otrdiena, 24. decembris, 2024Vārda diena: Ādams, Ieva
crest1 crest2

Ziņas

  • 12.04.2023

    5. aprīlī Kalniešu pagasta bibliotēkas telpās tika atvērta neparasta zeķu izstāde „Apceļo savu novadu”. Izstādē apskatāmi gandrīz 100 rakstainu Latgales zeķu pāri, kurus adījušas 32 Krāslavas novada rokdarbnieces. Ar ko izstāde neparasta? Izrādās – zeķu raksti ir izveidoti pēc katra pagasta pasta indeksa. Kalniešu pagastā tas ir LV-5660. Izstādes apmeklētāji apskatīja zeķes, kas priecē acis un silda kājas. Pavasaris kavējas – tāpēc pēdējais bija īpaši aktuāls. Pēc iepazīšanās ar „siltajiem” eksponātiem apmeklētājiem gribējās izveidot savu personālo rakstu, izmantojot dzimšanas datumu. Katram iznāca sava „Laimes zīme”. Pavasaris atnāca, vasara vairs nav aiz kalniem, un katram radās ideja, kā izmantot savu personīgo „Laimes zīmi”. Daži noadīs zeķes ar šo rakstu, citi - cimdus vai šalli,...

  • 06.04.2023

    Lieldienas ir atdzimšanas svētki, tās mums atgādina par galvenajām vērtībām dzīvē – ticību, cerību un mīlestību.  Šajā dienā mēs atzīmējam jaunu dzīvi. Novēlu Jums Lieldienu laikā būt kopā ar tuviniekiem un draugiem, baudīt tradicionālos Lieldienu ēdienus un svinēt šo īpašo laiku ar prieku. Priecīgas un ar sauli bagātas Lieldienas! Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājsGunārs Upenieks

  • 06.04.2023

    1923. gada 16. aprīlī laikrakstā „Valdības Vēstnesis” (Nr.78) tika izsludināts likums „Par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam”. Šis nozīmīgais notikums pilsētas vēsturē pavēra ceļu uz veiksmīgu pilsētas attīstību un izaugsmi. Par godu Krāslavas pilsētas statusa piešķiršanas gadadienai, kas šogad iezīmē pilsētas simtgadi, pamatojoties uz „Latvijas valsts karoga likuma” 7. panta trešo daļu, noteikt, ka 2023. gada 16. aprīlī Krāslavas pilsētas administratīvajā teritorijā pie visu veidu iestāžu, uzņēmumu, organizāciju ēkām un dzīvojamajām mājām paceļams Latvijas valsts karogs. Gunārs Upenieks,Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs

  • 06.04.2023

    30. martā Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā „Europe Direct Austrumlatgalē” projekta ietvaros notika seminārs „No lauka līdz galdam: taisnīga, veselīga un videi draudzīga pārtikas sistēma”. Semināru vadīja dārzu plānošanas un iekārtošanas speciāliste Daina Zvejsalniece kopā ar savu meitu Martu. Daina, kura ir arī dārzkopības pasniedzēja, aizraujoši stāstīja par permakultūru, tās metodēm un deva vērtīgus padomus. Dainai ir zemnieku saimniecība „Gunda Z”, augu kolekcija un permakultūras daiļdārzs, kurā viņa eksperimentē ar augu kombinācijām un permakultūras metodēm. Par aktuālajiem pasākumiem, floristu nometnēm, „Mājas kafejnīcas” dienām, dārza svētkiem un semināriem pie Dainas varat uzzināt facebook lapā šeit. 12.-13.augustā, Rogovkā, Dainas dārznieku skolā notiks 10.Permakultūras...

  • 05.04.2023

    4. aprīlī sākās pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Strādājošie vecumā no 25 gadiem 9. pieteikšanās kārtā var izvēlēties kādu no gandrīz 200 izglītības programmām, kas sniedz iespēju apgūt gan digitālās pamata prasmes, gan arī apgūt digitālās prasmes augstākā līmenī. Pieteikties mācībām līdz 18. aprīlim var tīmekļvietnē www.macibaspieaugusajiem.lv. Spēja patstāvīgi strādāt ar datoru un izmantot digitālos rīkus gan darba, gan personīgajām vajadzībām ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu. Vienlaikus, atbilstoši ziņojumam par Latviju „Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā”, tikai 51% iedzīvotāju...

  • 05.04.2023

    Baltas pūkas zemi klāj, Zaķis mums ar asti māj, Liela diena nu ir klāt, Jāiet olas ripināt. Lieldienas ir skaisti, gaiši, pavasara svētki, ar savām tradīcijām un paražām. 3. aprīlī Indras pagasta bibliotēkā notika pasākums „Lieldienu zaķis”, kurā piedalījās pirmsskolas skolēni. Pasākuma dalībnieki iepazinās ar svētku svinēšanās tradīcijām, ticējumiem, kā krāsot olas, kādas spēles spēlēt, kā dekorēt mājas. Bērni piedalījās atraktīvās aktivitātēs, viņi labprāt zīmēja, spēlēja, minēja mīklas. Ar aizrautību veidoja Lieldienu zaķi no papīra. Bērni jautri, aktīvi un radoši pavadīja laiku bibliotēkā. Siltas un saulainas Lieldienas! Romualda Žuraka,Indras pagasta bibliotēkas vadītājaAutores foto

  • 05.04.2023

    Saistībā ar Lieldienu brīvdienām no šī gada 6. līdz 11. aprīlim gaidāmas izmaiņas ap 500 reģionālo autobusu maršrutu grafikos visā Latvijā. Liela daļa reģionālo autobusu kursēs atbilstoši brīvdienu grafikiem. Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt aktuālo autobusu kustības sarakstu tīmekļvietnē www.atd.lv sadaļā „Kustības saraksti” vai portāla 1188 sadaļā „Satiksme”. Izmaiņas gaidāmas maršrutos, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina 14 pārvadātāji: AS „Nordeka”, SIA „Norma-A”, AS „CATA”, SIA „VTU Valmiera”, AS „Liepājas autobusu parks”, AS „Talsu autotransports”, SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss”, SIA „Tukuma auto”, PSIA „Ventspils reiss”, SIA „Daugavpils autobusu parks”, SIA „Dautrans”, AS „Rēzeknes autobusu parks”, SIA...

  • 04.04.2023

    No 1927. līdz 1932. gadam Krāslavas pilsētas galva bija Moisejs Rabinovičs (1882–1941). M. Rabinovičs dzimis Krāslavā, studējis Tartu universitātē. Būdams Krāslavas pilsētas galvas vietnieks (1921-1926) M. Rabinovičs aktīvi iestājās par pilsētas statusa piešķiršanu Krāslavai, veicināja pilsētas elektrostacijas pārbūves darbu norisi. 1941. gadā holokausta laikā nacisti un viņu rokaspuiši noslepkavoja Moiseju Rabinoviču, viņa sievu Mašu un jaunāko dēlu Samuilu kopā ar citiem Daugavpils apriņķa ebreju iedzīvotājiem. 1933. gadā par pilsētas galvu kļuva Otto Drusts (1897– 1933). O. Drusts dzimis toreizējā Liepājas apriņķa Tāšu pagastā, bet liela un nozīmīga viņa dzīves daļa ir bijusi saistīta ar Krāslavu. O. Drusts 1924. gadā tika norīkots par zvērināto advokātu Krāslavā. Viņš bija arī...

  • 04.04.2023

    2021. gada 16. jūnijā Saeima pieņēma „Latviešu vēsturisko zemju likumu”. Likums uzliek par pienākumu valstij un pašvaldībām rūpēties par vēsturisko zemju identitātes saglabāšanu un attīstību. Likumā fiksēta pilsētu un pagastu piederība latviešu vēsturiskajām zemēm, kuras ir piecas – Vidzeme (tās daļa ir Rīga), Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija. Pēdējai piederīgas ir teritorijas Daugavas kreisajā krastā no Jaunjelgavas un Ērberģes līdz Varnavičiem un Robeždaugavai. Daugava izsenis bija robeža starp ciltīm, valstīm, guberņām, apriņķiem. Ja Kaplavas un Varnaviču pusē, kas bija piederīgi Kurzemes guberņai, dzimtbūšanu atcēla jau 1817. gadā, tad otrā krastā esošā Latgalē tikai 1861. gadā. Bijušās Kurzemes hercogistes pusē bija cita likumdošana, citas saimniekošanas tradīcijas u. c. Tagadējā...

Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20
21
22
23 24
25
26
27
28
29 30  
ceturtdiena, 07.11.2024
pirmdiena, 25.11.2024

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde