Ziņas

Likums par Krāslavas pilsētas administratīvām robežām

28.03.2023

Sākoties Latvijas brīvvalsts posmam, 1920. gada rudenī tika uzsākta agrārā reforma, kura paredzēja muižu zemju atsavināšanu un ieskaitīšanu Valsts zemes fondā, atstājot muižu īpašniekiem tikai 50 ha. Reforma paredzēja arī pilsētu administratīvi teritoriālās izmaiņas. Krāslavas miesta robežas publicētas laikrakstā „Valdības Vēstnesis”, Nr. 283, 1921. gada 14. decembrī. Pēc pilsētas tiesību piešķiršanas Krāslavas miestam tika izvirzīts jautājums par administratīvajām robežām, jo pilsētai pietrūka zemes dažādu ēku būvniecībai: pilsētas valdes ēkai, skolām, slimnīcai, elektriskajai stacijai, pirtīm, kā arī sabiedriskām vajadzībām, parka ierīkošanai un tirgus laukumam. 1924. gada 19. augustā Krāslavas pilsētas dome nolēma uzdot savai valdei gādāt par to, lai pilsētas administratīvās robežās...
Lielā Talka 2023

27.03.2023

Lielā Talka šogad notiks 22. aprīlī, Starptautiskajā Zemes dienā, ar moto „Zaļa Latvija = Zaļa pasaule”. Piesaki talkas vietu, kuru vēlies sakopt, aizpildot pieteikuma anketu šeit. Lielajā Talkā aicināts piedalīties ikviens Krāslavas novada iedzīvotājs, kas vēlās dzīvot nepiesārņotā un skaistā vidē. Būsim aktīvi un rūpēsimies par vidi mums apkārt kopā - vācot atkritumus, stādot kokus, atjaunojot žogus, veidojot puķu dobes un darot citus labus darbus. Par maisu saņemšanas un atkritumu savākšanas punktiem informēsim vēlāk. Esi aktīvs un piesaki savu talkas vietu! Ilustratīvs attēls
Vasaras laiks

24.03.2023

2023. gada 26. martā plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu, Vasaras laiks būs spēkā līdz š.g. 29. oktobrim. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos ir noteikts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa...
Galvenais – neapstāties!

24.03.2023

Galvenā mūsu pilsētas Daugavas lokos bagātība ir cilvēki. Pasaules dzejas dienu ietvaros Ūdrīšu pagasta Augstkalnes bibliotēkā savu daudzveidīgu dzeju prezentēja Jeļena Vorošilova – viena no spilgtākajām personībām, ar kurām ir tik bagāta mūsu Krāslava. Kurš no mums jaunības gados neiedomājās sevi dzejnieka lomā?! Pēc kāda laika vētrainas kaisles nomaina ikdienas dzīves proza, un tad jau vairs neatliek laika dzejai. Taču Jeļena turpināja rakstīt, pilnveidoties un publicēt savus darbus internetā un dzejas krājumos, kas tika izdoti Daugavpilī un Rēzeknē. Galvenais – neapstāties! Lasīt klasiku, sekot līdzi mūsdienu autoru daiļradei. Šajā vakarā kopīgi baudījām dzejas burvību un piedalījāmies sarunās ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Diāna Maksimova,Augstkalnes bibliotēkas vadītājaAutores foto
Pērn Latgalē dzēsti 392 kūlas ugunsgrēki

24.03.2023

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā kopumā pērn palielinājās – reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki (2021.gadā - 1196). Visvairāk kūlas ugunsgrēku – 392 reģistrēti Latgales reģionā. Aizvadītajā gadā Latgales reģiona pārvaldes teritorijā kopumā izdeguši vairāk nekā 584 hektāri pērnās zāles. Salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājies gan kūlas ugunsgrēku skaits (par 72 kūlas ugunsgrēkiem), gan arī izdegusī platība (par ~60 hektāriem). Latgalē kūlas ugunsgrēku skaits un izdegusī platība palielinājusies četros novados, tostarp Krāslavas novadā, kur pērn dzēsti septiņi kūlas ugunsgrēki, kuru degšanas platībā ir 3,1 hektārs, gadu iepriekš dzēsti seši kūlas ugunsgrēki divu hektāru lielā platībā. Arī pavasara teritoriju un ēku...
Latviešu valodas apguves iespēja Ukrainas civiliedzīvotājiem

23.03.2023

Latvijas Universitātes (LU) Jēkabpils filiālē tiek komplektēta Ukrainas civiliedzīvotāju interesentu grupa uz kursiem „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem”. Tā ir Latvijas valsts budžeta finansēta programma. Programmas mērķis ir veicināt latviešu valodas lietojumu Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, nodrošinot bezmaksas latviešu valodas mācības, pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, t.sk. arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību, vismaz 120 akadēmisko stundu apmērā. Projekta ietvaros varam mācības īstenot klātienē. Pieteikšanās vēlama pēc iespējas steidzīgi, lai varam sākt mācības! Pieteikšanās pie LU Jēkabpils filiāles direktores Dainas Spuriņas (t.28645774, e-pasts daina.spurina@lu.lv). Daina Spuriņa,LU Jēkabpils filiāles direktore
Galda dziesmu un „gvelžu” saiets Dagdā

23.03.2023

Šī gada 23. aprīlī plkst. 15.00 Dagdas Kultūras centrā, Alejas ielā 29, notiks XX Galda dziesmu un „gvelžu” saiets „Auni kuojas, laksteigola!” Ar pasākuma nolikumu var iepazīties šeit.
Ceļojums kā emocija

23.03.2023

Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā notika trešā tikšanās ar ceļojumu cienītājiem. Šoreiz jaunā pasākumu ciklā „Pasaule ceļotāja acīm” Zane Ločmele dalījās savos fantastiskajos ceļojumu iespaidos. Zanes ceļojumu karte izskatās ļoti iespaidīgi: 46 valstis, 270 pilsētas, 78 vietas. Viņu noteikti var saukt par pieredzējušu ceļotāju. Zane ceļošanu salīdzina ar sava veida atkarību, bet tā, šķiet, ir viena no retajām atkarībām, kura nāk cilvēkam par labu. Lūk, īss ieskats Zanes stāstījumā, kas mums, klausītājiem, izvērtās par virtuālo ceļojumu. Pirmais pieturas punkts - Singapūra. Apskatījām vistīrākās pilsētas ielas, uzzinājām daudz interesantu faktu par Singapūras disciplīnu, apbrīnojām Singapūras vērienīgos projektus. Virtuālo ceļojumu turpinājām Malaizijā. Apskatījām Kualalumpuru, kas...
Ar piemiņas pasākumu „Aizvestie. Neaizmirstie.” pieminēs 1949. gada...

23.03.2023

Šī gada 25. martā plkst. 11.00, vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē, pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju. Piemiņas pasākumu laikā 43 pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīves vieta, lasījumus plkst. 11.00 ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā LNB.lv, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē deportetie.kartes.lv. Karti izstrādājusi „Jāņa sēta”, pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīva veidoto deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstu un tur norādītajām vēsturiskajām...