Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 24.01.2020
Šis gads pašvaldībām paies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerētās administratīvi teritoriālās reformas zīmē. Par šo tēmu intervija ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku.
- Vai gaidāmā reforma tiešām ir neizbēgama?
- Agrāk vai vēlāk administratīvi teritoriālā reforma būs, jo valstī kopumā ir katastrofāli dati ne tikai par dzimstību, bet arī par migrāciju. Diemžēl tas tā nav, ka visi dodas tikai uz Rīgu vai Pierīgu, daudzi brauc garām un projām no valsts. Protams, daudz ir manipulāciju ar to, ka iedzīvotāju skaits samazinās un tāpēc jāveido lielāki novadi. Bet paskatāmies reāli uz finansējumu, kas ir piesaistīts iedzīvotāju skaitam un rodas problēmas koncentrēt līdzekļus pat konkrētu infrastruktūras objektu uzturēšanai normālā stāvoklī, nerunājot jau par kaut kādiem lielākiem projektiem, piemēram, ceļa vai tilta būvniecību, kas aktuāli mūsu Krāslavā.
- Kādās robežās tagadējie deputāti grib redzēt reformēto Krāslavas novadu?
- Šajā jautājumā visu deputātu noskaņojums ir vienots: mēs neiesim pret iedzīvotāju vēlmi un cienām aptauju, kas notika blakus esošajā Aglonas novadā. Ir gana daudz cilvēku, kuri grib dzīvot ar mums vienotā teritorijā, nevis citā, lai gan mums ir daudz savu problēmu, ko risināt. Līdz ar to mūsu deputāti jauno novadu redz bijušā Krāslavas rajona robežās.
- Līdz šim Krāslavas novadā uzbūvēts jauns sporta nams, peldbaseins, stadions un vēl daži citi iedzīvotājiem svarīgi objekti. Kā jaunā reforma ietekmēs tālākos plānus, kādā virzienā viss attīstīsies, ja jau šodien skolas iet mazumā, cilvēki maina dzīvesvietu…
- Situācija nav vienkārša. Jau ir pieņemts lēmums par skolas slēgšanu Izvaltā, diemžēl vairs nav skolas Šķeltovā un Grāveros, pagaidām vēl ir Kastuļinas pagastā. Saku vēl ir, jo man nav pilnīgas informācijas, kas veidotu kopainu saistībā arī ar Dagdas novadu, proti, kā koncentrējas bērni noteiktā vietā. Ja novads izveidosies vecā rajona robežās, būs jāskatās gan kompleksi, gan arī ļoti konkrēti par katru skolnieku – kāds transports viņam pieejams, kurš uz kurieni brauc, kāda ir pamatplūsma un citi faktori, lai saprastu, kur jābūt skolai.
Aktuāls ir arī jautājums par atbrīvoto ēku turpmāku pielietojumu. Piemēram, Izvaltas skola izvietota ļoti nopietnā būvē, kas tur būs nākotnē, šodien neviens nevar pateikt. Šajā sakarā spilgts piemērs ir Aulejas skolas ēka, kas atrodas salīdzinoši izdevīgā vietā pie ezera, plus ir labi piebraucamie ceļi, bet no uzņēmējiem lielas intereses par ēkas izmantošanu nav - skola ilgu laiku stāv neviena nepieprasīta.
- Kas var traucēt veiksmīgai reformas norisei un labam tās galarezultātam?
- Lai ko mēs sakām reformas kontekstā, ir jāatzīst, ka lauki izmirst. Neizliksimies un viens otram nemālēsim ciet acis - situācija ir pietiekoši katastrofāla. Diemžēl mums nav laba Reģionālās attīstības likuma, kas cilvēkam skaidri pateiktu, ka tajā vai citā dzīvesvietā, piemēram, Krāslavā, Dagdā, Šķaunē, Bērziņos, Indrā, Šķeltovā utt. būs pieejami konkrēti pakalpojumi visiem apmēram vienādā līmenī. Likuma neesamība šobrīd apgrūtina darbu pie reformas.
Reformas plānošanā jāiesaista kopā visas valsts struktūras. Jo nevar būt tā, kamēr notiek darbs pie jaunu novadu veidošanas, tikmēr ierēdņi visu dara pēc sava prāta. Mēs ļoti cīnījāmies par Valsts zemes dienesta Krāslavas filiāles pastāvēšanu. Pēkšņi Valsts zemes dienesta direktore slēdza visas zemes dienesta filiāles gar austrumu robežu! Tomēr saprāts ņēma virsroku, direktori nozares ministrs atbrīvoja no darba, un situācija pamainījās uz labo pusi.
Es domāju, visi krāslavieši arī atceras, kā mēs kādreiz cīnījāmies par Krāslavas slimnīcas pastāvēšanu un izcīnījām to. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija – tās ir struktūras, kas mums te ir vajadzīgas. Ja būtu kvalitatīvs Reģionālās attīstības likums, tad visiem būtu skaidrs, cik lielā apjomā novadā jābūt pārstāvētām šīm struktūrām, gan tas, ka novadā jābūt laba līmeņa vidusskolai ar stadionu, baseinu, sporta zāli, jābūt slimnīcai, kurā ir vismaz tās nodaļas, kas ir cilvēkiem vajadzīgas ikdienā. Diemžēl šobrīd tādas skaidrības nav.
Šodien jauna ģimene laukos domā ļoti konkrēti: vai mans bērns tiks uz skolu, vai viņš tiks pie ārsta, vai sociālās lietas ir labi sakārtotas, vai ceļš ir kvalitatīvi uzbūvēts, izremontēts un uzturēts? Vajadzīgi arī kvalitatīvi mobilie sakari, ātrs internets, Wi-Fi pieejas punkti un tamlīdzīgas lietas. Ja tā visa nav viņa dzīvesvietā, viņš meklē, kur tas ir un dodas projām, bet tādēļ vien cilvēkam nevar neko sliktu pārmest. Tā notiek arī citur, mēs vienkārši par citiem mazāk runājam, bet ir gana daudz teritoriju Latvijā, kur tā plūsma līdzīga.
- Ko gribat paspēt paveikt vēl pirms reformas?
- Akcents likts uz ražošanas zonas izveidi uzņēmējdarbības attīstībai. Jauniešiem un vecākiem cilvēkiem citreiz ir diametrāli pretējas intereses un prasības. Mums jāatrod zelta vidusceļš. Mani pārsteidza, ka ļoti daudzi vecāka gadagājuma cilvēki piekrīt tam, ka skolēniem vajag sporta zāli, baseinu un stadionu. Tajā pašā laikā ir tādi, kuri saka: „Kamdēļ to vajag?” Gados jauni cilvēki vienā no pilsētas mikrorajoniem lūdz ierīkot bērnu spēļu laukumu. Mums ir gatavs bērnu pilsētiņas projekts vecās estrādes rajonā, ja gadītos kāds Eiropas projekts, mēs vēlreiz atgrieztos pie bērnu pilsētiņas Krāslavā. Līdz ar to šodien mēs labāk pastrādāsim pie varbūtēju darbavietu radīšanas. Un tad jaunais cilvēks uzreiz pārmet: „Jums tie bērni pavisam neinteresē!” Es saku – interesē gan, bet jāsaprot, ka bez darbavietām bērnu spēļu laukumi arī būs tukši. Jāattīsta uzņēmējdarbība. Tūrisms Krāslavā nedod tādu finansiālu pienesumu, kā Rīgā un Pierīgā, jo esam sliktākos apstākļos – tālu lidosta, sliktāki ceļi, vājāka tirdzniecība utt. Tajā pašā laikā liels paldies visiem, kuri attīsta tūrismu un nodrošina ar kaut kādiem ienākumiem vismaz sevi un savu ģimeni.
Pilsētā ir vēl viena liela problēma, kas viennozīmīgi jāatrisina līdz reformai - jāsalabo daudzstāvu māju tā saucamās piebraucamās un caurbraucamās ielas. Mēs jau strādājam pie projektēšanas.
