Brīvības iela

Pievienots: 06.07.2023

Krāslavas senpilsēta tika straujos tempos izbūvēta uzreiz pēc tam, kā 1729. gadā šo apdzīvoto vietu nopirka Plāteri.

Apbūvi ietekmēja tas, ka vienā pusē bija Daugava, kuras krasti, it īpaši palu laikos, bija neprognozējami, bet turpat līdzās stāvi pakalni, uz kuriem taisnā veidā ar zirgu transportu uzbraukt bija pagrūti.

Krāslavas senpilsēta tika izbūvēta vēl pēc senajiem paraugiem – centrā ir galvenais laukums, kuram līdzās sakrālās un varas ēkas, bet no šī centra uz visām pusēm ir ielas. Šāda apbūve, piemēram, labi redzama mums tuvajos Zarasos, Lietuvā.

18. gs. beigās Latgalē pilsētbūvniecībā par valdošo kļūst regulārs, kvartālveidīgs plānojums. Pēc šāda plānojuma būvētas Daugavpils, Rēzekne u. c. pilsētas.

Ja agrāklaiku pilsētu plānojums ir kā saulīte, no kuras uz visām pusēm iet stari, tad jaunlaiku pilsēta ir kā rūtiņu burtnīcas lapa.

Var teikt, ka Krāslavas senpilsētas ielu plānojums vien ir rets, bieži vien nenovērtēts kultūrvēsturisks mantojums.

Par nozīmīgo Krāslavas bijušo upes ostu šobrīd liecina vien ielas nosaukums – Ostas iela. Še, kur tagad var nopirkt medu, zeķes, puķes un gurķus, agrāk bija rosība ne pa jokam – atsaitēja plostus, krāva un izkrāva tvaikoņus, baržas, laivas.

Ūdens ceļš bija turpat līdzās sauszemes ceļam. Tādēļ ir tikai loģiski, ka tur pat blakus izveidojās Tirgus laukums.

Vienā tā pusē, kur bijušā kinoteātra vietā šobrīd ir tirdzniecības centrs, izsenis bija viesnīca. Laukuma otrā malā, kur tagad ir skvērs pie Tirgus ielas, bija Rātsnams.

Kaut arī Krāslavā viss piederēja Plāteriem, jau 18. gs. pēc grāfu rīkojuma tika uzbūvēts liels un skaists Rātsnams – divu stāvu ēka ar tornīti. Te darbojās birģermeistars, kuru iecēla Plāteri, ļoti minimāli to saskaņojot ar cienījamiem pilsētniekiem.

Nevienā Latgales pilsētā nekad nebija Rātsnama!

Mainījās varas un likumdošana... 19. gs. beigās Krāslavā nevajadzīgo Rātsnamu pārbūvēja vienstāvu ēkā, kuru pārsvarā izmantoja kā noliktavu. Šobrīd nav arī šīs vienstāvu ēkas. Par pagātni liecina vien turpat līdzās esošā Rātūža iela.

Ielu, kura no Tirgus laukuma taisni cēlās uz Katoļu baznīcu, agrāk sauca Vācu iela. Un ne velti! Krāslavā dzīvoja un darbojās vācu tautības viesnīcnieki, aptiekāri, advokāti, ārsti, finansisti, inženieri, tirgotāji.

20. gs. 20. gadu otrajā pusē Vācu ielu pārdēvēja par Brīvības ielu.

Veikalu tīkli – kad vienam īpašniekam bija līdzīgas specializācijas tirgotavas daudzās un dažādās pilsētās – bija jau cara laikos. Latvijā starpkaru periodā arī bija vairāki šādi veikalu tīkli, viens no tādiem – Lipperta veikali. Krāslavā viņu veikals bija Brīvības ielā 3. Tas bija glauns, moderns veikals, kurā cilvēki visbiežāk iegriezās paskatīties uz precēm, dažreiz arī kaut ko nopirkt. Bet nopirkt te varēja motociklus, velosipēdus, adāmmašīnas, rakstāmmašīnas, šujmašīnas un citus tehnikas brīnumus!

