Ieskats skolu vēsturē Krāslavā

Pievienots: 25.05.2023

Krāslavā pie baznīcas tika uzcelta liela mūra ēka un 1757. gadā tur tika atvērts katoļu garīgais seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā. Savas pastāvēšanas laikā (1757-1844) tas veicināja arī laicīgās izglītības attīstību.

Skolu pirmsākumi Latgalē saistās ar jezuītu ordeņa darbību. 1811. gadā Daugavpils jezuītu apriņķa skola tika pārcelta uz Krāslavu, kur tā darbojās 4 gadus. Ar grāfu Broel Plāteru atbalstu 1814. gadā Krāslavas miestā atver jaunu apriņka skolu. Bez apriņķa un draudzes skolas miestā darbojas arī bāreņu meiteņu skola, 1842. gadā pēc guberņas skolu vadības norādījuma meiteņu skola izbeidza savu darbību. 1844. gadā Krāslavas miestā darbojās Domkelas Starogradskas privātais meiteņu pansionāts – trīsklasīgs, pielīdzināms trīsklasīgai apriņķa skolai.

1861. gadā  pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijas Impērijā un arī Latgalē, tika dibinātas jauna tipa skolas –  tautskolas  - pamatzināšanu iegūšanai.  1864. un 1871. gadā Krāslavā tika atvērtas miesta un pagasta tautskolas, taču mācīties dzimtajā valodā nevarēja, jo no 1865. gada līdz 1904. gadam bija latīņu drukas aizliegums.

Sākot ar 1919. gadu tika izveidota jauna skolu sistēma, sāka īstenoties apmācības dzimtajā valodā. 1919. gada 8. decembrī Latvijas Republikas Tautas padome pieņēma likumu par Latvijas izglītības iestādēm un mazākumtautību skolām. Krāslavas miestā tika atvērtas 8 skolas: 1. un 2. pakāpes 6-klasīgās pamatskolas, poļu pamatskola, ebreju pamatskola, krievu pamatskola, privātā Prozorova ģimnāzija un no 1910. gada – zēnu skola Studentu ielā. Krāslavas pilsētā Latvijas brīvvalsts laikā (1920-1940) darbojās Krāslavas ģimnāzija, valsts 6-klasīgā pamatskola, poļu pamatskola un žīdu pamatskola.

1920. gados saskaņā ar likumu par Latvijas izglītības iestādēm katrai tautībai bija jānodibina nacionālā skola, ja ir vismaz 30 skolēni. Latvijas brīvvalsts laikā tika nodibinātas skolas arī mazākumtautībām.

Poļu skola Krāslavā pastāvēja no 1751. gada līdz laikam, kad Latgale tika iekļauta Krievijas sastāvā (1772). 1916. gadā poļu skola Krāslavā atradās Vienības ielā, netālu no Rēzeknes ielas sākuma. Poļu skola bija izvietota dažādās vietās: privātmājā Aleksandra ielā, pēc tam parkā grāfu Plāteru flīģelī, vēlāk Bartulāna mājā (Lāčplēša ielā 2) un Skolas ielā.

Mozus sinagoga Krāslavā bija viena no vecākajām Latgalē (uzbūvēta 1764). Apmācības hederā ebreju zēniem notika jau tad. Krāslavā no 1919. gada sāka darboties ebreju skola. Sākumskola bija izvietota Bartulāna mājā, ar 1936./1937. m. g. pēc pārziņa Slavina Bersa iniciatīvas uzceltajā jaunajā telpā Skolas ielā. 1940. gadā skolu slēdza.

1917. gadā pastāvēja krievu tautskola, kura tika izvietota Bartulāna mājā. Latvijas brīvvalsts laikā krievu 4-gadīgā skola darbojās Brīvības ielā pie pareizticīgo baznīcas, vēlāk tā tika pārveidota par 6-klasīgo.

1922./1923. māc. gada sākumā uz baltkrievu iedzīvotāju lūguma pamata tika atvērta baltkrievu pamatskola Krāslavā. Taču drīz vien parādījās diskusijas par baltkrievu skolas slēgšanu (sakarā ar skolnieku skaitu). Latvijas Izglītības ministrijas Baltkrievu izglītības pārvaldes vadītājs S. Saharovs griezās pie Iekšlietu ministrijas ar lūgumu protestēt pret minēto Krāslavas pilsētas domes lēmumu kā nelikumīgu un pieprasīt Krāslavas pilsētas domi atcelt lēmumu kā neatbilstošu likumam par Latvijas mazākuma tautību kultūras autonomiju un atstāt arī turpmāk Krāslavas baltkrievu pamatskolu, tomēr nesekmīgi.

Pēc Latvijas Valsts vēstures arhīva datiem, 1937. gadā Krāslavas pilsētā pastāv valsts ģimnāzija un valsts pamatskola. Pilsēta uztur 6-klasīgo ebreju pamatskolu ar 208 skolēniem un 6 skolotājiem, tā atrodas īrētās telpās – noma 80 Ls mēnesī; 6-klasīgā poļu pamatskola, kura atrodas pilsētai piederošā ēkā, skolā ir tikai 44 skolēni un 2 skolotāji. Pilsēta izdod skolu uzturēšanai ap 8000 Ls gadā, pārējo piemaksā valsts. Krāslavas pašvaldība algo ticības mācības un militārās audzināšanas skolotājus.  Skolu uzturēšanai 1938. gadā pašvaldība izdevusi Ls 11510,29, pārējos izdevumus - Ls 14150,31 - segusi valsts.

Šogad ir ne tikai Krāslavas pilsētas jubilejas gads, bet 100 gadi aprit arī Krāslavas ģimnāzijai.

Latvijas brīvvalsts laikā, pēc agrārās reformas grāfu Plāteru īpašumus pārņēma Valsts Zemes fonds. 1921. gadā Izglītības ministrija lūdza iznomāt no Daugavpils apriņķa Krāslavas muižas centru ar nolūku atvērt mācību iestādi. 1922. gadā telpas tika atzītas par piemērotām izglītības vajadzībām. 1923. gadā grāfu Plāteru pils ēkā tiek atvērta Krāslavas Valsts vidusskolas, pēc tam ģimnāzija. Par skolas organizatoru tika iecelts Ādams Reimanis. 1923. gada 1. jūnijā par Krāslavas Valsts vidusskolas direktori iecēla Valēriju Seili, bet drīz vien viņu pārcēla uz Daugavpili. Par direktoru nozīmēja Jāni Priedīti. Rudenī skolā atvēra 3 klases, kurās uzņēma 45 skolēnus. 1925. gadā tika izveidota 4-klasīgā humanitārā tipa ģimnāzija. Pirmais skolas izlaidums notika 1926. gadā, ģimnāziju beidza 6 absolventi. No 1928. līdz 1935. gadam Krāslavas ģimnāzijas direktors bija Staņislavs Jaundzems. No 1935. gada līdz 1936. gadam – Jānis Miglinieks, no 1936. gada līdz 1940. gadam direktors bija Izidors Ancāns. 1940. gada 17. jūnijā PSRS karaspēks okupēja Latvijas teritoriju. Līdz ar to 1940. gada vasara izmainīja visu Latvijas dzīvi, tai skaitā arī izglītības sistēmu. Par direktoru kļuva no Gaujienas ģimnāzijas atbraukušais Jānis Osītis. Pēc Otrā pasaules kara ģimnāzija tika pārdēvēta par Krāslavas 1. vidusskolu. Padomju laikā skolas direktori bija: Jans Mickevičs (1944–1945), Olga Mutule (1945–1946), Jāzeps Lunis (1946–1947), Jānis Gineborgs (1947–1949), Artūrs Vinčelis (1949–1951), Viktorija Vjatere (1951–1952), Zoja Vozņaka (1952– 1954), Iļja Pimanovs (1954 – 1956), Jānis Voitiks (1956-1978), Monika Smirnova (1978–1979), Stanislavs Leikučs (1979–1987), Viktorija Nalivaiko (1987–1988.), Arkādijs Petaško (1988–1997), Gunārs Japiņš (1997– 2009), Jānis Tukāns  (2009. - pašlaik).

Krāslavas ģimnāzija var lepoties ar daudziem jo daudziem izciliem absolventiem, kuri Krāslavas vārdu nesuši arī tālajā pasaulē.

Liels un neatsverams ieguldījums Krāslavas un novada skolu vēstures pētīšanā ir skolotājai, novadpētniecei Janīnai Gekišai (1930-2018). Kopš 1952. gada J. Gekišas pedagoģiskā darbība bija saistīta ar Krāslavas 1. vidusskolu, vēlāk ģimnāziju. Sākot ar 1964. gadu, skolotāja mācīja krievu valodu un literatūru. Paralēli krievu valodas un literatūras mācīšanai skolotāja interesējās par novada, pilsētas un skolas vēstures izzināšanu. Skolotājas  savāktie materiāli par novadu un novadniekiem bija atzīti par vērā ņemamiem, lai 1970. gadā rajona padome pieņemtu lēmumu par skolas muzeja izveidi. 1996. gadā tika izdota grāmata „Krāslavas rajona skolu vēsture”. Skolotājai ir izdotas vēl 3 grāmatas par skolas vēsturi: „Atmiņu gaisma pāri gadiem”(2002), „Skola, tevī ieausts rīta spožums”(2008), „Mēs vienmēr esam pusceļā uz tevi”(2012).  Janīna Gekiša par nopelniem Latvijas valsts labā 2009. gadā saņēma Latvijas valsts apbalvojumu – V šķiras Atzinības krustu un iecelta par Atzinības krusta kavalieri. 

Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvs sirsnīgi sveic Krāslavas ģimnāziju 100 gadu jubilejā!

Turpinājums sekos…
Janīnas Gekišas materiālus apkopoja
Krāslava Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste Baiba Mileika

Foto :
1. Krāslavas ebreju skola. 1930. gadi. Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājums
2. Krāslavas poļu pamatskola. 1930. gadi. LNA_KFFDA_F1_4_129289
3. Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni. 1929. gads. Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājums
4. Krāslavas Valsts pamatskola. 1930. gadi. Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājums
5. Skolotāja J.Gekiša saņem  V šķiras Atzinības krustu. 2009. gads. Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājums