Jubileju nosvinēja aušanas darbnīca „Indra"

Pievienots: 24.06.2015

22. jūnijā Jāņu ielīgošanas pasākums Indrā sākās ar aušanas darbnīcas „Indra" 10 gadu jubilejas izstādes atklāšanu. Lai arī laika apstākļi nelutināja, tomēr pasākuma dalībniekus pirmsjāņu lietutiņš neizdzenāja un visas aktivitātes norisa kā pēc plāna iecerēts: svinīgā daļa - Indras aušanas darbnīcas pagalmā, izstādes aplūkošana - telpās, putras un siera baudīšana - zem klajas debess. Turpmākos plānus gan nācās koriģēt - pasākuma rīkotāji atteicās no ieceres rīkot plašo svētku koncertu parkā un pārcēla to uz kultūras nama telpām. Ja īsti līgotāji tikai priecājas, kad līst kā pa Jāņiem, tad apskaņošanas aparatūrai tādā brīdī ir citas emocijas un zem lietus tā kategoriski atsakās darboties.

„Esiet sveicināti skaistākajā Latvijas novadā - Krāslavas novadā un skaistākajā novada pagastā - Indras Rožu stacijā! Sveicināti Indrā!” ar izteiktu patosu un dziļu pārliecību pasākuma vadītāji uzrunāja sapulcējušos indriešus un viesus. Kālab ne tā, ja aušanas darbnīca „Indra" ir visu pagasta ļaužu lepnums, gan to, kuri paši tur strādā, gan to, kuri atbalstīja un palīdzēja, gan to, kuri neticīgi vīpsnāja, bet šodien tāpat plūc šos augļus! Bet sākās viss šķietami tālajā 2005. gadā, kad Tautas lietišķās mākslas studijas vadītājs - Māris Maniņš, sadarbībā ilggadējo kultūras darba organizatori Ritu Barču ieradās Indrā un uzaicināja Indras sievietes iesaistīties skalu segu aušanas projektā, lai saglabātu šīs senās tradīcijas. Un pagastā atradās sievietes, kuras uzņēmās šo svarīgo misiju. Pieredzējušās Indras audējas dalījās savās prasmēs, bet par projekta virzītāju kļuva Olga Jokste - tolaik vienīgā profesionālā audēja. Pateicoties tam, tika likti pamati aušanas darbnīcai. Tieši Olgu jubilejas pasākumā aicināja iesākt svarīgāko šī vakara darbu - visiem kopā jānoauž Indrai Jāņu sega no zālēm. Viena pēc otras Olgai pievienojās pārējās pagasta audējas - šodien aušanas darbnīcās viņas ir astoņas. Katras audējas dzīvesstāsta spilgtākās epizodes izskanēja šajā pasākumā, atklājot zināmus un droši vien arī nezināmus faktus gan vietējiem, gan viesiem. Vienlaikus tas bija arī stāsts par aušanas darbnīcu dzimšanu, attīstību un izaugsmi.

Kad unikālās skalu segas no Indras tikai sāka ceļot pa izstādēm visā Latvijā, tās bija segas no pūra lādēm, bet pavisam drīz situācija mainījās un, pateicoties aktīvām sievietēm, Indrā sākās jaunu audēju izaugsmes ēra. Pirms desmit gadiem viņas sāka mazā telpā Indras mākslas skolā, kur neticamā veidā bija izvietotas četras stelles, un kur cilvēks knapi varēja pagriezties, bet nu jau piecus gadus audējas strādā plašajā aušanas darbnīcā „Indra”. Un tagad audējas atļaujas strādāt pat uz vairākām stellēm reizē un visu paspēj. Starp citu, šīs darbnīcas savas durvis vēra vaļā zīmīgā datumā 19. martā - Svētā Jāzepa dienā. Jāzeps ir amatnieku aizbildnis debesīs, bet indriešiem tāds ir arī uz zemes - Jāzeps Dobkevičs, kurš pamatoti Indru salīdzina ar brīnumu pasauli, jo šeit vienmēr pasākumos ir daudz ļaužu, vienmēr pilna skatītāju zāle un indrieši vienmēr gūst panākumus katrā darbā, ko uzņemas. Viņš arī nolasīja kultūras ministres Daces Melbārdes pateicības vēstuli aušanas darbnīcas  vadītājai Olgai Jokstei par ieguldījumu tautas mākslas tradīciju un nemateriālā  kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā, sveicot studijas 10 gadu jubilejā.

Savukārt Indras pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne novēlēja, lai aušanas tradīcija turpinās ilgus gadus un pauda pārliecību, ka šo darbu turpinās mūsu bērni un bērnu bērni. Viņa arī pasniedza pārvaldes pateicības audējām.

Daudz viesu, daudz skaistu atmiņu. Reizē ar Indras audējām Māris Maniņš un Rita Barča sapurināja arī Izvaltas audējas, kuras arī veiksmīgi tapa iesaistītas projektā, tagad kopj un uztur aušanas tradīcijas savā dzimtajā pusē. Protams, izvaltieši bija klāt šajā pasākumā, atveda savus darbus, ko parādīt citiem. Savukārt svariņietes aušanas tradīciju atjaunoja pilnīgi pēc pašu iniciatīvas. Un arī viņas bija klāt pasākumā, izvietoja apskatei savus darbus. Svariņu audēju izaugsmē liela loma bija tieši Indras audējām, kurām svariņietes piebiedrojās, pateicoties prasmju skolas projektam. Indrietes pamatoti varētu saukt viņas par saviem jaunākajiem šī hobija biedriem, bet, kā pašas atzīst, īsti nesanāk, jo Svariņos rokdarbu uzplaukums sākās krietni pirms Indras un bija ļoti augstā līmenī. Tāpēc Indras audējas savas kolēģes uzskata par līdzvērtīgiem partneriem, un īpaši to uzsvēra.

Liela loma Indras audēju popularizācijā ir Krāslavas novada Tūrisma un informācijas centram, kuram pateicoties audēju darbus pazīst ne tikai Krāslavas novadā, bet arī Latvijā un plašajā pasaulē, jo centra telpās tūristi var aplūkot audēju veikumu. Patiesi, var daudz labu vārdu rakstīt un sacīt, bet krietni vairāk par vārdiem pastāsta darbi, kas bija izlikti apskatei audēju darbnīcā.

Apskatījuši izstādi un paēduši putru, ļaudis posās uz svētku koncertu tautas namā, kas noslēdzās ar Zaļumballi. Kā jau Indrā ierasts, svētku koncerts te ir kaut kas vairāk par amatierkolektīvu vienkāršu uzstāšanos uz skatuves. Rūpīga gatavošanās, līdz sīkumiem pārdomāta programma, atraktīvi programmas vadītāji un pats galvenais – skatītāju pilnā zāle un neviltotie aplausi apliecina Indras varenību un spēju ikvienu darbu paveikt godam. Gan pašu kolektīvi, gan vieskolektīvi, kopā turpat divi desmiti priekšnesumu, viens par otru spilgtāki, interesantāki un aizraujošāki un jebkurai gaumei! Indra, Izvalta, Krāslava, Alūksne un Naujiene ir tās apdzīvotās vietas, kuru kolektīvi Jāņudienas priekšvakarā priecēja Rožu ciema ļaudis.

Juris Roga, autora foto