Ebreji: viens no Krāslavas laivas pieciem airiem

Pievienots: 31.05.2023

210 gadus – no 1561. līdz 1772. – tagadējā Latgale bija Polijas–Lietuvas kopvalsts sastāvdaļa¹.

Polijas–Lietuvas kopvalsti citā vārdā sauca par Rečpospolitu un tā bija neparasta muižnieku republika, kurā dzīvoja, kā arī patvērumu atrada dažādas tautas.

Rečpospolitas administrācijai nebija iebildumu, ka 17. gs. otrajā pusē tagadējā Latgalē ienāca daudz vecticībnieku, kuri bēga no vajāšanām Krievijā. Apmēram tajā pat laikā Latgalē ienāca arī ebreji – no dienvidiem, meklējot drošāku un pārtikušāku dzīvi².

Ja Kurzemē ienāca ebreji no Kēnigsbergas un Dancigas puses, kuri bija pietiekoši turīgi un runāja jidiša pomerāniešu dialektā, tad Latgalē ienākušie ebreji bija daudzreiz trūcīgāki un runāja jidiša poleščuku, grodniešu u. c. dialektos.

Ebreju ienākšana Latgalē notika no dienvidiem, tādēļ Piedruja, Krāslava, Daugavpils bija pirmās apdzīvotās vietas, kur viņi apmetās.

Dažreiz bija tā, ka kāds vietējais muižnieks speciāli aicināja savos īpašumos ebreju tirgotājus un komersantus, lai tā aktivizētu šajā teritorijā saimniecisko rosību. Tieši tā rīkojās Krāslavas grāfi Plāteri 18. gs. vidū.

Līdz ar ebreju cilvēkiem atnāca viņu kultūra, valoda, reliģija. Latgalē ienākušie ebreji nebija viendabīga masa, arī reliģiski tās bija divas atšķirīgas kopienas. Vieni, kurus sauca par mitnagdimiem (mitnagediem), uzskatīja, ka Dievu var sasniegt ar prātu un darbīgu, likumpaklausīgu dzīvi. Otri, kurus dēvēja par hasīdiem, uzskatīja, ka Dievu var sasniegt vienīgi ar ekstāzi, caur dziļiem un īsteniem pārdzīvojumiem.

Ja tūkstošgadīgo tradīciju sekotājiem mitnagdimiem bija rabīni un talmūdisti, tad pirms pāris gadsimtiem institucionalizējušiem hasīdiem – cadiki un zīmju tulkotāji. 19. gs. no Latgalē dzīvojošiem ebrejiem apmēram puse bija mitnagdimi, tikpat, varbūt pat nedaudz vairāk, bija hasīdi. 

Seno tradīciju piekopēji mitnagdimi ievēroja stingro aizliegumu neattēlot cilvēkus un dzīvniekus. Viņi augstu vērtēja nosvērtību, priekšrakstu precīzu ievērošanu. Savukārt hasīdi aicināja atvērt savu sirdi, priecāties un emocionāli izprast dzīvi. Tieši no hasīdu vidus nāk klezmera muzikanti, tēlotāja mākslinieki, teātra spēlmaņi. Droši vien tieši no šīs vides nāk Krāslavā dzimušais, starptautisku atzinību ieguvušais gleznotājs Abels Pans (1883–1963).

Ikdienā gan mitnagdimi, gan hasīdi runāja jidišā. Tā ir valoda, kuru pieskaita pie ģermāņu valodu grupas un kurā runāja Austrumeiropā dzīvojošie ebreji. Jidišam bija daudz dialektu, droši vien arī Krāslavā dzīvojošie ebreji runāja šim reģionam raksturīgā dialektā.

Latgalē ienākušie ebreji atnesa sev līdzi arī sadzīviskas tradīcijas un dzīvesziņu. Jaunais gads – Rošašana – parasti sākās septembrī. Dienas skaita no vakara līdz nākamajam vakaram. Svētku diena ir sestdiena jeb sabats, kad nekādus, pat mazākos darbus, nedrīkst darīt, bet ir jāapmeklē dievnams, jāpavada laiks kopā ar ģimeni utt. 

Gatavojot ēdienu, ir kategoriski aizliegts jaukt kopā piena un gaļas produktus. Katram no tiem bija savi, speciāli trauki. Pārtikā drīkstēja lietot pēc īpašiem noteikumiem pagatavotus produktus, kurus sauca par košera.

Vēl tagad Latgalē ir ēdieni, kuri ir ienākuši no vietējo ebreju kulinārā mantojuma – cimuss, foršmaks u. c.

Katrā ebreju dievnamā centrālajā vietā ir Toras tīstoklis, no kura fragmenti tiek lasīti dievkalpojuma laikā. Kad tīstoklis nolietojas, to īpašā ceremonijā nes uz kapsētu un svinīgi, līdzīgi kā cilvēku, apglabā. Arī Krāslavas ebreju kapos ir šāds apbedījums³.

Saskaņā ar Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja datiem Krāslavas ebreju kopiena dibināta 1764. gadā.

Ebreju skaits pirms Otrā pasaules kara (1935. gadā) bija 33,7 % no pilsētas iedzīvotājiem. Krāslavā bija divas sinagogas un divi lūgšanu nami⁴, tika uzbūvēta ebreju skola.

Krāslavas ģerbonī laivai ir 5 airi, un vienu no tiem sparīgi ir vēzējuši šejienes ebreji.

16. jūnijā iedziļinies un izjūti ebreju kopienas vēsturi Krāslavā dzimušā mākslinieka Abel Pana kultūras dienā „PAGĀTNES AINAVAS”.

Valentīns Lukaševičs, kultūrvēsturnieks
Foto no autora personīgā arhīva