Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 18.06.2019
LLKC Krāslavas konsultāciju birojs rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu skolu jauniešiem, lai iepazīstinātu ar uzņēmējdarbības iespējām laukos. Pasākumā piedalījās 20 cilvēki, tajā skaitā trīs skolotāji.
Saulainā 6. jūnija rīta stundā devāmies uz zemnieku saimniecību „Raudovišķi” Kalniešu pagastā, lai iepazītos ar uzņēmējdarbības attīstības iespējām karjeras izvēlei laukos, kā arī, lai uzzinātu par darba iespējām lauku saimniecībās. Neraugoties uz lielo darbu apjomu, mūs laipni sagaidīja saimnieks Aleksandrs Ivanovs.
Uzzinājām, ka zemnieku saimniecība „Raudovišķi” dibināta 1995. gadā, tās kopplatība bija 10,4 ha. Šobrīd zemnieku saimniecība „Raudovišķi” ir viena no lielākajām saimniecībām Krāslavas novadā, nodarbojas ar graudu un rapša audzēšanu, papildnozares ir HE (Herefordas) gaļas lopu audzēšana un šķeldas ražošana. Nedaudz tiek sniegti pakalpojumi. Kopš saimniecības dibināšanas tiek iegādāta tikai jauna tehnika, kas ļauj ekonomiski un racionāli strādāt un attīstīties. Strādā pats īpašnieks kā pašnodarbināta persona un algoti strādnieki.
Zemnieku saimniecība „Raudovišķi” ir vairākkārt pretendējusi uz ES projektiem, kā rezultātā iegādāta moderna lauksaimniecības tehnika, uzbūvētas lauksaimniecības nozīmes ēkas un gaļas liellopu novietne. Skolēniem bija iespēja ierāpties jaudīgo kombainu kabīnēs, apskatīt iespaidīgo gaļas liellopu fermu, atjaunoto darbnīcu ēkas, novērtēt jaunbūvējamo, moderno kalti. Saimnieks uzsvēra, ka tehnika ir patiešām moderna un jaudīga, vajadzīgi jauni, zinoši un spējīgi darbinieki, lai strādātu ar to. Viņš aicināja apgūt traktora/kombaina vadītāja profesiju, tad arī būs iespēja strādāt un veidot karjeru savā dzimtajā novadā.
Zemkopības ministrijas konkursā „Sējējs 2016” veicināšanas balva konkursa grupā „Gada lauku saimniecība” tika piešķirta Krāslavas novada z/s „Raudovišķi”, un tās saimniekam Aleksandram Ivanovam.
Nesen Aleksandrs Ivanovs iegādājās īpašumā arī bijušo Kalniešu pamatskolas ēku, kurā šobrīd ir atklāta Kalniešu pagasta muzeja istaba. Muzejā pieejami reti 1878. gada dokumenti, kurus parakstījis imperators Aleksandrs, kā arī citi interesanti un vērtīgi dokumenti un liecības. Apskatāmi senie darbarīki, sadzīves priekšmeti, tajā skaitā 1900. gadā ražotā šujmašīna, kura ir darba kārtībā. Izveidota un skatāma ekspozīcija par uzņēmējdarbības attīstību Kalniešu novadā mūsdienās. Skolēni ar interesi klausījās stāstījumu, salīdzinot nupat redzēto saimniecībā ar moderno tehniku un muzejā skatāmos senos darbarīkus. Kafijas pauzē skolēni dāsni tika cienāti ar svaigām ogām, garšīgām kūkām.
Zemnieku saimniecībā „Kurmīši” ir ārstniecības augu audzētāja ar bagātu pieredzi. „Kurmīšu” zāļu tējas ir plaši pazīstamas Latvijā un ārpus tās. Skolēniem tika stāstīts par dažādām nezālēm – ārstniecības augiem, kurus audzē „Kurmīšos” jau 25 gadus. Saimnieko videi draudzīgi. Vasaras mēnešos tiek nodarbināti skolēni ravēšanā un augu daļu ievākšanā. Vēl esot dažas brīvas vakances jūlijā un augustā. Saimniecībai „Kurmīši” pieder arī bioloģiska vaska pārstrādes rūpnīca, tā piedāvā biškopjiem vaska šūnu izgatavošanu no pašu vaska vai šūnu maiņu pret vasku, kā arī izgatavo vaska sveces. Saimniecības iekārtas ļauj pārstrādāt vasku, jau sākot ar 5 kg, līdz ar to nodrošina, ka katrs biškopis saņem vaska šūnas, kas izgatavotas no konkrētā biškopja vaska. Katra vaska partija tiek sterilizēta un filtrēta. Saimniecība ražo arī tranu šūnas, kas ļauj biškopim tās pielietot savā dravas tehnoloģijā. Vaska šūnu plākšņu izmēri tiek sagatavoti atbilstoši katra biškopja izmantoto rāmīšu izmēriem. Ražotnē bija jūtama spēcīga dabīgā bišu vaska un kaltēto zālīšu smarža. Saimniecība nemitīgi attīstās, piedāvājot arvien jaunus, interesantus produktus. Saimnieks pastāstīja par zied ūdeņu tapšanas procesu un ļāva izbaudīt to burvīgās smaržas. Skolēni tika cienāti ar „Kurmīšu” tējām un medu.
