Atklātā stunda „Cik demokrātiska ir Latvija?”

Pievienots: 02.02.2021

27. janvārī Krāslavas Valsts ģimnāzijas Eiropas Parlamenta vēstnieku komanda organizēja ZOOM platformā atklāto stundu par tēmu „Cik demokrātiska ir Latvija? Kā mērīt demokrātiju?”. Stundā piedalījās 10.-12.klašu skolēni. Ar Eiropas Parlamenta (turpmāk EP) Latvijas biroja palīdzību tika organizēta tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu. Skolēni noklausījās lekciju, uzdeva jautājumus, diskutēja.

EP birojs Latvijā jau vairākus gadus organizē EP vēstnieku skolu, kurā šogad iesaistījās arī ģimnāzisti. Ģimnāzijas EP vēstnieku komanda apgūs mācību programmu, kas trīs gadu garumā sadarbībā ar valsts augstākajām amatpersonām, izciliem ekspertiem, medijiem un programmas absolventiem pētīs parlamentārās demokrātijas visdažādākos aspektus. Tā būs iespēja apzināties savu pilsoņa spēku un izprast, kā likumdošana, tieslietu sistēma, sabiedrības iesaiste un vēlēšanas nodrošina Latvijas un Eiropas parlamentārās demokrātijas ilgtspēju.

Esam pieraduši, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, kaut gan Covid-19 apstākļi padarīja mūsu dzīvi mazāk ērtu, bieži sūdzamies par ierobežojumiem, bet gan Covid-19 apstākļos, gan demokrātijas stiprināšanā viss atkarīgs no mums pašiem.

Gatavojoties atklātajai stundai, skolēni pētīja demokrātijas vēsturi Latvijā, demokrātijas priekšrocības un trūkumus, iepazinās ar pētījumiem par Latvijas demokrātiju un pilsoņu tiesībām. Latvijā demokrātijas pieredze nav liela - 14 gadi starpkaru periodā un laiks pēc 1991. gada. Taču šajos gados Latvija, tāpat Igaunija un Lietuva demokrātijas, pilsoņu tiesību un brīvības jomā ir pietuvojusies Rietumu demokrātiju līmenim, par to liecina starptautiskie pētījumi, ko veic nevalstiska organizācija „Freedom House” un pazīstamais žurnāls „The Economist”. Citas bijušās PSRS republikas personas brīvības un cilvēktiesību ievērošanas jomā stipri atpaliek no Baltijas valstīm.

Dzīve brīvā pasaulē ir cieši saistīta ar atbildību. Vēlos citēt mūsu valsts prezidenta Egila Levita teikto: „Demokrātiju un tās radītās priekšrocības sabiedrība ļoti bieži uztver kā pašsaprotamu, kā nemainīgu labumu. Sabiedrība bieži vien nevelta pietiekamu uzmanību demokrātijas jautājumiem, paļaujoties, ka nekas slikts nevar notikt.” Prezidents atgādināja kādreizējā Vācijas kanclera Konrāda Adenauera teikto, ka demokrātija vienmēr ir apdraudēta.

 Arī skolēni, darbojoties Eiropas Parlamenta vēstnieku komandā, pētīja, vai Latvijas demokrātija ir apdraudēta. Pētījuma rezultātā nonāca pie secinājuma, ka nopietnu draudu, kas traucētu demokrātiskiem procesiem nav, taču pastāv vairāki riski, kas traucē Latvijai kļūt par pilnvērtīgu demokrātiju un labklājības paraugu. Tā ir cilvēku neticība saviem spēkiem, neticība valstij, atbildības trūkums par savu un valsts labklājību, nevēlēšanās piedalīties sabiedriskajos procesos, vāja pilsoņu politiskā līdzdalība. Tas veicina populistu spēju ietekmēt sabiedrisko domu, cilvēki tic un izplata dezinformāciju un viltus ziņas.

EP vēstnieku skolas ietvaros notiek tikšanās ar dažādām valsts amatpersonām, piemēram, februārī ir tikšanās ar LR Tiesībsargu Juri Jansonu. Skolēnu izglītošanās tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību jomā veicinās aktīvas pilsoniskas sabiedrības veidošanos kā garantu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Viktorija Naļivaiko,
Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotāja