svētdiena, 15. decembris, 2024Vārda diena: Hanna, Jana, Johanna
crest1 crest2

Zivju mednieks un to kūpināšanas meistars

Pievienots: 17.12.2015

Jauni komersanti vai saimnieciskās darbības veicēji nerodas no zila gaisa, tam apakšā ir konkrēts darbs. Motivēt jauniešus sava biznesa veidošanai, inovatīva produkta vai pakalpojuma radīšanai nav vienkāršs uzdevums, tālab izdošanās gadījumā prieks ir abpusējs. Ainārs Dzalbs ir viens no tiem, kurš ar savu ideju sekmīgi startēja projektu konkursā „Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai Krāslavas novadā” un tagad ir gatavs pastāstīt, kā viņam sokas zivju kūpināšanas biznesā. Ieskats jaunieša biogrāfijā pavērs pilnīgāku ainu par to, kā viss sākās.

Ainārs ir uzaudzis Kombuļu pagastā, Apsītēs, un ir makšķernieks trijās paaudzēs. Tiesa, pēdējos gados vasaras makšķerēšanas sezonai ar makšķeri un spiningu neatliek laika, jo nākuši klāt jauni hobiji. Jebkurā gadījumā makšķernieku stāstu Aināram netrūkst, ir nākuši klāt jauni un var arī palielīties ar lomiem, bet tas jau būtu cits stāsts, pie kura varbūt kādreiz būs iemesls atgriezties.

Pirmo izglītības dokumentu jaunais cilvēks ieguva Sauleskalna pamatskolā, turpināja mācības Rēzeknes Profesionālajā vidusskolā, kur četru gadu laikā ieguva datorsistēmu tehniķa profesiju, kurā nav strādājis nevienu dienu. Diemžēl jaunietis ar novēlošanos saprata, ka piņķerēšanās ar datortehniku nav īsti tas, ko viņš dzīvē vēlas sasniegt. Laimīgā kārtā dzīvojam pierobežā, un daži Aināra draugi sargā Latvijas valsts robežu. Puisis nolēma pie viņiem painteresēties, kas un kā, Rēzeknē iestājās Valsts robežsardzes koledžā, kuru gada laikā sekmīgi pabeidza.

Inspektors-seržants Ainārs Dzalbs sāka strādāt patālu no mājām – Robežniekos, uz tā saucamās „zaļās robežas”. Pēc pusgada pārcēlās darbā uz Kaplavas robežapsardzības nodaļu, kur atkal sargā t.s. „zaļo robežu”. Maiņu darbs viņu pilnībā apmierina, jo ir brīvas dienas, kad var pievērsties saviem lielākajiem hobijiem - zemūdens medībām un zivju kūpināšanai. Kaisli uz zemūdens medībām jaunais cilvēks apmierināja, iesaistoties Krāslavas zemūdens tūrisma klubā „Poseidons”. Ūdens ir Aināra stihija kopš bērnības, ļoti mīl gan tradicionālo peldēšanu, gan zemūdens medības, kuru sezona noslēdzas 1. decembrī, bet šoreiz Ainārs to pabeidza oktobra vidū. Viņš apgalvo, ka skarbie laika apstākļi nav šķērslis, lai zemūdens peldētprieku izbaudītu līdz pat pirmajam ledum. Ja vien paliktu brīvs laiks, jo, pievēršoties zivju kūpināšanas biznesam, tā kļuvis vēl mazāk.

„Kopš bērnības gāju tēvam līdzi makšķerēt un palīdzēju viņam zivju kūpināšanā, ne tikai vēroju šo procesu, bet pats tajā praktiski piedalījos,” stāsta Ainārs. „Man tas viss patika. Laikam ritot, izdomāju, ka jāķeras klāt pašam pie zivju karstās kūpināšanas. Pamēģināju, galarezultāts pašam labi garšoja, arī draugiem, radiem un paziņām mani kūpinājumi gāja pie sirds. Drīz sapratu, ka es ilgi neizvilkšu, ja kūpināšu nelielos apjomos vien paziņām un draugiem, tam ir jāpievēršas nopietnā līmenī. Turklāt savu biznesu gribēju kopš bērnības. Pirmsākumos domāju, ka ieceri varēšu realizēt ar paša ietaupījumiem. Kad veicu aprēķinus, sapratu, ka tam nepieciešama liela summa, sākotnējie ieguldījumi, saskaņā ar aprēķiniem, sasniedza trīs-četrus tūkstošus eiro. Jau bija doma doties uz banku, bet plānos iejaucās krustmāte, kura uzzināja par Krāslavas pašvaldības projektu konkursu jauniešu biznesa idejām un mudināja mani tajā piedalīties. Es nolēmu pamēģināt, un viss izdevās! Pamatojoties uz savu pieredzi, varu apliecināt, ka pašvaldības atbalsts man bija ļoti būtisks un novada domei ir jāturpina atbalstīt aktīvus jauniešus.”

