Krāslavas paletes plašumi

Pievienots: 10.10.2016

Šogad plenērā bija jauninājums. Pirmoreiz Krāslavas plenēru vēsturē māksliniekiem tika organizēts izbrauciens ārpus pilsētas – uz Piedruju un Indru. Tādejādi varam sacīt, ka plenērs plešas plašumā un pārkāpj ierastos rāmjus.  

Mākslinieki apskatīja vairākus objektus, pirmais no tiem bija Indricas Sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca. Vēl divus dievnamus otas meistari apskatīja Piedrujā - Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcu un Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcu. Bijušās skolas telpās, kur jau vairākus gadus izmitināta pagasta pārvalde, bibliotēka un citas iestādes, mākslinieki ne tikai apskatīja telpas, bet pat uzspēlēja klavieres un uzdejoja. Lielu interesi viesos izraisīja arī Daugavas akmens, kas atrodas Piedrujā, Daugavas augšteces senlejā. Uz šī akmens iekalts Daugavas vārds septiņās valodās: igauņu, somu, krievu, poļu, vācu, līvu un latviešu. Katrs gribēja pieskarties šim akmenim un nobildēties uz tā fona. Laikam jau Piedrujā gūto iespaidu ietekmē mākslinieks Nugzars Paksadze apsolīja piedrujiešiem savu gleznu personālizstādi un pat gatavību piedalīties tās atklāšanā. Tikai jāpagaida, kamēr tā noslēgsies Krāslavā.

Taču vēl spilgtākus iespaidus mākslinieki guva Indrā, kur apmeklēja aušanas darbnīcu, tautas namu, mūzikas un mākslas skolu, Tēvijas parku un luterāņu baznīcas ēku. Interese par aušanas darbnīcām bija katram no viesiem, bet centrālais notikums vēl tikai gaidīja – tikšanās ar mākslas skolas pedagogiem un audzēkņiem. Vienu stundu mākslinieki pavadīja, gleznojot kopā ar Indras mūzikas un mākslas skolas jaunajiem talantiem, nedaudz viņiem atklājot glezniecības amata noslēpumus. Bērnu sajūsma nepadodas aprakstīšanai, neizpalika arī autogrāfu dalīšana. Pajautāju, ko no šīs ekskursijas guva paši mākslinieki?

Aldis Mineiķis: „Neticami gleznaina vieta, būtu līdzi glezniecības piederumi, viennozīmīgi šeit būtu tapuši jauni interesanti darbi. Pat tik nemīlīgā laikā kā šodien, es redzu daudz sižetus, kas “uzpeld” viens pēc otra – visapkārt skaistas ainavas gleznošanai. Vai nav žēl iztērētā laika? Bet kas tad ir plenērs māksliniekam? Tas nav, tā ka stāvi vienā vietā un kaut ko glezno. Plenērs māksliniekam visupirms ir kontaktēšanās ar citiem māksliniekiem un vietējiem cilvēkiem.  Māksliniekiem ir nepieciešams kontaktēties ne tikai savā starpā, bet arī ar iedzīvotājiem, no kuriem mēs emocionāli uzlādējamies. Varbūt jau rītdien kāds sēdīsies savā automašīnā un izbrauks šo ceļu vēlreiz, lai kaut ko uzgleznotu.”

Pāvels Ostapcevs: „Manuprāt, šī ir laimīga diena, lai arī tā ir lietaina, vārdu sakot - slapjdraņķis. Kad mani izvilka šajā braucienā, es noskurinājos un nodomāju - labāk būtu palicis Krāslavā, gleznotu ierastas vietas. Bet tagad esmu patīkami pārsteigts. Šis Latgales nostūrītis ir dievišķi skaists, jo to nav skārusi civilizācija šī vārda sliktākajā nozīmē. Šeit dzīvo ļoti jauki cilvēki, sevišķi iepatikās Indras mākslas skolā - kādi tajā pedagogi, kādi bērni!

Man gribētos vēlreiz atgriezties tieši Indrā, vajag vien kādu nedēļu brīva laika, pāris desmitus gabalu audekla, draugus, naktsmītnes un nedaudz paēst. Šeit būtu lielisks plenērs. Šī vieta tiek saudzīgi glabāta, šeit nav nekādas izrādīšanās, viss ir mīļi, sirsnīgi un silti.”

Valerijs Makovojs: „Esam apstājušies pie dzelzceļa pārbrauktuves, gaidām, kamēr paies garām vilciena sastāvs, bet pirms tam mums bija virkne pasākumu, kas sirdīs iesēja cerību - Latgales novads, kuru varasvīri asociē ar atpalikušu novadu, ir dzīvotspējīgs. Burtiski pirms dažām minūtēm bijām radošajā centrā, kur norisinājās mūs pasākuma galvenais notikums – meistarklase bērniem. Man ļoti iepatikās, ka dzīve šeit kūsā. Esmu mākslinieks no Rīgas, pedagogs, vadu savu studiju, un man divtik patīkami, esot šādos centros, pārliecināties, ka dzīve šeit turpinās. Tā ģenerē jaunus talantus un, domāju, tā būs vienmēr.”

Nugzars Paksadze: „Latgale šodien man nav atklājums, bet katrs izbrauciens uz latgali man ir svētki. Es atgriežos vietās, kuras ļoti mīlu. Šodien, pateicoties šai mīlestībai, esmu atklājis vēl vienu vietu, kura no visām Latgales vietām ir ārkārtīgi skaista, un nav aizmirsts nostūris, kā dažreiz cenšas to iegalvot.

Mēs neatbraucām uz Eiropas galapunktu, man šķiet, mēs esam pašā tās centrā. Kā sacīja mans labs draugs un brīnišķīgs mākslinieks Roberts Muzis, nevajag nekur staigāt, stāvi uz vietas un skaties apkārt - visur skaistums, tev tikai jāpārvieto molberts. Viņa vārdi ir patiesi. Šodien visu dienu viņa vārdi skanēja man ausīs.

Bērni un mākslas skola - tas ir sevišķs jautājums. Viņiem šeit ir brīnišķīgi pedagogi, bet vajag, lai reizi pa reizei atbrauc kāds mākslinieks, kurš iedod savu enerģiju. Strādājot ar bērniem, es sajutu, ka viņi raugās uz mani tā, it kā pie viņiem būtu atbraucis eņģelis. Neesmu eņģelis, bet centos atdot viņiem visu, cik nu atvēlētajās minūtēs varēju. Lai bērni sajūt, kas ir galvenais un svarīgais, lai ietu tālāk. Bērni mani saprata, mēs runājām vairākās valodās un lieliski sapratāmies. Esmu laimīgs, ka viņi paņēma no manis visu, ko iedevu. Lūk, tas šodien bija vērtīgi - iedot un paņemt, un viņi paņēma to, ko iedevu!”

Juris Roga, autora foto

Fotogalerija: http://www.kraslavasvestis.lv/galerija/foto/album/xxxvi-tradicionalais-glezniecibas-pleners-kraslavas-palete.html