas vadītajā Makašānu astoņgadīgajā skolā, kas šobrīd ir pārtapusi par Amatu vidusskolu. Mācības turpinājusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā dekoratīvās noformēšanas nodaļā. 1995. gadā uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, tad līdz 2000. gadam turpināja mācīties maģistrantūrā, Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa meistardarbnīcās. Jau kopš 1991. gada līdzās studijām strādāja Makašānu Amatu vidusskolā par vizuālās mākslas un kultūras vēstures skolotāju, no 2011. gada ir Makašānu Amatu vidusskolas direktore.

1990. gadā tika sarīkota Gundegas Rancānes pirmā personālizstāde. Tai sekoja ikgadējas izstādes gan Latvijas pilsētās, gan ārzemēs: Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī, Krāslavā, Preiļos, Helsinkos, Briselē. Ilustrētas arī izcilās latviešu dzejnieces Broņislavas Martuževas grāmatas „Gaismas lāse”, „Nopūtas”, „Kā putni dzied”, „Trejdeviņas jāņuzāles”, „Laba oma” un A. Vējāna dzejoļu krājums „Rozes Silajāņu vāzē”. Darbi atrodas Latvijas valsts un sabiedriskās iestādēs, Daugavpils un Rēzeknes muzejos, kā arī privātkolekcijās – ASV, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Beļģijā, Kanādā, Somijā, Izraēlā un Latvijā. Sākotnēji savu pašizteiksmi mākslā Gundega meklēja, strādājot ar akvareli. 1990. gadā pievērsās eļļas glezniecībai.

Koktēlnieks ANTONS RANCĀNS dzimis Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta Sila mājās 1938. gada 15. janvārī. Pamata un vidējo izglītību ieguvis Nautrēnu vidusskolā, kur savulaik dumpīgākie audzēkņi izveidoja spēcīgu pretpadomju organizāciju „Latgales Vanagi”, turpinājis mācības Rēzeknes Lietišķās Mākslas vidusskolā, apgūstot iemaņas tēlotāja mākslā, bet vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā studējis interjera iekārtas nodaļā.

1960. gadu beigās pievērsies kokgriešanai un koktēlniecībai – veidojis sabiedrisko ēku interjeru dekorus un koka skulptūras. 1990. gadā aktīvi uzsācis Latgales ārtelpas koka krucifiksu pētniecību un atjaunošanu, apmācot šajā amatā arī savus audzēkņus. Antons Rancāns izgatavojis un atjaunojis vairākus desmitus Latgales koka krucifiksu, kā arī sarakstījis ilustratīvu pētījumu „Krustā cirstās ciešanas”, kura laikmetīgs turpinājums ir 2008. gadā izveidotā Virtuālā Latgales koka krucifiksu enciklopēdija.

Kopš 1991. gada Antons Rancāns Makašānu Amatu vidusskolā pasniedza kokapstrādi un koktēlniecības pamatus. Līdzās pedagoga darbam un pētniecībai tapušas izteiksmīgas koka skulptūras un ciļņi, attēlojot spilgtas sabiedrības personas, aktuālas un nereti arī baisas laikmeta iezīmes. Antons Rancāns ir vairāku publikāciju autors, kurās pauž aktīvu pilsonisku nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos par kultūru, izglītību un politiku.

Par ieguldījumu mākslas un izglītības attīstībā saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp arī Triju Zvaigžņu ordeni.

Izstāde skatāma līdz jūnija beigām. Steidzieties baudīt izstādi!

Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste
Jura Rogas foto
Fotogalerija