Tālāk mūsu ceļotāju gala mērķis bija zirgu sēta „Klajumi” Kaplavas pagastā. Šurp devāmies, lai iepazītos ar uzņēmējdarbības attīstības iespējām, kā arī, lai uzzinātu par darba iespējām laukos tūrisma nozarē, attīstot zirgkopību un tūrismu, izmitināšanu un ēdināšanu. Skolēniem bija interesanti iepazīties ar saimniecību un cilvēkiem, kuri šeit dzīvo un strādā, it īpaši tāpēc, ka šī zeme tiek mīlēta, kopta un cildināta jau simts gadu. Saimnieces Ilzes Stabulnieces vecvectēvs šo zemi izpirka Kārļa Ulmaņa laikos, saņemot aizdevumu uz izdevīgiem nosacījumiem, tādējādi kļūstot no kalpa par saimnieku. Šīm mājām ir bagāta vēsture. Šobrīd z/s „Klajumi” strauji attīstās, ir plaši pazīstama ar savu piedāvājumu Latvijā un ārpus tās. Tā lepojas ar sakopto vidi, izveidoto infrastruktūru, skaistajiem, labi koptajiem zirdziņiem, ko saimniece Ilze sauc par draugiem.
Zirgu sēta „Klajumi” ir Latvijas šķirnes zirgu audzētava un bioloģiskā saimniecība. Tā organizē harmoniskas, ainaviskas izjādes un pārgājienus ar rūpīgi sagatavotiem, prātīgiem Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas braucamā tipa šķirņu zirgiem. Ar „Klajumu” zirgiem var jāt arī bez pieredzes. Te var pārlaist nakti īpašās brīvdienu mājās, baudīt latgalisku maltīti „Klajumu ķēķī”. 2007. gadā „Klajumi” ieguva „Sējējs 2007” laureāta balvu ekotūrisma grupā un ģimenei draudzīgākās atpūtas vietas statusu Latgalē. „Klajumiem” piešķirts Zaļais sertifikāts. Pagājušajā gadā „Klajumu” saimniece Ilze Stabulniece ieguvusi LTV1 kulinārā šova „Īstās latvju saimnieces” uzvarētājas titulu. Šai saimniecībā ieraudzījām sēļu sētai un Ulmaņlaikiem raksturīgo apbūvi, ko saimnieki saglabā un attīsta arī šobrīd, papildinot ar skaistām, jaunām būvēm. Brīvdienu namiņš iekārtots no videi draudzīgiem materiāliem un, cik vien iespējams, ar „zirgu” tematiku. Viesiem tiek piedāvātas zirgu izjādes un 2-7 dienu pārgājieni zirgu mugurās dabas parkā „Daugavas loki”, aizsargājamo ainavu apvidū „Augšdaugava” un Latvijas – Baltkrievijas pierobežā. Saimniecība ir orientēta uz harmonisku un ainavisku izjādi, kas piemērota jātniekiem ar vai bez pieredzes. Zirgu standarta ātrums ir soļi, drošība ir pirmajā vietā. Latvijas braucamā tipa un vietējie zirgi ir nosvērtas dabas un uzticami, soļojot izstrādātajos maršrutos. Pašlaik saimniecībā ir 12 zirgi. Zirgu sēta „Klajumi” piedalās arī kāzu ceremonijās un citās viesībās, piedāvājot izbraucienus droškās vai kamanās, ar vai bez eskorta. Zirgu sētas „Klajumi” vārds ir izskanējis Latvijā un pāri tās robežām, tās zirgus var sastapt ne vien Krāslavas novadā, bet arī citviet Latvijā: Daugavpilī, Madonā un pat Rīgā! Saimniecība ir atvērta plašam apmeklētāju lokam.
Pieredzes apmaiņas brauciens tika finansēts Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Informatīvie pasākumi jauniešiem un skolēniem” ietvaros un organizēts ar mērķi radīt interesi par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm, un veidot skolēniem izpratni par nozaru darbību Latvijas laukos, īpatnībām un tradīcijām skolēnu karjeras izvēles jautājumu noskaidrošanai. Sirsnīgi pateicamies Robežnieku pamatskolas direktorei Maijai Šemelei, skolotājām par atbalstu un atsaucību, skolēniem par ieinteresētību, kā arī īpaša pateicība saimniekiem par stāstījumu un saimniecību izrādīšanu.
Terēze Brazeviča,
LLKC Krāslavas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 | 13 |
14 | 15 |
16 | 17 |
18 | 19 |
20 |
21 |
22 |
23 | 24 |
25 |
26 |
27 |
28 |
29 | 30 |