Ar pārliecību par nākotni

Pievienots: 17.03.2016

10. martā SIA „Nemo” nosvinēja savu 45 gadu jubileju. Šūšanas fabrikai Krāslavā ir bagāta un interesanta vēsture, taču dzīvē viss rit uz priekšu, un arī šis uzņēmums ir pārmaiņu priekšā. Uz žurnālista jautājumiem atbild valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.

- Lūdzu, vispirms iepazīstiniet mūsu lasītājus ar sevi!

Abi ar vīru esam uzņēmēji ar lielu pieredzi. Padomju laikos izstudējuši RTU inženierzinātnes un arhitektūru, bet pārmaiņu laikos ieguvuši biznesa vadības maģistru izglītību, no kooperatīvu laikiem jau esam biznesā.  Nu jau vairāk nekā 20 gadus esam vadījuši uzņēmumus, tai skaitā arī ļoti lielus un starptautiskus. Beidzot gribējām strādāt kopā savā uzņēmumā, strādāt Latvijas labā.  Tāpēc meklējām kādu lielu ražošanas uzņēmumu ar spēcīgu attīstības potenciālu. Tā 2014. gada nogalē kļuvām par SIA „NEMO” īpašniekiem.

- Kā ir gājis jūsu pirmajā gadā?

Vispirms svarīgi bija radīt stabilitāti, kas mums gada laikā lielā mērā ir izdevies. Pēc četru gadu zaudējumiem 2015. gadā esam sasnieguši ievērojamus peļņas rādītājus. Ja uzņēmums pelna, tad ir, ko investēt, un, ja ir, ko investēt, tad uzņēmums attīstās. Un tā pa spirāli uz augšu! Nekļūdījāmies, kad redzējām, ka ir perspektīva. 

Pirmais gads nemaz nebija viegls – trāpījām Krievijas krīzē. Krievijā saruka rubļa vērtība, un par mūsu cenām šie partneri vairs nevar neko nopirkt. No 2014. gada novembra ķērāmies klāt uzņēmuma vadīšanai un konstatējām, ka pasūtījumu uz priekšu nav un nākotne izskatās biezā miglā tīta. Krievijas krīzes apstākļu dēļ rudens-pavasara sezonā zaudēti ap 50% no apjoma. Gada griezumā tas ir 30%, bet tajā brīdī vienkārši bija ekstremāla situācija. Tagad ar lepnumu varam teikt – neskatoties uz grūtībām, „Nemo” sasniedza 50% apgrozījuma pieaugumu pret 2014. gadu. Sniegto pakalpojumu vērtība pieaugusi par 18%. Un, ja šo skaitli redz Latvijas kontekstā, kur Latvijas apģērbu nozare ir uzrādījusi 20% kritumu, tad ir skaidrs, ka „Nemo” spēj droši pārvarēt jebkuras vētras. „Nemo” apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,2 miljoni eiro.

- Kur realizējat gatavos izstrādājumus (Latvijā, ārvalstīs)? Kā jūs raksturotu tirgu šajā nozarē, un kādu ietekmi tas atstāj uz uzņēmumu?

Mēs eksportējam gandrīz 100% no visa saražotā uz Skandināviju. Eiropas tirgus ir stabils, bez izaugsmes, nav inflācijas. Parasti mēs visi domājam, ka tas ir labi, bet tiem, kas eksportē uz šīm valstīm, tas nozīmē, ka nevar celt savas cenas. Konkurence ir liela, spiediens uz cenu ir liels. Mums ir jākonkurē ar tādiem pašiem kolēģiem Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā. Arī šajās valstīs uzņēmumi prot nodrošināt kvalitāti, bet bieži prot panākt zemākas cenas nekā mums. Patiesībā konkurētspējā esam lietuviešiem aiz muguras. Un vēl, ja politiķi Rīgā izdomā, ka populāri būtu pacelt minimālo algu, nevis neapliekamo minimumu, tad esam sprostā.  Latvijas minimālā alga tiek celta, neskatoties uz to, ka Lietuvā tā ir par kādiem 15% zemāka. Eksportējošiem uzņēmumiem tas nozīmē izvēli: vai nu celt pārdošanas cenu un zaudēt klientu pasūtījumus, ar ko jau esam saskārušies, vai arī samazināsies peļņa. Peļņas samazinājums nozīmē, ka samazināsies nauda investīcijām – nevaram nopirkt tās iekārtas, kuras gribējām un nevaram ielikt jaunus logus, bet jāiztiek ar pagaidu risinājumiem. Labi, ja ir peļņa, ko samazināt. Un labi, ja vienlaikus neiesit Krievijas vai tamlīdzīga krīze. Tāpēc šis gads mūsu nozarei ir bijis grūts, dzirdēt par kārtējo bankrotu nav nekāds pārsteigums. Spiediens ir no abām pusēm: no lietuviešu, rumāņu un bulgāru noteiktajām zemajām cenām Eiropas tirgū un no darbinieku algu palielināšanās spiediena. Uzņēmējam ir jābūt ārkārtīgi spējīgam un veiksmīgam, lai šajā situācijā spētu izdzīvot.

