Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 09.09.2016
Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Rīgas valsts tehnikuma (RVT) Krāslavas teritoriālā struktūrvienība jauno mācību gadu sākusi ļoti pozitīvā noskaņojumā. Savā priekā par izglītības iestādes panākumiem grupu komplektācijā dalās struktūrvienības vadītājs Aivars Andžāns.
- Ja uz pagājušā gada 1. septembri filiālē trijās specialitātēs mācījās 61 jaunietis, tad šogad esam jau 104. Daudzu gadu garumā mūsu filiālē tas ir labākais rezultāts. Galvenokārt tas saistīts ar to, ka filiālē parādījās jaunas specialitātes. Pirmajā kursā trijās specialitātēs iestājušies 50 jaunieši, līdz ar to gandrīz dubultojās filiāles audzēkņu skaits. No tiem 28 jaunieši iestājušies auto virsbūvju remontatslēdznieku grupā, 15 jaunietes apgūs tērpu stila specialitāti. Abas specialitātes salīdzinoši jaunas - mūsu filiāle tās piedāvā apgūt otro gadu. Savukārt vēlēšanos apgūt mēbeļu galdnieka specialitāti izteikuši tikai septiņi jaunieši.
- Kokapstrādes jomā jūsu filiālei ir uzkrāta bagātīga pieredze, kāpēc mēbeļu galdnieka specialitāti izvēlējies tik neliels skaits jauniešu?
- Šajā specialitātē valda dziļa krīze visā Latvijā, skolas nevar nokomplektēt grupas, problēma patiesi liela.
Tajā pašā laikā profesionālā izglītība paliek populāra visā Latvijā, arī Eiropā. Manuprāt, šīs popularitātes iemesls ir tajā, ka daudzās specialitātēs radusies cilvēku ar augstāko izglītību pārprodukcija, vienlaikus reāli sāk pietrūkt darba roku ražošanas sfērā. Algas ražošanas jomās sāk augt, un labi darbinieki var saņemt pietiekami normālu atalgojumu. Vēl sliecos domāt, ka jaunieši sākuši saprast profesionālās izglītības iestādes priekšrocību, proti, iegūstot speciālo izglītību, viņš iegūst arī vidējo izglītību, jo mācās un kārto tādus pašus eksāmenus, kā vidusskolas beidzēji. Ja nokārto, tad vidējās izglītības dokuments ir rokā. Turklāt vidusskolas eksāmenu nokārtot ir krietni vieglāk nekā eksāmenu specialitātē, kurā jāuzrāda 70 procenti zināšanu, lai tiktu pie profesionālas izglītības diploma. Tiesa, arī vidusskolas atestātu nedāvina, taču mūsu skolā bija tikai viens gadījums, kad skolnieks nespēja uzrādīt nepieciešamās zināšanas tā iegūšanai. Grūtības sagādāja latviešu valodas eksāmens.
- Vai ir kāds no audzēkņiem, kura veikums jūs īpaši priecē?
- Jā. Mums liels prieks par bijušo audzēkni Jāni Kukli, kurš šoruden ir iestājies Rīgas Tehniskajā koledžā. Viņam studijas būs par budžeta līdzekļiem. Viņš visiem pierādīja, ja ir vēlēšanās, arī pēc tehnikuma bez problēmām var iestāties mācību iestādē, kas sniedz augstāko profesionālo izglītību, turklāt -- budžetā. Jānis, visticamāk, studēs pēc atsevišķas programmas, jo viņam ir labas priekšzināšanas attiecībā pret tiem jauniešiem, kuri iestājas pēc vidusskolas un par kokapstrādes jomu nezina neko. Varētu būt, ka daļa priekšmetu tiek ieskaitīta automātiski. Bet mūs priecē vēl viena lieta – Jānis ir papildinājis filiāles pedagogu kolektīvu. Viņš ne tikai studēs Rīgas Tehniskajā koledžā, bet paralēli iziet kursus un pasniegs profesionālās stundas mēbeļu galdniekiem. Lepojamies, ka paši sev kadru izaudzinājām. Arī mūsu skolotāji noveco, nākamgad viens plāno doties pensijā.
- Cik liels ir jūsu pedagoģiskais kolektīvs?
- Pie mums strādā 14 vietējie skolotāji. Vispārizglītojošos priekšmetus pasniedz Varavīksnes vidusskolas skolotāji. No jaunā gada pie mums sācis strādāt Māris Ločmelis, kurš māca auto virsbūves remontdarbus un krāsošanas pamatus. Sanāk, ka šogad kolektīvā iekļāvās divi jauni pedagogi, bet arī mūsu filiāle aug.
- Un kā ar telpām? Pietiek visiem vietas?
- Mums veidojas laba sadarbība ar Krāslavas autoservisu „Ritms R”, rezultātā varēsim piedāvāt darba vidē balstītu izglītību, kad daļa no mācību priekšmetiem tiek apgūta uzreiz servisā. Tas ir ļoti labs risinājums. Darba vidē balstīta izglītība tiek realizēta arī SIA „Nemo”. Uzņēmumā tiks izremontēta telpa, kur tuvākajā laikā uzstādīs tehnikuma iegādātās šujmašīnas.
- Perspektīvā plānojam ēkas Artilērijas ielā 4 restaurāciju, ko varētu paveikt, realizējot Eiropas Savienības projektu un ar pašvaldības līdzfinansējumu. Nepieciešama logu, jumta, siltummezgla nomaiņa, sienu un pamatu siltināšana.
- Bet tās būtu tikai sienas, tur vēl daudz ko vajag, piemēram, nav krāsošanas kamera.
- Arī tāpēc noslēdzām līgumu autoservisu „Ritms R”, lai būtu pieejama krāsošanas kamera un studentiem ziemā būtu kur darboties.
- Kā sokas iesāktā sadarbība ar ārzemju draugiem?
- Ar Igaunijas partneriem, kuri savā valstī palīdzējuši saformēt trīs skolas, perspektīvā varētu attīstīties vēl augstākā līmenī, proti, tiktu izstrādāts plāns, kas dotu iespēju eksaminēt mūsu studentus starptautiskajā līmenī, lai iegūtu Ziemeļvalstu sertifikātu. Sadarbība turpinās arī ar lietuviešiem, kur darbs ar lielu projektu. Četri partneri tajā no Latvijas, četri no Lietuvas. Plānojam, ka mēs iegādāsimies labus instrumentus auto virsbūvju remontam par nopietnu summu. Sīkāk varēs pastāstīt, kad projekts tiks atbalstīts. Bet skaidrs ir viens, ka šis būs ļoti nopietns atbalsts skolai un tas dos iespēju izrauties priekšā visiem reģionā, jo tāda instrumenta tādā apjomā citiem šobrīd nav. Sarakstu palīdzēja komplektēt mūsu Igauņu partneri, un tas veidots ar perspektīvu, paredzot, ka gribam dot iespēju studentiem saņemt Ziemeļvalstu sertifikātu. Eksaminācijas komisija ierodas, un studentiem uz galda jābūt noteiktam skaitam noteiktu instrumentu, ja nav, eksāmenu vispār nepieņem. Līdz ar to komplektā ir iekļauti arī instrumenti eksaminācijai.
- Kāds audzēkņiem būs ieguvums no šāda diploma?
- Profesionālajā izglītībā Latvijā neviena skola šodien nevar izsniegt starptautisku diplomu. Ja mēs to paveiktu, tad profesionālās izglītības ieguvējiem atvērtu durvis uz visu Eiropu. Ja servisā par darbu maksā aptuveni 6-12 eiro stundā, tad ar atbilstošu izglītības dokumentu šajā specialitātē ārzemēs, piemēram, Zviedrijā, algas sākas no 45 eiro stundā.
- Bet visiem tas nepatiks…
- Varbūt. Man viena kundze pateica, kamdēļ mums audzināt darbaspēku ārzemēm? Pirmajā brīdī bija apjukums, nespēju atbildēt. No vienas puses - jā, viņai taisnība. Bet no otras, tas jauniešiem dod milzīgas izaugsmes perspektīvas, un mēs dzīvojam brīvā darbaspēka tirgus apstākļos. Pretēja gadījumā vispār nav jāmāca kvalificēti speciālisti, tad jaunatne noteikti paliks uz vietas. Diez vai mēs gribam sev sliktus speciālistus.
- Paldies par interviju!
Juris Roga
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 |
23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |