Solījums par uzticību Latvijas Republikai

Pievienots: 11.04.2016

Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas zālē solījumu par uzticību Latvijas Republikai nodeva Latvijas pilsonības pretendents, krāslavietis Pavlo Tatarenets. Solījumu pieņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Krāslavas nodaļas vadītājs Eduards Kačāns.

Solījuma par uzticību Latvijas Republikai nodošana svinīgā ceremonijā jau norit divus gadus. Atgādināšu, ka 2013. gada pavasarī LR Saeimā pieņemti grozījumi Pilsonības likumā. Tie paredz, ka personas, kuras uzņem Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, solījumu par uzticību Latvijas Republikai dod un paraksta svinīgā ceremonijā. Solījumu persona dod latviešu valodā, stāvot kājās un nolasot solījuma tekstu. Pati ceremonija notiek telpā, kur ir izvietoti valsts simboli - Latvijas valsts karogs un Latvijas valsts ģerbonis. Svinīgās ceremonijas sākumā tiek atskaņota Latvijas valsts himna. Nosakot šo regulējumu, būtiski tika mainīta Pilsonības likumā ietvertā solījuma došanas un parakstīšanas procedūra, uzsverot ne tikai solījuma par uzticību Latvijas Republikai nozīmīgumu, bet arī Latvijas pilsonības iegūšanas nozīmīgumu. 

Pēc himnas atskaņošanas svinīgās ceremonijas pasākumā klātesošos uzrunāja Eduards Kačāns, kurš uzsvēra, ka Latvijai kā nelielai valstij ir svarīgs katrs cilvēks, un aicināja Pavlo Tatareneca kungu dot solījumu par uzticību Latvijas Republikai un apliecināt savu solījumu ar parakstu. Solījuma tekstā ir iekļauti tādi valstiski svarīgi principi kā būt uzticīgam Latvijas Republikai, būt lojālam Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Topošais valsts pilsonis arī apliecina, ka viņa rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.

Apliecinājis savu solījumu ar parakstu, Pavlo pieņēma apsveikumus no PMLP Krāslavas nodaļas, Krāslavas novada domes, savas mammas Ļubas. Viņam tagad atliek vien sagaidīt Ministru kabineta rīkojumu par pilsonības piešķiršanu un saņemt Latvijas pilsoņa personu apliecinošu dokumentu - Latvijas Republikas pilsoņa pasi.

Pavlo ir dzimis 1987. gadā Ukrainā, bet pirms 16 gadiem, ģimenes apstākļu dēļ kopā ar mammu pārcēlās uz Latviju, kur dzīvoja viņas vecāki: „Nomira vecmāmiņa, vectēvs palika viens, atbraucām, lai atbalstītu vectēvu. Krāslavā pabeidzu Varavīksnes vidusskolu, turpināju izglītoties Rīgā, Transporta un sakaru institūtā, tagad studēju Daugavpils Universitātē maģistrantūrā. Visa izglītība saistās ar informācijas tehnoloģijām, arī darbs man saistīts ar datoriem. Man ir savs neliels bizness, strādāju uz sevi.”

Pavlo pastāstīja, ka lēmums kļūt par Latvijas valsts pilsoni nobrieda, laikam ritot. Kopš 16 gadiem viņš ir dzīvojis tikai Latvijā un jau sajutis sevi kā Latvijas nevis vairs kā Ukrainas pilsoni. Šeit atradis daudz jaunu draugu, šeit veidojas saknes ar Latvijas valsti. Ukrainā palikuši vien daži tuvinieki un agrākie draugi, kurus apciemojot, Pavlo izjūt, ka viņu tur jau uztver kā ārzemnieku.  

„Mani neviens nemudināja iegūt Latvijas pilsonību, tā bija tikai un vienīgi mana iekšējā vēlme,” par savu lēmumu stāsta topošais mūsu valsts pilsonis. „Es biju cīnītājs. Grūtības radās tikai ar dokumentu kārtošanu Ukrainas vēstniecībā - nācās gaidīt ilgāk par gadu, kamēr nokārtoja nepieciešamās formalitātes. Savukārt latviešu valodas un vēstures apgūšana man nekādas problēmas neradīja, lai gan latviešu valodu mācījos no nulles. Varavīksnes vidusskolu pabeidzu ar labām sekmēm, tālāk - jau vieglāk. Esmu pārliecināts, ja tikai cilvēkam ir vēlme apgūt valodu, to vienmēr var iemācīties!”

Raksta nobeigumā lieti iederēsies PMLP Krāslavas nodaļas vadītāja Eduarda Kačāna izteiktais novēlējums: „Latvija mums visiem ir tikai viena. Mēs mīlam savu zemi, jo tai ir skaista daba un skaisti cilvēki, un tikai mums vienīgiem pasaulē ir valsts himna, kas sākas ar vārdiem „Dievs svētī... Latviju! Lai Pavlam veicas turpmākajā dzīvē, lai mums visiem kopā veicas un viss izdodas!”

Juris Roga,
autora foto