- Kādu produkciju ražojat, kādu esat spējīgi ražot? Cik daudz saražojat vidēji mēnesī? Vai uzņēmums spēj izgatavot jebkuras sarežģītības pasūtījumu?

2015. gadā saražojām vairāk nekā 130 tūkstošus izstrādājumu, bet tas ir nosacīts lielums, kas rodas, ja saskaita spilvendrānas ar mēteļiem kopā. Mūsu sortiments ir mēteļi un sieviešu kostīmi. Turklāt tā ir modes prece, un pēdējā laikā tā kļūst arvien individuālāka, tāpēc katru vai katru otro dienu ir jāpārslēdzas uz jaunu modeli. Tas ir sarežģītākais. Mūsu speciālistiem ir jābūt spējīgiem pārslēgties uz jebkādu audumu un daudzām dažādām operācijām. Tas ir daudz sarežģītāk nekā gadiem šūt vienādas bikses. Tāpēc uzņēmumam ir vajadzīgi daudzi vidējā līmeņa speciālisti – tehnologi. Darbs ir mainīgs, un tas operatīvi jāorganizē, tāpēc vajadzīgi arī daudzi ražošanas organizatori – meistari. Uz to var paraudzīties arī no pozitīvās puses – pie mums ir labas karjeras iespējas, jo labākie darbinieki tiek izvirzīti un var veidot savu karjeru dažādos virzienos.

- Pastāstiet, lūdzu, par šūšanas uzņēmumu, kāds tas ir šodien?

Nodarbinām 230 darbiniekus. Esam Latvijas mērogā apmēram 350. lielākais darba devējs. Bet, ja skaitītu tikai ražojošus uzņēmumus, tad domāju, ka mēs noteikti būtu pirmajā simtniekā.

Mums pieder ēkas, kas 1971. gadā tika celtas speciāli šūšanas fabrikai – iespējas attīstīties ļoti plašas, jo padomju laikos šeit strādājuši vismaz divreiz vairāk darbinieku. Iekštelpām gan ir nepieciešams remonts, un tāpēc gatavojamies pieteikties vairākām Eiropas struktūrfondu finansējuma programmām. Pagājušajā gadā steidzami jau nācās investēt tehnikā un programmatūras nodrošinājumā 30 tūkstošus eiro.

Mums ir vajadzīgas lielas investīcijas, jo saimniecība plaša, un tā ir jāuztur. Turklāt industriālas ražošanas iekārtas nav lētas, par automātiem un pusautomātiem nemaz nerunājot.

- Vai uzņēmums izjūt kadru trūkumu? Kā risināt kadru jautājumu, varbūt paši apmācāt jaunas šuvējas? Vai šūšanas uzņēmuma piedāvātais atalgojums ir konkurētspējīgs darba tirgū?

Ir ļoti izteikts darbinieku trūkums gan skaitliskā, gan kvalitatīvā ziņā. Runa ir ne tikai par šuvējām, bet arī par speciālistiem un vadītājiem. Ja cilvēks grib strādāt „Nemo”, darbs ir garantēts, un arī nopelnīt var labi. Tā saka paši darbinieki, kas sasniedz labus ražības rādītājus. Labākos regulāri prēmējam gan par individuāliem, gan komandas sasniegumiem. Sarežģītāko operāciju veicējiem pie normas izpildes ir aptuveni 15% augstāka samaksa. Konstruktoriem pēc VID datiem maksājam pat krietni virs visas Latvijas vidējās izpeļņas attiecīgajā profesijā. Tikai Krāslavā fiziski vairs nav neviena apģērbu konstruktora! Un tas bremzē pilnīgi visa uzņēmuma attīstību.

Līdz vasarai šuvēju skaitu gribam palielināt, jo jau tagad redzam – pasūtījumu ir vairāk, nekā varam paņemt. Būtu žēl laist garām iespēju šuvēju trūkuma dēļ. Bet redzēsim, vai būs strādāt gribētāji. Pagājušajā gadā paņēmām 7 jauniešus programmā „Pirmā darba pieredze”, un man jāsaka, ka esam ļoti vīlušies. Mēs kā uzņēmums esam piemaksājuši daudzus tūkstošus eiro, bet izrādījās, ka tikai kādas trīs meitenes ir spējīgas un strādāt gribošas. Pārējās atklāti teica, ka izmantoja iespēju līdzekļu iegūšanai, pārsvarā „slimoja”. Žēl – iztērējām lielu naudu liekēžiem. Nauda jau no gaisa nekrīt – to mūsu pašu šuvējas ir sapelnījušas. Man tas ļoti sāp. Šogad ņemsim vairs tikai divas - trīs. Brīnos, kā tādi cilvēki domā visu dzīvi dzīvot uz citu rēķina!

Esmu priecīga par daudz veiksmīgāku projektu, kas notiek sadarbībā ar Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiāli. Uzņēmums atbalstīja vienu no pieredzes bagātākajām „Nemo” meistarēm, un viņa tagad ir ieguvusi pedagoģisko izglītību. Viņa ir tik ļoti iedegusies par savām jaunajām māceklēm, ka ir pārliecība – te izaugs spēcīga jaunā paaudze. Ceru, ka dažas arī turpinās mācības Rēzeknes Augstskolā vai Rīgas Tehniskajā universitātē un atgriezīsies pie mums jau kā speciālisti ar augstāko izglītību. Domāju, ka „Nemo” varētu studētgribētājus atbalstīt.

- Kādi citi faktori mūsdienās ietekmē šūšanas fabrikas darba stabilitāti?  

Produktivitāte. Ja ir produktivitāte, tad var sasniegt konkurētspējīgas cenas, un tad aug pasūtījumi un peļņa, kas savukārt veicina investīcijas un uzlabo darba apstākļus, kā arī algas. Produktivitātes trūkums gala rezultātā var novest uzņēmumu pie bankrota. Tas uzņēmumā „NEMO” ir izaicinājums. Tāpēc šogad un nākamgad ļoti lielu uzsvaru liksim uz iekšējām apmācībām – gan vadītprasmēs, gan efektīvu darba paņēmienu pielietošanā. Tā būs investīcija zināšanās un prasmēs, kas uzņēmumam izmaksās vairākus desmitus tūkstošus eiro. Bet esmu pārliecināta, ka atdeve būs un „Nemo”  pēc pāris gadiem būs pavisam citāds uzņēmums.

- Kādi ir nākotnes plāni? Vai tuvākajā perspektīvā plānots paplašināt ražošanas iespējas, sniegt jaunus pakalpojumus apģērbu modeļu konstruēšanā, kas var ieinteresēt sadarbības partnerus? 

- Jau tagad redzu, ka šis gads būs vēl labāks nekā iepriekšējais. Darba daudz un jaudas jau rezervētas līdz septembra beigām. Turklāt tie visi ir ienesīgie pasūtījumi, kur arī šuvējām ir labas iespējas nopelnīt. Plānojam nedaudz kāpināt apgrozījumu, bet vairāk strādāt pie labāka klientu un sortimenta portfeļa. Tāpēc pagājušā gada nogalē sākām darbu pie pašu kolekcijas. Taču arī tā pārsvarā būs mērķēta uz lielākiem Eiropas tirgiem. Ar Latvijas apjomiem diemžēl mēs saviem darbiniekiem apstākļus nenodrošināsim. Latvijā pircējs grib saņemt labu algu un pirkt lēti. Bet lēti var dabūt tikai preci, kas ražota Āzijā, kur cilvēki strādā šaušalīgos apstākļos un saņem mēnesī tik, cik mēs vienā dienā. 2016. gadu redzu kā kvalitātes gadu – gan sortimenta, gan darba, gan procesu kvalitātes gadu. Ir jāsakārto saimniecība, ir jāsakārto organizācija jauniem izaicinājumiem. Darāmā ir daudz, un iespēju ir vēl vairāk.

- Paldies par interviju!

Juris Roga