- Kas šobrīd īsti notiek ražošanas zonā?
- Tikko kā ir izsolīta viena būve. Izsoles jārīko vēl diviem objektiem. Es ceru, ka uzvarējusī firma izpildīs savus solījumus. Mēs izsolījām objektu uz projekta bāzes, kur ražošanas telpas jau ir pielāgotas, lai sāktu ražošanu. Citreiz mēs pārāk aizraujamies ar investoriem un suminām viņus svētkos vai citādi lutinām ar uzmanību. Investori tiešām ir svarīgi, bet no otras puses ir ļoti liels prieks, ka mūsu pašu cilvēki paplašina ražošanu. Viņi pārdzīvo par Krāslavu un domā ne tikai pat to, kā šeit labi nopelnīt, bet arī par vides jautājumiem, jo viņi brauc pa mūsu ielām un izmanto mūsu infrastruktūru.
- Kas būs ar topošo loģistikas centru, cik dziļas ir iestrādes, lai pēc reformas kāds neizdomā uzlikt tam visam krustu?
- Tas galīgi nav iespējams, jo projektam ir atbalsts. Turklāt divas izsoles par zemes gabaliem jau notikušas, ir parādījusies jauna interese, un drīz rīkosim vēl vienu izsoli. Pašreiz ir aizķeršanās ar pašvaldības budžeta jautājumiem, bet darbi iet uz priekšu, un līdz reformai tie noteikti nebeigsies. Tas ir darbs uz turpmākajiem gadiem.
- Atgriežoties pie ražošanas zonas tēmas Krāslavā – vai tiešām tur nepastāv nekādi riski?
- Riska faktors ir pietiekoši liels, bet bez tā nevar. Var sacīt - mēs drebam par uzņēmējiem, bet, ja mēs vispār neradīsim viņiem nekādu piedāvājumu, ja tajā vietā visu atstāsim, kā ir bijis līdz šim, tad mēs nekādu attīstību nesagaidīsim. Brauktu garām un šausminātos par nepievilcīgo ainavu. Jābūt piedāvājumam, lai kaut kas iekustētos.
No otras puses, mēs nevaram attīstīties, neko nepiedāvājot arī iedzīvotājiem atpūtai. Gadumiju sagaidījām ar uguņošanu. Daži man saka – dārgi, nevajag. Bet tas nebija dārgi, turklāt daudzi iedzīvotāji grib skaisti sagaidīt gadumiju. Šodien mums nepietiek naudas citiem krāšņumiem, jo ir jāpabeidz ražošanas zonas izveide uzņēmējam, jāsalabo ielas daudzdzīvokļu māju tuvumā un, protams, vēl ir jārealizē Indras ielas projekts.
- Kāpēc tik svarīgi šos darbus paveikt līdz reformai?
- Jo var rasties dažādas grūti prognozējamas situācijas. Zinu, ka dažas pašvaldības pārdzīvo par kredītiem, kas ņemti tās vai citas teritorijas attīstībai. Manuprāt, tas ir risināms jautājums. Ja kāda pašvaldība strādājusi, ņēmusi kredītus un izlietojusi konkrētai teritorijai, tad ir loģiski, ka kredītu maksā tā pašvaldība, kurā konkrētā teritorija iekļaujas, lai nevienam nebūtu nekāda aizvainojuma. To var sarunāt, galvenais - to var dokumentāli pierādīt. Bet citos jautājumos var būt interesanti pavērsieni, daudz būs atkarīgs no vēlēšanu rezultāta.
Mums bija tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, pēc kuras cilvēki man jautāja par labumiem no reformas. Manuprāt, nevajag cerēt uz krasiem uzlabojumiem vai kaut kādiem lieliem labumiem. Pat nav svarīgi, kāds būs novada nosaukums - Krāslavas, Dagdas, Krāslavas – Dagdas. Es domāju, ka ikvienam iedzīvotājam primāri ir svarīgi, lai viņš vienkārši justos labi jaunajā novadā. Uz to vajag koncentrēties – lai cilvēks jūtas labāk!
- Paldies par interviju!
Juris Roga