Krāslavas Mūzikas skolai - 60. Maijas Steļmačenokas atmiņas

Pievienots: 18.02.2021

 Mūsu ģimene dzīvo Krāslavā gandrīz pusgadsimtu, no tālā 1972. gada. Vairāk nekā 40 gadus ģimenes dzīve saistīta ar Krāslavas Mūzikas skolu. Šeit mācījos es, mana jaunākā māsa Karolina un mans dēls Romans. Šajā skolas jubilejas gadā, mēs izjūtam dziļu pateicību savai mūzikas skolai un tās darbiniekiem.

Gribētos pastāstīt mūsu ģimenes vēsturi, kas saistīta ar Krāslavas Mūzikas skolu.

Mūzikas skolā es tiku uzņemta 1979. gadā, kad man bija 6 gadi. Mājās klavieru nebija, bet man ļoti gribējās iemācīties spēlēt šo mūzikas instrumentu. Skolā man viss ļoti patika, sevišķi mana pirmā skolotāja Lilita Ivanova. Viņa bija jauna, skaista, ļoti labsirdīga. Tajā laikā skolotāja Lilita tikko sāka savu pedagoģisko darbību, bet uzreiz prata ieinteresēt savus skolēnus strādāt un iemīlēt mūzikas pasauli, tādēļ ātri vien tika gūti arī pirmie panākumi. Manu vēlmi mācīties klavierspēli atbalstīja vecāki un nopirka klavieres, lai es varētu vingrināties mājās. Visus 7 mācību gadus es uz mūzikas skolu gāju ar prieku, mācījos labprāt, ar interesi. Piedalījos mūzikas skolas un kultūras nama koncertos, dziedāju korī, piedalījos dažādos mūzikas konkursos, kuri notika Daugavpilī. Tie bija laimīgākie gadi, un jau tad es sapratu, ka gribu savu nākotni saistīt ar mūziku profesionālā līmenī.

Pēc 8. klases es iestājos Daugavpils Mūzikas skolā, sekmīgi pabeidzu un kļuvu par klavierspēles pasniedzēju. Sāku strādāt, ieguvu praktiskās iemaņas pasniedzējas darbā, vienlaikus mācījos un sekmīgi pabeidzu Daugavpils Universitātes Mūzikas pedagoģijas fakultāti. Man tika izrādīts liels gods, kad Krāslavas Mūzikas skolas direktore Olga Grecka, brīnišķīgs pedagogs un radošs cilvēks, uzaicināja mani strādāt dzimtajā skolā. Tā no 2015. gada es strādāju Krāslavas Mūzikas skolā par klavieru spēles pedagogu un klavieru spēles nodaļas vadītāju. Es lepojos ar mūsu skolas augsto prestižu ne tikai Krāslavas novadā, bet visā Latvijā. Mani skolēni piedalās dažādos konkursos un koncertos, bet ar savu pirmo skolotāju Lilitu Ivanovu tagad esam kolēģes.

Mūzikas skolai nozīmīga vieta dzīvē ir arī manai māsai Karolinai. 1988. gadā viņa tika uzņemta klavierspēles klasē pie skolotājas Lilitas Ivanovas un pēc 8 gadiem to sekmīgi pabeidza. Karolina piedalījās dažādos mūzikas konkursos, uzstājās klavieru duetā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, šo koncertu translēja Latvijas televīzijā un blakus vienmēr bija sava darba entuziasti - pedagogi L.Ivanova, T.Griņko, O.Grecka. Pateicoties mūzikas skolas pedagogu radošumam, arī māsa izvēlējās mūzikas pedagoga profesiju. Viņa pabeidza Daugavpils Mūzikas skolu, tad Daugavpils Universitātes Mūzikas pedagogijas fakultāti un strādā par mūzikas pasniedzēju Rīgā, pirmsskolas izglītības iestādē. Viņas meita arī mācās mūzikas skolā.

2007. gadā arī mans dēls Romans iestājās Krāslavas Mūzikas skolā, protams klavieru klasē pie skolotājas Lilitas Ivanovas. Romans sekmīgi pabeidza mūzikas skolu, bet mūziku kā profesiju neizvēlējās, jo viņu interesē datorzinātnes specialitātes, tādēļ viņš studē Rīgas Tehniskajā universitātē. Protams, par Krāslavas Mūzikas skolu arī viņam ir labas atmiņas, jo viņš mīl mūziku un mācības skolā paplašināja viņa redzesloku un cēla kultūras līmeni.

Es gribu izteikt lielu pateicību visam Krāslavas Mūzikas skolas brīnišķīgajam, radošajam pedagogu kolektīvam, sevišķi direktorei Olgai Greckai, saviem kolēģiem – Lilitai Ivanovai, Jeļenai Mihailovai, Ingai Laurai, Mihailam Pitrānam, Jānim Greckim.

Ar pateicību atceros skolotājus, kuri vairs nestrādā mūzikas skolā: bijušo skolas direktoru un manu solfedžo pasniedzēju Česlavu Ugorenko, mūzikas literatūras pasniedzēju Genādiju Pitrānu, skolotājus Tatjanu Griņko un Romualdu Ragini, kura akordeonistu ansamblī es spēlēju uz elektroniskajām klavierēm.

Sirsnīgs paldies no visas manas ģimenes mīļajiem Krāslavas Mūzikas skolas pedagogiem.

Maija Steļmačenoka, klavierspēles pedagoģe