06.07.2023
Krāslavas senpilsēta tika straujos tempos izbūvēta uzreiz pēc tam, kā 1729. gadā šo apdzīvoto vietu nopirka Plāteri. Apbūvi ietekmēja tas, ka vienā pusē bija Daugava, kuras krasti, it īpaši palu laikos, bija neprognozējami, bet turpat līdzās stāvi pakalni, uz kuriem taisnā veidā ar zirgu transportu uzbraukt bija pagrūti. Krāslavas senpilsēta tika izbūvēta vēl pēc senajiem paraugiem – centrā ir galvenais laukums, kuram līdzās sakrālās un varas ēkas, bet no šī centra uz visām pusēm ir ielas. Šāda apbūve, piemēram, labi redzama mums tuvajos Zarasos, Lietuvā. 18. gs. beigās Latgalē pilsētbūvniecībā par valdošo kļūst regulārs, kvartālveidīgs plānojums. Pēc šāda plānojuma būvētas Daugavpils, Rēzekne u. c. pilsētas. Ja agrāklaiku pilsētu plānojums ir kā saulīte, no kuras uz visām pusēm iet...