Ja nebūtu šī pašvaldības finansējuma, Ainārs nezina, vai būtu piepildījis sapni par savu biznesu, nezina, kā klātos šodien. Viņaprāt, jauniešiem var būt ļoti labas ieceres, bet trūkst finansējuma to realizācijai dzīvē. Ne katrs jauns cilvēks šodien gatavs riskēt ar pēdējiem ietaupījumiem, ne katrs uzdrīkstētos ņemt bankā kredītu, lai ieguldītu uzņēmējdarbības radīšanā. Tālab pašvaldības iniciatīvām ir ļoti liela nozīme, būs vai nebūs tās teritorijā jauni saimnieciskās darbības veicēji. Bet nauda ir tikai viens aspekts, ne mazāk svarīgas ir arī zināšanas par zivju kūpināšanu, kuras Ainārs apguva pašmācības ceļā, meklējot informāciju internetā un konsultējoties ar citiem zivju kūpinātājiem. Pirmo kūpinātavu Ainārs uzbūvēja pats pēc interneta resursos atrastajiem rasējumiem un skicēm. Tā varēja būt labāka, taču galveno funkciju pilda labi. Otra kūpinātava tapa līdzās pirmajai un tā ir gan ietilpīgāka, gan kopumā labāk izdevusies. Abās kūpinātavās vienā piegājienā var pagatavot 40 karpas. Ainārs kūpina arī zušus, brekšus, stores, asarus, jūras asarus, skumbrijas, foreles, lašus, līņus un citas zivis, kuras pamatā iegādājas no zvejniekiem un makšķerniekiem. Zivju karstās kūpināšanas tehnoloģijai Ainārs pievērsies, jo šis process ir ātrāks par auksto kūpināšanu.

„Man ir paziņa Madonas novadā, kurš zivis kūpina vairākus gadus, pie viņa pamācījos daudz ko,” turpina Ainārs. „Viņš man parādīja pašus pamatus, izstāstīja, kādas prasības izvirza kūpinātājiem, kā jāsagatavo produkts, vārdu sakot, kā šis process norit. Bet tas arī viss, pašu galveno paturēja noslēpumā. Visi zivju kūpinātāji mēdz slēpt, kādas garšvielas lieto, kā taisa marinādi, cik ilgi marinē, kādā temperatūrā, cik ilgi kūpina utt. Kad es uzdevu dažus no šiem jautājumiem, viņš tikai pasmaidīja un sacīja - firmas noslēpums! Šodien arī man ir savi firmas noslēpumi, kuros ar citiem es nedalos, pat internetā – nē!”

Aināram ir draudzene, ar kuru iepazinās savā darbavietā, viņiem ir līdzīgas intereses. Arī viņa ar prieku piedalās zivju kūpināšanā, palīdz marinēt, pagatavo garšvielas. Abi dzīvo Krāslavā, bet, tā kā kūpinātavas atrodas vecāku mājās - „Apsītes”, tad visai regulāri nākas mērot ceļu uz dzimto Kombuļu pagastu. Lielas neērtības tas gan nerada, ir arī savi ieguvumi: skaista un bērnībā iemīļota vieta, dabas valdzinājums, te ir arī liels dīķis, kur daļu kūpināšanai iegādāto zivju var uzglabāt dzīvā veidā, pārējās nonāk saldētavā. Paralēli kūpināšanas procesam var paspēt apdarīt arī kādus darbus, palīdzot saviem vecākiem.

Palika neatbildēts tikai viens jautājums, proti, kas ir tas, kādēļ cilvēki gatavi maksāt par šādiem kūpinājumiem? Droši vien viņus vada apziņa, ka Ainārs piedāvā dabīgu kūpinājumu, kas tā vai citādi pārspēj to plašo līdzīgas produkcijas klāstu, ko var iegādāties lielveikalos. Ir vēl viens bonuss, ko piedāvā jaunais biznesmenis – kūpinājumu piegāde uz mājām. Protams, ar zivju kūpināšanas meistaru var par visu vienoties, piezvanot pa tālruni 28371719.

Juris Roga,
autora foto



Jauna aptauja

Decembris - 2024
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
12
13
14
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31  

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde