Latgales rakstaino cimdu adīšanas prasmju saglabāšana Krāslavas novadā

Pievienots: 23.05.2024

Ar sirsnīgu izstādes „Etnogrāfiskie raksti Krāslavas novada cimdos” atklāšanu sākās Latviskās dzīvesziņas festivāla „Tiekamies Vasarsvētkos” otrā diena Dagdā. Izstādes centrālais priekšmets ir cimds – kūlaiņs i pierkstaiņs. Izstādē piedalās divdesmit septiņas Krāslavas novada rokdarbnieces. Izstādē var redzēt Aulejas, Dagdas, Ezernieku, Indras, Konstantinovas, Skaistas, Šķaunes cimdu atdarinājumus (oriģināli glabājas muzejā) un cimdus, kuru adīšanā izmantoti muzeju un drukāto avotu rakstu paraugi. Ir cimdi, kuros rokdarbnieces ieadījušas savai dzimtai tradicionālos rakstus, un ir cimdi, kuros adītājas ļāvušās jaunrades priekam.

Šī izstāde ir tapusi, īstenojot projektu „Latgales rakstaino cimdu adīšanas prasmju saglabāšana Krāslavas novadā”.  

Projekta laikā Krāslavas novada adītājas tikās meistarklasēs, kuru laikā pētīja cimdu paraugus, meklēja un izvēlējās savējos, zīmēja rakstus. Izrādās, ka mūsu novadā adīto cimdu raksti ir atrodami gan drukātajos avotos, gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, gan Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, gan muzeja „Andrupenes lauku sēta” krājumā. Tie ir cimdi, kas savākti dažādās etnogrāfiskajās ekspedīcijās 19. gadsimtā, starpkaru periodā, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un arī šodien. Projekta dalībnieces iepazinās ar aušanas darbnīcas „Indra”, TLMS „Dubna”, Līvānu stikla un amatniecības centra krājumā esošajiem cimdiem. Adītājas kopā ar meistarklašu vadītājām Maiju Kulakovu, Intu Viļumu un Olgu Joksti pilnveidoja cimdu valnīšu un rakstu adīšanas prasmes. Tad sekoja cimdu radīšanas laiks, kura rezultāts ir daudzveidīga, interesanta krāšņa izstāde.

Cimdu izstāde ir sākusi savu ceļu pie skatītājiem. Līdz maija beigām tā būs Dagdas Kultūras centrā, bet tad izstāde dosies ceļojumā pa novada pagastiem.

Olga Jokste, projekta vadītāja
Autores un Anželas Kuzminskas foto

 

 

 Projektu „Latgales rakstaino cimdu adīšanas prasmju saglabāšana Krāslavas novadā” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds