Ar drošu skatu nākotnē

Pievienots: 19.06.2015

Katru vasaru skolēni un studenti atbrauc uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, lai nedēļas laikā no 1. līdz 6. jūnijam apliecinātu savas prasmes konkursā „Krēsls”, kura dalībniekam ar savu zināšanu palīdzību ir jāizgatavo krēsls. Konkurss Rīgas Amatniecības vidusskolā norisinās jau 23. gadu pēc kārtas, un šogad tajā lielu panākumu guva profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālās struktūrvienības audzēknis Jānis Kuklis, kurš izcīnīja 1. vietu Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu kokapstrādes nozares profesiju profesionālās meistarības konkursā „Krēsls 2015” nominācijā „Datorizētās programmvadības (CNC) kokapstrādes darbmašīnu operators”.

Uz šo konkursu dalībnieki atbrauc ar saviem instrumentiem, saņem rasējumus un vērtēšanas kritērijus, pēc kuriem izstrādājums noslēgumā tiek vērtēts. Šajā konkursā katru gadu piedalās spēcīgākie amatnieki ne tikai no Rīgas, bet gan arī no citām Latvijas skolām. Šogad konkursā piedalījās 65 dalībnieki, taču citus gadus to skaits pārsniedza simtu. Sveša skola, sveša vieta, jāspēj adoptēties uz tā brīža apstākļiem, risināt tā brīža problēmas un ar saviem instrumentiem un savām zināšanām nedēļas laikā jāizveido krēsls.

Jānis uz lielo panākumu konkursā gāja mērķtiecīgi visus trīs studiju gadus. Sākums nebija spožs, nākamajā gadā jau veicās labāk un šogad - pavisam labi. Pirmajā gadā viņš startēja rokas instrumentu nominācijā, nākamajā izvēlējos Datorizētās programmvadības (CNC) kokapstrādes darbmašīnu operatoru nomināciju un izcīnīju otro vietu, bet šogad šajā nominācijā jau ir pirmais! Viņš pats atzīst, ka konkursam gatavojies ļoti nopietni. Nejaušu uzvaru tajā nav, godalgotās vietas dalībnieki izcīna, sūri grūti strādājot, tomēr Jānis būtu gatavs šajā konkursā startēt vēl un vēl – tik ļoti viņš mīl savu izvēlēto profesiju. Varbūt tāpēc, ka viņš profesiju izvēlējās un apgūst pats pēc savas gribas - neviens nespieda. Bet par to nedaudz vēlāk.

„Divas, trīs nedēļas pirms konkursa ritēja intensīvs gatavošanās posms, bet faktiski konkursam gatavojos visu mācību laiku, jo jau katru gadu zināju, ka man tajā noteikti jāpiedalās,” turpina Jānis. „Šogad ļoti noderēja iepriekšējā gadā gūtā pieredze – zināju, uz ko vajag koncentrēties vairāk, kādam niansēm jāpievērš pastiprināta uzmanība. Bet visu nevar paredzēt, atšķirībā no iepriekšējā gada, šogad mazāk bija jādarbojas ar rokas instrumentiem, atļāva izmantot dažus elektroinstrumentus. Iespējams tālab, ka krēsla izgatavošanai izvēlētais materiāls bija bērza saplāksnis un rieksta masīvkoksne, kas ir salīdzinoši ciets un ar rokas instrumentiem to sarežģīti apstrādāt. Detaļu sagataves jau bija izzāģētas, konkursantiem vajadzēja veikt rasēšanu „AutoCAD” programmā, CNC darbmašīnas programmēšanu un precīzi jāizgriež detaļas, jāizurbj tapu vietas, jāsaliek viss kopā, jāsalīmē, jānoslīpē un jānodod vērtēšanai. Vērtēšana ritēja pastāvīgi, sākot ar to, kā uzrasējām krēslu, sagatavojam datorprogrammu, dabūjām gatavas sagataves, kā apstrādājām. Novērtēja sausos savienojumus (pirms krēslu salīmē), pēc tam salīmētu un arī noslīpētu. Galarezultātā summēja punktus. Neskatoties uz lielo konkurenci, kopējā atmosfēra konkursā bija ļoti laba. Pērn tā spriedze starp dalībniekiem jutās lielāka, bet visgrūtāk man bija pirmajā gadā, kad vēl nevienu tur nepazinu. Šogad, lai arī konkurenti, bet sacentāmies draudzīgā atmosfērā. Krēsls pēc dizaina bija savdabīgs - it kā vienkāršs, bet ar savu odziņu. Katru gadu uz konkursu esmu braucis ar domu, ka būs ļoti grūti, bet ieeju ritmā, un viss sanāk. Brīžos, kad kaut kas neiet raiti, ir jāmāk saņemties un noskaņot sevi saraut un doties uz priekšu. Mans labākais ierocis cīņā par uzvaru ir atklātā konkurence. Kad dalībnieki skatās viens uz otru un tu redzi, kas notiek tev blakus, gribi panākt, apsteigt un atrauties - tas ļoti motivē. Ja tu paspēj izdarīt laikā un kvalitatīvi, tad viss kārtībā!”

Jānis nāk no Daugavpils novada, viņš pabeidza Kalupes pamatskolu, un bez šaubīšanās izvēlējās savu nākamo izglītības iestādi, par kuru kļuva RVT Krāslavas teritoriālā struktūrvienība. Jaunietis izvēlējās koka izstrādājumu tehniķa specialitāti, jo uzskata to par gana interesantu un perspektīvu. Mācību laiks ritējis tik strauji, ka

šoruden viņš jau uzsāks studijas 4. kursā, pēc tam jādomā par nākotni. Patiesībā Jānim jau ir puslīdz skaidrs redzējums, ko darīs pēc tehnikuma beigšanas. Viņš noteikti nav no tiem, kuri mīcās uz vietas, viņš grib iet uz priekšu, gūt panākumus. Jānis apdomā vairākus dzīves ceļus, starp kuriem izdarīt izvēli, kad dokuments par mācību iestādes pabeigšanu būs rokā. Ir vēlme pilnveidot savas zināšanas un iegūt augstāko izglītību tieši kokapstrādes jomā. Apsver domu arī par pedagoģisko karjeru, bet primārā vēlme ir dibināt savu kokapstrādes uzņēmumu, uzsākt savu biznesu. Varbūt laika gaitā dzimst kāds cits variants, varbūt viņš neatteiktos arī no laba darba piedāvājuma kādā perspektīvā uzņēmumā.

Jānis: „Tad jau redzēs pēc situācijas. Vispār konkurence kokapstrādes jomas profesijās ir liela. To saasina arī lielais mājamatnieku skaits, kuri attīsta savu amatu. Vieni to dara hobija līmenī, citi strādā nopietni, iegādājušies sev darbgaldus un citu aprīkojumu. Bet es domāju, ka izglītība ir izglītība, un ir pietiekoši daudz nianšu, kas vienkārši ir jāzina veiksmīgam darbam kokapstrādes jomā. Skolā mēs apgūstam konkrētus standartus, zinām, kā visu pareizi paveikt no tehnoloģiskās puses, lai taptu nevainojams izstrādājums. Savukārt amatnieks dara pa savam, tā, kā, viņaprāt, ir labāk. Reizēm no amatniekiem smeļos idejas, reizēm tās realizējas, reizēm nevar realizēt, bet ir atbalsta punkts kam citam, ko varētu veidot. Reizēm mani pārsteidz patiesi skatāmas lietas, ko viņi ir izveidojuši, zinot, kādos apstākļos radām mēs un kādos - viņi.”

Jānim zināšanu bagāža jau tāda, ka viņš šodien spēj un arī izgatavo visu, kas nepieciešams, piemēram, durvis, gultas, logus un citu, varbūt ne pašu grūtāko, bet gana sarežģītu. Tiesa, dažreiz, uzsākot ko jaunu, ir bail no atbildības.

„Tiešām no sirds saku paldies skolai un pedagogiem par zināšanām,” uzsver Jānis. „Manuprāt, lai kļūtu par labu meistaru, ļoti liela nozīme ir tam, lai pedagogi ir atsaucīgi, un mūsu skolā ir tieši tādi skolotāji. Atceros savu pamatskolas izlaidumu, uz kuru atbrauca tehnikuma skolotājs un piedāvāja apmeklēt RVT Krāslavas teritoriālās struktūrvienības iestādi. Atbraucu, viss ļoti iepatikās, sevišķi laipnie skolotāji un labā bāze, tāpēc uzreiz aizpildīju dokumentus. Pat divu domu nebija, pats pēc savas gribas visu izlēmu. Uzskatu, ka tas ir ļoti pareizi – ļaut bērniem brīvi izvēlēties savu nākotni! Katram pašam savs ceļš dzīvē jāizvēlas. Kāpēc vispār izvēlējos mācīties kokapstrādi? Tas nāk no ģimenes, tētis arī savulaik apguvis kokapstrādi - pabeidzis Aizkraukles arodvidusskolu kā galdnieks. Savukārt mamma ir skolotāja pēc profesijas, tālab es apsvēru arī tādu iespēju, ka pats varētu strādāt pedagoga darbu. Vēl man ir jauka māsa, skolniece.”

Bērnībā, ja ne katrs, tad ļoti daudzi puikas ir būvējuši štābiņu. Arī Jānis, tikai viņš vēl arī nāca uz tēva darbnīcu un mēģināja kaut ko darīt viņa uzraudzībā. Pie darbgaldiem tēvs nelaida, bija atvēlēts stūrītis, un tur Jānis mēģināja darināt dažādas kastītes, pirmās rotaļlietas. Ar āmuru pa pirkstiem arī ir dabūjis, bet tieši tas viņam liek ļoti uzmanīties tagad. Nedrīkst aizsapņoties, nedrīkst ieslīgt rutīnā. Varbūt reizēm darbu paveic lēnāk, bet, strādājot ar nopietniem darbgaldiem, risks ir lieks. Mūsdienās kokapstrādē daudzas operācijas veic datorvadāmas darbmašīnas, kur nav vajadzīgi parasti galdnieki, bet ir nepieciešamas citas pamatprasmes.

Jānis saka: „Automatizētās mašīnas ļoti saīsina darba izpildes laiku, bet es sev gribētu koka izstrādājumu, kas tapis roku darba rezultātā un papildināts ar datorvadāmas darbmašīnas veikumu, nevis otrādi, kad datorvadāma darbmašīna dominē pār roku darbu.”

Jānis ir ļoti daudzpusīgs jaunietis, un par viņu dzirdētas tikai labas atsauksmes. Viņu var sastapt visur, daži brīnās, kā viņš visam rod laiku? Jānis pats uzsver, ka pirmajā vietā viņam tomēr ir mācības, un atzīstas, ka zināšanu dēļ ir nedaudz pametis novārtā sportu. Ja gribi ko sasniegt dzīvē, mācības šajā vecumā ir prioritārais un nākas papildus apgūt kaut kādas zināšanas. Bet pats galvenais - ir jāmāk teoriju pielietot praksē, jo teorija vien vēl negarantē kāroto rezultātu. Jānim izdodas!

Juris Roga, autora foto