Brīvības ielā 11/2 bija brāļu Butinu veikals, kur varēja iegādāties VEF radioaparātus, radio klausīšanās abonementu u. tml.

Daudz interesantas informācijas par starpkaru periodu var pasmelties no tā laika telefonu sarakstiem. Piemēram, Latvijas 1939. gada telefonu abonentu sarakstā norādīts, ka Krāslavas pilsētas Telefonu centrāle atrodas Studentu ielā 14 un  darbojas 24 stundas diennaktī. Šajā biezajā grāmatā arī norādīts, ka Girša Peskina adrese ir Brīvības iela 4, ka Zamuelu Žmudzu var satikt Jaunā aptiekā Brīvības ielā 6^[1] u. c.

Brīvības ielā 14 bija Leizera Cencipera tirdzniecības uzņēmums. Gan šis, gan arī daudzi citi lieli Krāslavas privātuzņēmumi tika nacionalizēti 1940. gada rudenī. Kad padomju okupāciju nomainīja nacistu, dažiem īpašniekiem atņemtie īpašumi tika atdoti atpakaļ. Tas neattiecās uz ebrejiem, kurus jaunatnākušā vara ātri un totāli iznīcināja.

Pēckara padomju gados Brīvības iela tika pārdēvēta par Aleksandra Smorugova ielu. Pretī Iekšlietu daļai, mazā mājiņā daudzus gadu desmitus bija pilsētas izpildkomiteja. Ielas labajā pusē bija tipogrāfija, kur 20. gs. 60.–70. gados tika drukāta vietējā prese un citi iespieddarbi.

1988. gadā aizsākās darbs pie Krāslavas pilsētas jaunā ģenerālplāna izstrādes (iepriekšējie plāni bija pieņemti 1952. un 1969. gadā). Jaunais plāns^[2], kuru izstrādāja Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts sadarbībā ar Krāslavas pašvaldību, paredzēja apbraucamā ceļa izbūvi, bijušās grāfu Plāteru bibliotēkas^[3] rekonstrukciju un atkal bibliotēkas ierīkošanu tajā, autoostas pārvietošanu uz citu vietu u. c. Arī Tirgus, Studentu un Brīvības ielu pārveidošanu par gājēju ielām.

Valentīns Lukaševičs,
kultūrvēsturnieks
Foto no autora personīgā arhīva

^[1] Latvijas 1939. g. telefona abonentu saraksts – Rīga: Pasta un telegrāfa departaments, 1939., 1007.–1008. lpp.

P.S. 14. jūlijā Krāslavas kultūras pārvalde no pulksten 21.00 līdz 24.00 aicina pilsētas viesus un pilsētniekus uz radošo pastaigu Brīvības ielas garumā! 

,,Ielas kaķis” ir pastaigas tēma, kas akcentēs pilsētas radošo garu un liks sajust kultūrtelpas sirdsritmu. ,,Ielas kaķis” Krāslavas pilsētu jūt un sadzird, ieklausās pilsētas mainīgajās svārstībās, viņš vēro un iedvesmo!

Pilsētniekus un viesus priecēs mākslas darbu izstādes, dažādas performances, gaismas instalācijas uz māju fasādēm, dzīvās skulptūras, muzikālie priekšnesumi, kā arī dejas. 
Pulksten 21.00 vakara koncertā uzstāsies Krāslavas dziedošie talanti: Loreta Livča, Alīna Valtere, Laura Lene, Kristīne Voitova, Viktors Bernāns, Jevgēnijs Tadello, grupa ,,ARmaestro” Anatolija Livčas vadībā.

Pulksten 23.00 sāksies alternatīvās  mūzikas  GROOVE pārstāvju ,,CROWBARD” uzstāšanās. 

Ielas kaķis vēro un jūt!