Valoda – latgaliešu identitātes pamats

Pievienots: 17.06.2015

Latgalē ir daudz vērtību, bet pati nozīmīgākā ir valoda, un tai nav tikai kultūrvērtība. Pašiem latgaliešiem dzimtā valoda ir nozīmīgs identitātes pamats, kas ļauj apzināties savu unikalitāti un vienlaikus piederību latviešu tautai. Francis Trasuns ir teicis: „Valoda ir katras tautas gars.”

Tāpēc jau 15 reizi Rēzeknē notika atklātā latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiāde un skatuves runas konkurss „Vuolyudzāni”.

Viens no olimpiādes mērķiem ir veicināt vietējās kultūras vērtību un izcilāko novadnieku labāku apzināšanu, kā arī latgaliešu valodas prasmju popularizēšanu skolu jaunatnes vidū.

Olimpiādē jāprot ne vien lasīt un runāt, bet arī latgaliski rakstīt, zināt izcilākos novadniekus, mūsdienu latgaliskās aktivitātes, notikumus, jubilejas.

Šogad latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiādē piedalījās 5 komandas. Krāslavas Valsts ģimnāzijas komanda piedalījās jau trešo gadu un šogad ieguva 1. vietu.  Komandas sastāvā bija: Ieva Jokste un Diāna Jakovele no 11. klases, Armands Jānis Stepiņš, Ilona Stepiņa un Laura Japiņa no 10. klases.

Olimpiāde notika 5 kārtās. 1. kārtā dalībnieki parādīja latgaliešu valodas prasmes un atbildēja uz jautājumiem par valodas vēsturi. 2. kārta bija veltīta Andreja Jurdža170. gadadienai un tradicionālajam kultūras testam. Olimpiādes uzdevumus sagatavoja un vērtēja profesore Lidija Leikuma (LU), Ilga Šuplinska un Sandra Ūdre (RA).

Skatuves runas konkursā piedalījās 85 dalībnieki no 11 Latgales novadiem. Pēc ilga pārtraukuma Krāslavas Valsts ģimnāzija atkal piedalījās „Vuolyudzānos” un ļoti veiksmīgi, jo Ieva Jokste ieguva 1. vietu.

Skatuves runas konkursa žūrijā piedalījās dzejniece Anna Rancāne, Rēzeknes tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns, Saeimas deputāts Juris Viļums, grupas „Bez PVN” dalībnieks Guntis Rasims, dzejnieces Līvija Līpdruvīte un Ineta Urtāne.

To, ka olimpiāde un „Vuolodzāni” notiek 15 gadu, pierāda, ka latgaliešu valoda nav arhaisms, kurā runā tikai vecmāmiņas dziļi laukos. To zina un lieto arī jaunieši ne tikai konkursos un olimpiādēs, bet komunikācijā un sociālajos tīklos. Pašlaik latgaliešu valoda dzirdama radio un televīzijā, uz teātra skatuves, tiek izdota literatūra un veidoti zinātniskie raksti. Savu vietu latgaliešu valoda atradusi interneta vidē – darbojas portāli.

Lepnums par savu valodu ir lepnums par savu valsti, savu zemi un sevi pašu.

Inga Skerškāne, Krāslavas Valsts ģimnāzijas kulturoloģijas skolotāja