Lūkoties uz pasauli caur fotokameras objektīvu

Pievienots: 13.10.2015

Ir cilvēki, kuri savu pasaules redzējumu parāda caur dzeju, stāstiem, citi glezno vai veido filmas. Bet ir tādi, kuri fotografē. Tie ir fotogrāfi.

Septembra vidū Krāslavas foto klubs „Zibsnis” jau sesto reizi pēc kārtas rīkoja rudens fotoplenēru - radošo darbnīcu „Krāslava 2015”. Uz to tika aicināti visi fotomīļi, kuriem patīk fotografēt un kuri grib šīs prasmes pilnveidot.

Apbruņojušies ar foto kamerām un labu noskaņojumu, uz plenēru ieradās teju divi desmiti fotogrāfu no Krāslavas, Dagdas, Andrupenes, Daugavpils, Rēzeknes un Jūrmalas. Kādam tas bija pirmais šāda veida pasākums, kāds fotoplenērus un fotogrāfu tikšanās apmeklē regulāri. Prieks, ka bija cilvēki, kuri uzdrošinājās, atrodoties pašā fotoceļa sākumā, nākt un piedalīties, būt kopā ar pieredzējušiem meistariem un mācīties.

Fotoplenēru iesākām ar kino vakaru, ko jau vairākus gadus vada fotokluba Lieldraugs Anatols Kauškalis. Viņa izvēlētās filmas par fotogrāfu dzīvi, viņu izaugsmi un profesiju mudina uz fotografēšanu raudzīties, šķiet, nopietnāk un atbildīgāk - tas cilvēkiem nav tikai hobijs. Tā ir viņu dzīve. Šoreiz iepazināmies ar Diānu Arbusu, skatoties filmu „Kažokāda. Diānas Arbusas iedomātais portrets”. Viņa tiek uzskatīta par vienu no divdesmitā gadsimta izcilākajām fotogrāfēm. Viņas un citu pasaulē slavenu mākslinieku fotogrāfijas analizējot un aplūkojot, pagāja piektdienas vakars.

„Zibšņa” fotoplenērs, kā ierasts, ir sadalīts it kā divās daļās: pirmā daļa - lekcijas, otrā - izbraukuma fotonodarbība. Un tā sestdien visi plenēra dalībnieki pulcējās Krāslavas Kultūras namā, lai smeltos zināšanas lekcijā par fotoreportāžu veidošanu, ko vadīja Sergejs Kuznecovs (Daugavpils); interesantu un noderīgu lekciju par modes foto sagatavoja Aivars Bulis (Daugavpils), par fotogrāfiem aktuālu tematu - kāzu foto - lekciju lasīja pieredzējušais lektors Leonīds Važnais (Rēzekne). Lai fotogrāfi paplašinātu savu redzesloku, aicinām lektorus, kas lasa lekcijas ne par fotografēšanu, bet par lietām, kas ar to ir cieši saistītas, piemēram, - kā filmēt ar fotokameru. Šo lekciju vadīja Rīgā dzīvojošais krāslavietis Dainis Juraga.

Radošiem cilvēkiem ir grūti ilgi nosēdēt vienā vietā, tāpēc sestdienas pēdējā nodarbībā bez normēta beigu laika Anatols Kauškalis mums ļāva izkustēties. Viņa nodarbībā veicām interesantus praktiskus uzdevumus - selfiju jeb pašportretu fotografēšana; sadalījušies grupās, fotografējām ikdienā sastopamus priekšmetus neierastos veidos, strādājām „Zibšņa” fotostudijā. Fotogrāfi tā aizrāvās ar uzdevumu veikšanu, ka dienas plāna pēdējais punkts - nodarbībā iegūto fotoattēlu apspriede -notika, jau tumsai iestājoties.

Naktsmieram pēc piesātinātās dienas laika nebija atlicis daudz, jo svētdienas saullēktu bija paredzēts sagaidīt Kroma kolnā, tāpēc jau sešos no rīta visi sēdāmies mašīnās un devāmies ceļā. Tur mūs sagaidīja kuplā latgaļu saime ar siltu tēju un pankūkām. Foto nodarbība Kroma kolnā izvērtā kā piedzīvojums. Fotogrāfi ne vien iemūžināja skaistās latgaļu meitenes un staltos puišus, bet arī paši mācījās šaut ar loku un uzzināja daudz interesantu faktu par latgaļu 13. gadsimta vēsturi.

