Atkal kopā pēc 40 gadiem

Pievienots: 02.07.2015

27. jūnijā pie strūklakas pilsētas centrā pulcējās kādreizējās Krāslavas 2. vidusskolas 40 audzēkņi, kuri šo skolu absolvēja pirms 40 gadiem. Tolaik skolas sienas pameta četru lielu klašu skolēni, taču uz tikšanos ieradās tikai aptuveni trešdaļa - laika ritums atstāj savu nospiedumu gan mūsu plānos, gan iespējās.  

Tikšanās ir tradicionāla un tiek rīkota katrus piecus gadus uz 10.v klases bāzes. Šī pasākuma organizatori ir Rita Andrejeva, Jānis un Irīna Bonderi – cilvēki, kuri dzīvo mūsu pilsētā. Katru gadu tiek izraudzīta cita tikšanās vieta, šogad priekšroka tika atdota pilsētas centram pie strūklakas. No turienes grupa devās uz savu bijušo skolu, kur tagad atrodas Krāslavas pamatskola. Uz šo pasākumu ieradās vairāki ārzemēs dzīvojoši vidusskolas beidzēji, kuriem gribējās parādīt pēc iespējas vairāk. Šogad tie bija no Krievijas pilsētām - Ņeftejuganska (Rietumsibīrija), Joškarola, Sanktpēterburga, Čeboksari, Jaroslavļa, Joškarola un Ņižņijnovgoroda, un šie cilvēki sen nav bijuši dzimtenē. Pēc kopīgas fotografēšanās uz skolas fona, absolventus laipni uzņēma Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka. Viesi apskatīja renovēto TIC ēku, pilī atklātās freskas parādīja Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja direktors Valdemārs Gekišs, ekskursija turpinājās muzeja telpās un stallī, kur tika demonstrēts iepriekšējās absolventu tikšanās video, bet arhīva fotogrāfijas no skolas gadiem atsauca atmiņā īpaši svarīgus dzīves mirkļus. Katras klases pārstāvji atcerējās savus skolotājus un skolēnus, kopā pavadītā laika spilgtākos notikumus un pārdzīvojumus. Pēc tam bija koncerts – uzstājās Varavīksnes vidusskolas muzikālā grupa „Lielais starpbrīdis” Rita Andrejevas vadībā. Tika nolasīts bijušās krievu valodas un literatūras skolotājas Blūmas Šmulensones apsveikums, šobrīd viņa dzīvo Ķelnē (Vācija) un vienmēr atceras sveikt savus skolēnus.

Pasākuma svinīgā daļa turpinājās viesu namā „Gliemji”. Rita Andrejeva novadīja aizraujošas literatūras, krievu valodas, fizkultūras un ģeometrijas stundas ar izklaides elementiem. Kopīgiem spēkiem tika iestādīts kastanis alejā pie viesu mājas, bija arī dejas - muzikants Mihails Mihailovs repertuārā pacentās iekļaut tieši tā laika dziesmas, kas bija populāras pirms 40 gadiem un trāpīja kā naglai uz galvas.

Savos iespaidos padalījās Ludmila Drabkova (meitas uzvārds). Viņa ir dzimusi un uzaugusi mūsu pilsētā, profesiju apguva Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, atgriezās strādāt Krāslavā, apprecējās un pēc kāda laiciņa - 1981. gada oktobrī - pameta Latviju, dodoties līdzi vīram uz Ņeftejugansku. Tieši turp norīkoja darbā dzīvesbiedru, kurš pabeidza Rīgas Aviācijas institūtu, un tagad viņš strādā par aviodispečeri. Lai arī ceļot uz Latviju nav viegli, jo vajag noformēt Šengenas vīzu un nav tiešā avioreisa (no Surgutas jālido līdz Maskavai, tad ar pārsēšanos līdz Rīgai), Ludmila gandrīz katru gadu apmeklē dzimto pilsētu, jo šeit apglabāti vecāki un palikusi vecāku māja. Bet tikai šoreiz viņa bija ieplānojusi braucienu tā, lai tiktos ar skolasbiedriem.

 „Ar dažiem klasesbiedriem es neesmu tikusies 40 gadus, daudzi ir aizceļojuši uz citām pilsētām ārpus Latvijas”, stāsta Ludmila. „Šī tikšanās bija ne tikai interesanta un piepildīta, arī ļoti silta, pat nebija sajūtas, ka aiz muguras jau 40 gadi. Mēs visi jutāmies kā klasesbiedri, un šī kopības izjūta mums tika ieaudzināta tieši skolas sienās. Par to liels paldies mūsu klases audzinātājam un fizikas skolotājam Eduardam Šmulensonam. Mēs līdz pat šai dienai draudzējamies, palīdzam cits citam, esam kopā priekos un bēdās, uzturot attiecības arī no attāluma. Varbūt tā ir tikai mūsu PSRS dzimušās paaudzes īpatnība, bet tā nu tas ir. Mani vienmēr atcerējās klasesbiedri, vienmēr varēju iegūt fotogrāfijas, suvenīrus. Kavējāmies atmiņās, atcerējāmies jautrus brīžus no skolas laika, atcerējāmies tās stundas, kuras pasniedza mūsu mīļākie skolotāji. Vislielākās atmiņas uzjundīja, kad stallī rādīja skolas laika fotogrāfijas. 10.v klases meitenēm, kuras apmeklēja mūzikas skolu, pat bija savs ansamblis, ar kuru viņas koncertēja arī ārpus Krāslavas - Borovkā. Tatjana Rivoša tagad dzīvo Bostonā (ASV), Vera Goļeva – Rīgā, abas spēlēja ģitāru, Rita Litiņa, kura dzīvo Īrijā, spēlēja sitamos instrumentus. Ansamblī bija vēl viena meitene no citas klases.”

Rīdzinieks Jurijs Ivanovs mācījās 10.b klasē, šodien dzīvo Rīgā ar ģimeni, ir uzņēmējs. Viņu pārsteidza pilsētas tīrība, izbrīnīja grāfu Plāteru pils parks un pils kompleksa ēku vizuālais tēls, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija. Bet bērnības atmiņas par internāta dzīvi Jurijam lika meklēt pilī vietu, kur stāvējusi viņa gulta. Visi bija kā viena ģimene toreiz, un visi ir kā viena ģimene šodien.

10.v klases absolventu tikšanās turpinājās otrajā dienā, arī tā šiem bijušajiem skolēniem ir tradīcija - otru dienu pavadīt zaļumos pie dabas. Šoreiz viņi izvēlējās doties uz Priedaines skatu torni Pārdaugavā, kur dziedāja skolas laika dziesmas, izspēlēja dažādas bērnības un jaunības gados populāras spēles. Nejauši tajā laikā tur gadījās Gulbenes pūtēju orķestris. Pēc savstarpējas iepazīšanās gulbenieši iejutās kopīgajā atmosfērā un pat muzicēja mūsējiem. 

Juris Roga,
Irīnas Bonderes foto