Pāvilam Glaudānam – 100

Pievienots: 09.12.2015

Aprit 100 gadi, kopš dzimis mūsu novadnieks, gleznotājs Pāvils Glaudāns - viens no spilgtākajiem sava laika portretu un ainavu žanra meistariem Latvijā.

Pāvils Glaudāns piedzima 1915. gada 10. decembrī Krāslavā friziera ģimenē. Tāpat kā tēvs strādāja par frizieri. 1940. gadā ar piecu klašu izglītību iestājās LPSR Valsts Mākslas akadēmijā. Mācījās Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Ņemot vērā frontes tuvošanos, Mākslas akadēmiju P.Glaudāns pabeidza jau 1944. gadā ar diplomdarbu „Atkusnis”. Līdz ar V.Purvīša emigrēšanu uz Vāciju beidza pastāvēt arī ainavu glezniecības skola. P.Glaudāns, kas tika uzskatīts par dabas dotu talantu, bija šīs skolas viens no pēdējiem audzēkņiem.

Izstādēs P.Glaudāns sāka piedalīties 1943. gadā, bet jau 1944. gadā Rīgā notika mākslinieka pirmā personālizstāde.

1946. gadā P.Glaudāns kļūst par Mākslinieku savienības biedru, bet 1950. gadā no tās tika izslēgts kopā ar citiem 50 māksliniekiem. Atšķirībā no pārējiem māksliniekiem Pāvilam Glaudānam un Rūdolfam Pinnim inkriminēja vācu okupācijas laikā izrādīto politisko amoralitāti.

1964. gadā P.Glaudāns atkārtoti tika uzņemts LPSR Mākslinieku savienībā, bet pirms tam no 1953. gada līdz 1956. gadam pabija apcietinājumā Kemerovas apgabalā (Krievija) par huligānismu. Mākslinieku aprindās tajā laikā klīda nostāsts, ka P.Glaudāns alkohola reibumā Rīgā, Kirova parkā (Vērmanes dārzā), apgānīja ģenerālisimusa frencī tērpto Staļina bisti, uzliekot skulptūrai galvā cepuri ar izkārnījumiem.

Padomju gados P.Glaudāns strādāja kombinātā „Māksla”, gleznoja portretus, ainavas un darināja dažādas kopijas, piemēram, Šiškina „lācīšus”.

P.Glaudāns bija emocionāls, talantīgs, ar glezniecības ekspresiju apveltīts mākslinieks, psiholoģiskā portreta pārstāvis, viens no spilgtākajiem savas paaudzes portretistiem, strādāja visos glezniecības žanros eļļas un akvareļa tehnikās. 1950.- to gadu beigās gleznojis daudzus tā laika latviešu kultūras darbiniekus — Arvīdu Žilinski, Mirdzu Ķempi, Leonīdu Vīgneru, Eduardu Smiļģi, Andreju Paulānu un citus. Gleznojis arī marīnas un Vecrīgas ainavas.

No 1956. gada līdz 1961. gadam P.Glaudāns Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā virs triumfa arkas, sānu altāriem un vidējā joma gleznoja no Jēzus un svēto dzīves ņemtos skatus, kas pēc pēdējā remonta 1998. gadā daļēji restaurēti. 1960-to gadu sākumā P.Glaudāns radīja gleznu „Svētā ģimene”, kura atrodas Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcā.

Pāvils Glaudāns mira 1968. gada 21. novembrī, gatavojoties savai personālizstādei Kazaņā. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

1985. gadā Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs iegādājās Pāvila Glaudāna 47 gleznu kolekciju no viņa meitas Irēnas Balodes. Šobrīd muzeja gleznu kolekcijā ir 53 mākslinieka darbi.

Mākslinieka darbi atrodas arī vairākās privātkolekcijās un galerijās Latvijā - ANTONIJA, ARKĀDIJA, BIRKENFELDS, JĒKABS, IVONNAS VEIHERTES galerija, RAITA CINKA kolekcija, BLANKENFELDE (Dr.Gunta Belēviča, LR Veselības aizsardzības ministra, kolekcija).

Pāvila Glaudāna darbu piemiņas izstādes notikušas Kazaņā (1969), Krāslavā (1970, 1985), Dagdā (1986), kā arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā 1995. gadā. Šogad, pieminot mūsu izcilo novadnieku 100. dzimšanas dienā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā 2015. gada 12. decembrī plkst. 14:30 tiks atklāta Pāvila Glaudāna darbu izstāde.

Aicinām piedalīties!

Valdemārs Gekišs,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja direktors