Krēsls pie Daugavas

Pievienots: 29.10.2020

2017. gadā Rēzeknes uzņēmējs Artūrs Zeiļa ar mākslinieku Folkmaņu ģimenes starpniecību un atbalstu dāvāja Krāslavas pilsētai īpašu akmeni. Pateicoties bijušā izpilddirektora, nu jau aizsaulē aizgājušā Jāņa Geibas un ainavu arhitektes Dzintras Skuteles sadarbībai, tas savu vietu atrada Daugavas krastā, Kaplavas ielas galā, Krāslavā.

Daļa no akmens bija nošķelta, pēc izskata un funkcijas atgādinot krēslu. Arī tāpēc objekts šķita Krāslavai piederīgs, jo sader ar vienu no leģendām par Krāslavas vārda rašanos.

Kad Kurmim bija uzdots izrakt Daugavu no Baltijas jūras uz Valdaja augstieni, tad ap Krāslavu bijuši tik biezi meži, ka nemaz nevarēja izraksties caur saknēm. Tad Kurmis ir saucis palīgā Bebru, lai nogāž kokus. Bebrs sācis darbu. Bet pret to bijuši citi meža iemītnieki. Bebram gribējās Kurmim palīdzēt, bet pa dienu to dzinuši projām. Tad sācis strādāt naktī, kad vairs nebija ne zvaigžņu, ne mēness. Piecas naktis ir strādāts. Katru nakti bija mazliet novirzījies no iesāktā rakuma, tāpēc arī iznāca pieci līkumi, kuri pašreiz izskatās ļoti gleznaini, jo nekur vairs Daugava tā necilpo. Līkums pie Krāslavas veido sēdekli – krēslu. Tas arī ietilpst vienā no versijām par šīs vietas nosaukuma rašanos – Krāslava.

Sākotnēji teritorija ap akmeni labiekārtoja uzņēmums SIA „LEVEN”, uzberot šķembas. Triju gadu laikā izgaismojās citas vajadzības, lai kvalitatīvi varētu īstenot sākotnējo domu par vietu nesteidzīgai dabas vērošanai, pusdienu pauzei vai mākslas fotogrāfijai.

Šajā pavasarī radošu cilvēku grupa - Folkmaņu, Ahromkinu, Murānu, Viļumu ģimenes atsaucās pašvaldības organizētajai „Iedzīvotāji veido savu vidi” konkursa idejai, uzlabojot atpūtas vietas funkcionalitāti un estētiku.

Uz akmens Ivo Folkmanis izveidoja padziļinātu uzrakstu „Daugava” un dzelzs plosta motīvu. No dažādiem rakursiem skatoties, šķiet, ka plosts peld pa Daugavu. Ar elementu var veiksmīgi rotaļāties, konstruējot sen aizgājušu realitāti, laiku, kad Daugava bija nozīmīga ūdensceļa daļa no varjagiem uz grieķiem, proti, no Baltijas uz Melno jūru.

Veiksmīgi īstenota arī Intas Murānes ideja - papildināt ansambli ar dekoratīvu koku, lietussargveida gobu, kura pēc gadiem sakuplos, dos pavēni un novērsīs skatienu no tuvumā esošās augstsprieguma elektrolīnijas stabiem.

Uzlabota atpūtas vietas saimnieciskā puse, uzstādot atkritumu tvertni un velosipēdu statīvu.

Novēlam būt saudzīgiem un atbildīgiem, baudot vienu no ainaviskākajiem skatiem uz Daugavu!

Krāslavas radošo ģimeņu vārdā - Gunta Ahromkina