Totalitārisma pēcgarša Krāslavas pils kompleksā

Pievienots: 13.02.2017

„Viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas!
Stāvēt pie Dieva nama sliekšņa ir labāk nekā mājot bezdievības mājokļos.”
Ps. 84:11

 Skatoties no Krāslavas pils skatu laukuma, pretī paveras pilsētas panorāma un ikdiena, tās gleznainā ainava: Daugavas loki, Krāslavas novada dome, Krāslavas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Krāslavas pils parks, kūpoši māju dūmeņi, garām braucoši automobiļi un nesteidzīgi iedzīvotāji. No pirmā acu uzmetiena, liekas, idilliski, tomēr pilsētas kultūrvēsturiskās apbūves sūro likteni zina ne visi – paveroties apkārt, te, kalna galotnē, stāv grāfu Plāteru pils, kas tika izdemolēta un izlaupīta pēc Pirmā pasaules kara, bet tagad kā Krāslavas nozīmīgākais kultūrvēsturiskais un arhitektūras piemineklis tiek saposts un atjaunots. Savukārt kalna pakājē – kādreiz staltā Krāslavas Evaņģēliski luteriskā baznīca joprojām gaida savu augšāmcelšanos...

1922. gadā tika dibināta Krāslavas evaņģēliski luteriskā draudze. Krāslavas jaunās mūra baznīcas pamatakmens tika likts 1936. gada 12. jūlijā. Latvijas Republikas prezidents Kārlis Ulmanis 1937. gadā draudzei dāvināja 4000 Ls dievnama būvei. Pēc arhitektu E. Jēkabsona un A. Zariņa projekta un būvdarbu vadītāja inženiera Pāvila Vītola uzraudzībā celtā neogotikas stila baznīca tika iesvētīta 1938. gada 30. oktobrī, pasākumā piedalījās arī Latvijas Republikas prezidents Kārlis Ulmanis. Dievkalpojumi baznīcā notika līdz 1946. gadam.

Zaudējot Latvijas neatkarību un mainoties politiskajam režīmam, lai demonstrētu savu varenību kultūras pieminekļu demolēšanā un garīgo vērtību iznīcināšanā, 1954. gadā vietējā pilsētas vara iznīcināja, izdemolēja un piesmēja baznīcas ēku - Krāslavas luterāņu baznīcā tika sagrauts altāris un aizmūrēts ar sienu, salauzta arkveidīgo griestu konstrukcija, nogāzts baznīcas tornis. Baznīcas ēka tika izmantota kā noliktava, tad kā sporta zāle un izstāžu zāle, visbeidzot 1985. gadā tā tika nodota Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja rīcībā.

Sabrūkot Padomju Savienībai un atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, nāca apskaidrība par iznīcināto vērtību atgriešanu, un jau 1992. gadā Krāslavas pašvaldībā tika izstrādāts baznīcas torņa atjaunošanas projekts. Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ tas netika realizēts. Pēc draudzes darbības atjaunošanas 1996. gadā kā būtisks kultūrvēsturiskā pieminekļa atjaunošanas hronoloģijā ir minams 2007. gads, kad sertificēti arhitekti un projektētāji SIA „AIG” izstrādāja un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saskaņoja „Krāslavas pils kompleksa izmantošanas koncepciju”. Atbilstoši pils koncepcijai un baznīcas atjaunošanas nepieciešamībai, līdzdarbojoties Krāslavas draudzei, Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un Krāslavas domei, tika realizēts pirmais solis kultūrvēsturiskās ainavas sakārtošanā. Tā kā baznīcas jumta, fasāžu, torņa un iekštelpu atjaunošanas izmaksu tāme pārsniedza simts tūkstošus latu, līdzekļu pietika vien baznīcas jumta seguma nomaiņai un fasāžu renovācijai, sastādot summu 23 307 Ls apmērā, tajā skaitā arī Krāslavas pašvaldības iedalītie 10 000 Ls. Diemžēl, laikam ritot, dievnama atjaunošanas darbi apstājās, un baznīca bez torņa, kas ir ēkas funkcionālās atpazīstamības elements, vēl aizvien turpina bojāt pilsētas kultūrvēsturisko ainavu.

Šobrīd Krāslavas Evaņģēliski luteriskā draudze plāno piedalīties ES līdzekļu piesaistē LEADER projekta „Krāslavas kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošana” ietvaros, lai atjaunotu baznīcas torni un kultūvēsturisko ainavu. Pateicībā par LEADER projekta iespējām arī baznīcām piesaistīt ES finansējumu, ir patiess prieks par Krāslavas rajona baznīcām, kas ir īstenojušas savas idejas un saņēmušas arī vietējās pašvaldības līdzfinansējumu.

Nav šaubu, ka, īstenojot projektu un atjaunojot baznīcas torni, kas atrodas valsts nozīmes arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, tiktu atjaunota ne tikai kultūrvēsturiskā ainava, bet arī mazināta totalitārisma pēcgarša Krāslavas pils kompleksā. Līdzīgu viedokli pauž arī sertificētie speciālisti - SIA „AIG”: „…Baznīcas torņa atjaunošana ļautu atjaunot totalitārisma varas laikā sakropļotu pieminekli... Tas ļautu Krāslavas pils kompleksa un pilsētas skatu perspektīvās redzamajam objektam atgūt vēsturisko identitāti. Uzskatām, ka Krāslavas Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas torņa atjaunošana ir svarīgs Krāslavas kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanas aspekts un sastāvdaļa.” Savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsver, ka: „… inspekcijā 2007. gadā ir saskaņota „Krāslavas pils kompleksa izmantošanas koncepcija”, kur ietverta parka teritorijā esošās Krāslavas Evaņģēliski luteriskās baznīcas saglabāšana, to renovējot un rekonstruējot kā neatņemamu pilsētas vēsturiskā centra un pils kompleksa teritorijas vēsturiskās apbūves sastāvdaļu. Inspekcija atbalsta ieceri izbūvēt zudušo Krāslavas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhitektonisko dominanti – torni, tādejādi veicinot Krāslavas 20. gs. 1. puses kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu.”

Ja arī Jūs, lasītāj, uzrunāja un rosināja pārdomāt rakstā paustos vēstures notikumus un viedokļus, esat aicināts sniegt savas domas, lai ne tikai tās apkopotas iesniegtu LEADER projektu konkursā, bet arī turpinātu diskusiju par kārtējo mūsu pilsētas vēstures lappusīti, vērtējot projekta nozīmīgumu un nodomu atgriezt vietā Krāslavas Evaņģēliski luteriskās baznīcas torni un veicināt Krāslavas kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu.

Vēsturiskos faktus un atmiņas apkopoja
Ilze Andžāne