Bet ko gan par fotoplenēru domā tā dalībnieki?

Astrīda Daņiļeviča (Krāslava): „Fotoplenērā un vispār šāda veida pasākumā piedalījos pirmo reizi. Beidzot saņēmu drosmi piedalīties un būt kaut soli tuvāk savam sapnim - fotografēt. Iesākumā man apkārtējā vide un aktivitātes likās savādas. Visi tik skaisti spēja padarīt parastas lietas par mākslu. Arī es to centos iemācīties. Man bija gods ne tikai praktizēties fotografēšanā, bet būt arī par modeli. Pirmo reizi man apkārt bija tik daudz fotogrāfu. Tā bija patīkama pieredze. Šis pasākums mudināja mani nebaidīties, mācīties un praktizēties. Paldies visiem par to! Ar lielāko prieku gaidīšu nākamo fotoplenēru.”

Valija Platace (Daugavpils): „Šis ir jau trešais fotokluba „Zibsnis” rīkotais rudens fotoplenērs, ko es apmeklēju. Ik reizi tās ir bijušas interesantas, piesātinātas, bagātinošas nedēļas nogales. Gan šoreiz, gan iepriekšējos gados ir ļoti daudz gūts. Un vienlīdz nozīmīgas ir gan lekcijās gūtās teorētiskās zināšanas, kas tiek izskaidrotas interesanti un vienkārši, gan iespēja nostiprināt fotografēšanas prasmes praktiskās nodarbībās. Un ik reizi kā īpašu notikumu gaidu izbraukumu fotosesijas, jo tā ir iespēja uz mirkli pieskarties kādai citai pasaulei. Šoreiz tas bija Kroma kolns, kas mani pārsteidza ar mūsdienu cilvēku spēju iedzīvināt seno latgaļu kultūru mūsdienu ritējumā. Šo gadu laikā esmu atskārtusi, ka atkal un atkal atgriežos Krāslavā, iesaistos plenēros, jo mani saista tur valdošā atmosfēra un iespēja satikt, iepazīt radošus cilvēkus, sarunas ar kuriem rosina domāt, darīt un radīt.”

Veronika Simoņenkova: „Uz plenēru braucu, jo izlasīju pasākuma programmu, un man tā likās interesanta, kā arī tāpēc, ka es gribēju pabūt Latgalē, jo pirms tam nekad nebiju Krāslavā. Plenērā man vislabāk patika otrā diena, jo tā bija pārdomāta ar dažādām, interesantām un noderīgām lekcijām, piemēram, man vislabāk patika lekcija par fotostokiem, jo es par tiem zināju, bet lektors mani pārliecināja pamēģināt vēlreiz un ieteica daudz labu lapu, ar kuriem stokiem sākt. Man ļoti patika arī Anatola radošā lekcija, kur vajadzēja pašai piedalīties un domāt, kā oriģināli izpildīt viņa uzdevumu, ne jau formāli, bet, lai rezultāts patiktu arī man. Bija dots pietiekami daudz laika, lai to izdarītu, tomēr pēdējos divus uzdevumus es izpildīju steigā, man mazliet pietrūka laika. Patika arī otrā diena, ka vajadzēja tik agri celties un kaut kur braukt! Gaidīju parastu kalnu, izrādījās labāk, nekā es gaidīju. Biju pārsteigta un man patika, ka mūs sagaidīja cilvēki ar tādiem tērpiem... Forši, ka viņus visus varēja nofotografēt, paveicās ar gaismu un rezultātā sanāca daudz skaistu bilžu. Paldies!”

Foto klubs „Zibsnis” saka lielu paldies visiem dalībniekiem par piedalīšanos, lektoriem par sniegtajām zināšanām, Krāslavas Kultūras namam par telpām, Krāslavas novada domei par transportu un „Kroma kolna bruolistei” par viesmīlīgo uzņemšanu. Paldies!

Uz tikšanos nākamgad!

Fotokluba „Zibsnis” vārdā, Inga Pudnika,
autores foto