Māris Kučinskis: „ Latvijas reģioni ir nokļuvuši milzīgā noslēgtā lokā”

Pievienots: 16.10.2015

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas deputāti divas dienas viesojās Preiļos, kur tika organizēta izbraukuma sēde un tikšanās ar Latgales pašvaldību vadītājiem.

Savukārt Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs un Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas loceklis Māris Kučinskis papildus bija radījis iespēju un pēc Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka aicinājuma ieradies Krāslavā.

Vizītes laikā Māris Kučinskis atbildēja arī uz „Krāslavas Vēstis” jautājumiem.

- Kādus galvenos jautājumus Saeimas deputāti izskatīja komisijas izbraukuma sēdē?

- Tagadējai Saeimai jau par tradīciju kļūst, ka dažādas komisijas un deputāti brauc uz Latgali un apmeklē vietējās pašvaldības. Izstrādāt rīcības plānu deputātiem ir iespējams tikai tad, kad viņi uzklausīja to cilvēku viedokli, kuri strādā pašvaldībās.

Šajā sēdē mēs apspriedām aktuālākos jautājumus, kā arī iepazināmies ar vietējo pašvaldību viedokli par attiecīgo ministriju priekšlikumu, kura mērķis ir mainīt esošo administratīvi teritoriālo dalījumu. Tika izskatīti arī citi jautājumi, kas ir saistīti ar pašvaldību darbu, viens no tiem – dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtība, kas varētu spēlēt nozīmīgu lomu sakarā ar speciālistu piesaisti Latgales pašvaldībām.

Vislielākā reģionu problēma ir darba vietu trūkums. Latvijas reģioni ir nokļuvuši milzīgā noslēgtā lokā. Cilvēkiem ir vajadzīgs darbs un darba vietas, savukārt darba vietu skaits nepieaug, tāpēc ka privātos investorus neinteresē reģioni – tur ir maz iedzīvotāju. Īpaši spilgti šis process ir vērojams Latgalē, kur pēdējo gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 14%.

Pašlaik mūsu valsts ir sadalīta divās daļās - Rīga ar piepilsētām un visa pārējā Latvija.

Neviens nevēlas atzīt, taču ar pārliecību var teikt, ka Latgales attīstības plāns daļēji ir izgāzies. No vienas puses, tas ir liels pluss, ka ievērojami finanšu līdzekļi tika piešķirti Latgales attīstībai, to apliecina, piemēram, Rotko muzejs Daugavpilī, Latgales vēstniecība „Gors” Rēzeknē. Bet diemžēl nevar runāt par uzņēmējdarbību un jaunām darba vietām. Taču par attīstību var spriest tikai tad, kad rodas arī darba vietas.

Esošajā plānošanas periodā Latgalei ir papildus paredzēti vairāk nekā 50 miljoni eiro, kas ir domāti uzņēmējdarbībai labvēlīgu apstākļu radīšanai. Pašlaik uzņēmējdarbības attīstība, kuru varētu uzskatīt par stabilu, ir vērojama tikai divās pilsētās – Preiļos (un tas ir uzņēmuma „Preiļu piens” nopelns) un Daugavpilī, kurai joprojām gan ir arī liels neizmantotais potenciāls.

Papildus piedāvājums, kāds būtu nepieciešams Latgalei, varētu būt visas teritorijas (ne vairs tikai vienas zonas Rēzeknē)  noteikšana par īpaši atbalstāmu, nosakot uzņēmējiem, īpaši ražotājiem, iespējas saņemt brīvajām ekonomiskajām zonām paredzēto nodokļu atlaidi.

Tomēr Latgalei ir arī savas īpašās priekšrocības - skaista daba un viesmīlība - iespējas tūrisma attīstībai.

- Kāds ir jūsu viedoklis par plānoto teritoriāli strukturālo reformu?

- Esmu viens no tiem, kas piedalījās iepriekšējās reformas ieviešanā, un labi zinu, cik daudz enerģijas un spēka atņem šis darbs. Reizēm ļoti gribas, lai ministrs Kaspars Gerhards arī izjustu to, kam mēs jau esam izgājuši cauri. Tas nav tik vienkārši, kā šķiet pēc pirmā acu uzmetiena.

Lai uzsāktu reformu, ir vajadzīgi nopietni argumenti, taču pašlaik mums tādu nav. Ir tikai visai apšaubāms pētījums, kas tika veikts pirms trim gadiem. Jebkura Latvijas pašvaldība uz jautājumu, vai tā izpilda visas savas funkcijas, simtprocentīgi atbildēs: „Jā!” Taču jautājums ir saistīts ar šo funkciju izpildīšanas kvalitāti.

Šīs reformas noteikti nav primārais jautājums, daudz svarīgāka ir darba vietu radīšana un ražošanas attīstība, ja mēs negribam, lai cilvēki aizbrauktu prom. Vai tas notiek vienā pašvaldībā vai trīs apvienotajās - tas jau nespēlē izšķirošu lomu. Manuprāt, ja pašvaldību vidū būtu ideāla sadarbība, tad neko nevajadzētu mainīt.

Taču pašlaik diemžēl arī es nezinu nevienu recepti, kas palīdzētu likvidēt situāciju, kad ir divas mazas, dažādās pašvaldībās esošas skolas, tā vietā, lai vienotos par vienu, paliekošu un labi aprīkotu skolu, ‘zog’ viena otrai bērnus, līdz paliks tukšas abas.

Paliek neatrisināts transporta pārvadājumu jautājums. Ir nepieciešams izstrādāt iedzīvotāju pārvietošanās shēmu, un pašvaldībām ir jāvienojas, lai sasakņotu sabiedriskā transporta un pagastu autobusu kustību.

Pēdējā laikā aktualizējies valsts drošības aspekts. Skaidrs, ka sakarā ar to ir nepieciešams ieguldīt ievērojamus līdzekļus pierobežu teritoriju attīstībā. Es uzskatu, ka valsts līdz šim ir parādā pierobežas iedzīvotājiem sakarā ar to, ka daudziem nav iespējas skatīties Latvijas televīziju, arī saistībā ar palīdzību cīņā pret kontrabandu.

- Jūs radāt tādu iespēju un starp sēdēm Preiļos apmeklējāt arī Krāslavu.

- Jā, es izmantoju šo iespēju. Krāslavas pašvaldībai paveicās ar profesionālo vadību, kas labi izprot situāciju un negaida, ka kāds atnāks un palīdzēs. Domes priekšsēdētājs pats meklē atbalstu Rīgā un aicina mūs uz Krāslavu, lai parādītu situāciju uz vietas. Savukārt mums, strādājot Saeimā, ir ļoti svarīgs praktiķu - pieredzējušo un mērķtiecīgo vadītāju, tādu kā Gunārs Upenieks - viedoklis, jo tas var palīdzēt saprast, vai mēs kustamies pareizā virzienā.

- Paldies par atbildēm!

Elvīra Škutāne