Anda Čakša: „Jebkurā Latvijas reģionā cilvēkiem ir jābūt pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem”

Pievienots: 30.01.2017

27. janvārī veselības ministre devās darba vizītē uz Latgali un šī brauciena ietvaros apmeklēja Krāslavu. Ministre satikās ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un tad Krāslavas slimnīcas galvenā ārsta Aleksandra Jevtušoka pavadībā apskatīja vietējo veselības aprūpes iestādi. Vizītes noslēgumā Anda Čakša sniedza nelielu interviju.

- Kādus jautājumus jūs apspriedāt tikšanās laikā ar pašvaldības vadītāju un slimnīcas galveno ārstu?

- Ņemot vērā reģionālo slimnīcu reformas plānu, mēs pārrunājām stacionāro ārstniecības iestāžu strukturālo izvietojumu, kas paredz, kurās slimnīcās tiks nodrošināti vissarežģītākie pakalpojumi un kurās – vienkāršākie. Jaunajā slimnīcu tīklā Krāslavas slimnīcai ir paredzēta nozīmīga loma – atbalsta funkciju darbība. Ārstējot pacientus ar hroniskām saslimšanām, ir svarīgi, lai veselības aprūpes iestāde atrastos pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Otrkārt, mēs apspriedām Krāslavas slimnīcas darba rezultātus pacientu ārstēšanas procesā, kā arī izvērtējām veikto operāciju skaitu.

Treškārt, runājām par to, kā veicināt reģionālo un nelielo slimnīcu sadarbību. Jebkurā Latvijas reģionā cilvēkiem ir jābūt pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka viņiem vienmēr tiks nodrošināta medicīniskā palīdzība.

- Jūs apmeklējāt Krāslavas slimnīcu, apskatījāt telpas un aprīkojumu, parunājāt ar personālu. Kāds ir jūsu viedoklis?

- Ar lielu cieņu izturos pret Jevtušoka kungu - Krāslavas slimnīcas vadītāju. Viņš ir pieredzējis pārvaldes sfēras speciālists un labi zina, kā jāorganizē darbs slimnīcā. Ir jāuzsver, ka Krāslavā ir vērojama veiksmīga slimnīcas, pašvaldības un valsts iestāžu sadarbība, pateicoties tam, mēs kopā rūpējamies par iedzīvotāju veselību.

Pozitīvs ir arī tas fakts, ka Krāslavas slimnīcā ir pietiekams medicīnas māsu resurss. Tas ir ērti gan iedzīvotājiem, gan personālam – šajā ēkā atrodas pansionāts, sociālās gultas, medicīniskā palīdzība tiek sniegta ambulatorajā nodaļa. Tagad vēl jāpadomā par to, kā iesaistīt jau izveidotajā sistēmā arī ģimenes ārstus, kas varētu dežurēt slimnīcā, vērojot savus pacientus ar hroniskām slimībām.

Jautājums par Krāslavas slimnīcas pieņemšanas nodaļu, kurai jau sen ir nepieciešams remonts, noteikti tiks izskatīts, lai sakārtotu šo slimnīcas nodaļu, nav nepieciešams ļoti liels finansējums.

- Garās rindas pie speciālistiem – šī problēma pastāv ne tikai lielo, bet arī mazo pilsētu medicīnas iestādēs. Vai Veselības ministrija plāno veikt kādus pasākumus, lai sakārtotu esošo sistēmu?

- Šogad mēs piešķīrām medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai papildus finansējumu - 16 milj. eiro. Ceram, ka pacienti, kas ārstējas ambulatori, noteikti izjutīs pārmaiņas. Daudzviet rindas veidojas sakarā ar to, ka trūkst speciālistu. Lai ārsti un medmāsas neaizietu no darba valsts sektorā, ir jāpaaugstina darba algas.

Šo problēmu risināšana ir atkarīga no finansējuma. Ja 12% no valsts budžeta tiktu piešķirti medicīnas jomai, mēs varētu spriest par efektīvu veselības aprūpes sistēmu.

- Nesen ir sācies jaunais gads. Ko jūs gribētu novēlēt mūsu novada iedzīvotājiem?

- Bez šaubām, ir svarīgi, lai mums būtu laba veselības aprūpes sistēma. Taču tikpat svarīgi ir arī pašiem rūpēties par savu veselību. Ir jāņem vērā arī tādi aspekti kā veselīgs uzturs, aktīvs dzīvesveids, kā arī 8 stundu miegs. Ir jācenšas izvairīties no stresa situācijām, mazāk smēķēt, mazāk lietot alkoholu. Vārdu sakot, investējiet savā veselībā, savā dzīvesveidā un neslimojiet!

- Paldies!

Elvīra Škutāne, autores foto