Jura Rogas foto
Pievienots: 10.06.2016
Tā kā Zemkopības ministrija bieži saņem iedzīvotāju jautājumus, kas saistīti ar suņu, kaķu un citu mājas (istabas) dzīvnieku pārdošanu, atdošanu vai dāvināšanu, Zemkopības ministrija šajā publikācijā sniedz skaidrojumu. Lai mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs varētu pavairot tam piederošo mājas (istabas) dzīvnieku un atsavināt (pārdot, atdot, dāvināt) tā pēcnācējus, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības.
1) nodrošina, ka šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir ierakstīti Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;
2) nodrošina, ka suņi ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību un mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē ir izdarīta atzīme par dzīvnieku atsavināšanu;
3) ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturībā (neatkarīgi no tā, vai īpašniekam piederošais dzīvnieks ir vai nav šķirnes, kā arī neatkarīgi no plānotā mazuļu metienu skaita – viens vai vairāki) un saņēmis apmācību apliecinošu dokumentu vai arī īpašniekam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnā, bioloģijā vai kinoloģijā;
4) nodrošina, ka sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens, un tur mājas (istabas) dzīvnieku un tā pēcnācējus atbilstoši labturības prasībām.
1) pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;
2) pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
Tāpat suņa īpašnieks (turētājs) suņa atsavināšanas gadījumā nodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē uz atsavinātāja vārda. Šo normu attiecina arī uz dzīvnieku patversmes suņiem, ko nodod jaunam mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam.
1) pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un vienu nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām;
2) pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
1) pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;
2) pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
1) bīstamiem suņiem un to pēcnācējiem;
2) slimiem, ģenētiski nepilnvērtīgiem dzīvniekiem (ar iedzimtām slimībām, kroplībām vai patoloģijām);
3) suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem, ja nav klāt dzīvnieka īpašnieka – fiziskas personas, izņemot, ja tirdzniecība notiek dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošā teritorijā;
4) dzīvniekiem, kuriem ir ektoparazīti;
5) kaķenēm – zīdīšanas laikā, citu mājas (istabas) dzīvnieku mātītēm – meklēšanās vai zīdīšanas laikā;
6) kucēm un kaķenēm, ja to grūsnības laiks pārsniedz 30 dienas.
1) rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;
2) rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;
3) nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēku vai citus dzīvniekus;
4) nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos;
5) nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi;
6) nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas;
7) ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota,— pietiekamu turēšanas platību.
Mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem, uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
Dagnija Muceniece,
ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 |
07 |
08 |
09 |
10 |
11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |