Satiksmes ministrs Uldis Augulis par Krāslavu un Latgali

Pievienots: 24.02.2017

- Kāds ir jūsu vizītes mērķis Krāslavā?

- Pārrunāt Krāslavas novadam aktuālus jautājumus - par autoceļiem, dzelzceļu, dzelzceļa staciju un darāmajiem darbiem. Piedalīties labāko pasta darbinieku sveikšanā, pateikt paldies šiem cilvēkiem par ieguldīto darbu Latvijas valsts labā. Krāslavā nācies diezgan bieži būt gan kā Labklājības ministram, gan kā Satiksmes ministram. Kopā ir daudz izdarīts, piemēram, sakārtota galvenā tranzīta iela. Pakāpeniski tiek sakārtoti pievadceļi, vēl joprojām ir aktuāls jautājums par nepieciešamo finansējumu. Cilvēkiem, protams, visu gribas „rīt uz pusdienas laiku”. Parasti dzīvē tā nesanāk.

- Runājot par tā saucamajām lotēm, mazām pašvaldībām klājas diezgan grūti, jo ceļu būvētāji grib strādāt ar lieliem pasūtītājiem. Vai nav jāmaina nosacījumi?

- Kas attiecas uz kvalitātes nosacījumiem, tad nekādā gadījumā neko nevar samazināt. Ja mēs būvējam, tad līdzekļi jāiegulda prātīgi un ilgam laikam. Šīs prasības mēs varētu pat paaugstināt, ņemot vērā to, kā attīstās tehnoloģijas.

- Sēlijas cilvēki gadu no gada jautā par vilcienu uz Viļņu?

- Šobrīd skatāmies gan Igaunijas, gan Lietuvas virzienā, bet ir jāatrisina juridiski un tehniski jautājumi. Ja šos pārvadājumus veic uz paritātes principa, kad vienreiz brauc Lietuva un otrreiz Latvija, tad šobrīd īsti nesader ekonomika. Ir arī nepieciešams veikt šo vilcienu sertifikāciju, kas prasa laiku. Tieši šorīt, tiekoties ar kapitālsabiedrībām, šo jautājumu pārrunājām attiecībā uz Igaunijas pusi, bet šie problēmjautājumi pastāv abos virzienos. Strādājam un domājam, kā to izdarīt.

- Upenieka kungs visu laiku iestājas par to, lai būtu asfalts no Krāslavas līdz pagastu centriem. Jūs to atbalstāt?

- Šobrīd skaidri zināms, ka ceļu Izvalta-Krāslava šogad vajadzētu noklāt ar dubulto virsmu. Protams, daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem. Ceru, ka nebūs ļoti lietains, pretēja gadījumā nav jēgas veikt šādus darbus. 

- Jūs bijāt Minskā, runājāt, ka būs kravas no Baltkrievijas. Ko no tā iegūs Latgale?

- Jo vairāk kravu, jo lielāka nepieciešamība tās apstrādāt. Mēs nestrādājam tikai ar Baltkrieviju, strādājam visur, kur vien tas ir iespējams, tajā skaitā Āzijā, Ķīnā. Šobrīd aktīvi uzsākām sadarbību ar Indiju, tuvākajās dienās kopā ar prezidentu došos vizītē arī uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Šobrīd globālā pasaule mainās, tranzīts un loģistika attīstās, līdz ar to mums ir jābūt klāt visās tajās vietās, un vēlams būt tur pirmajiem.

Pagājušajā gadā mums pirmajiem Baltijas valstīs bija testa vilciens no Ķīnas pilsētas Yiwu caur Krievijas teritoriju uz Latviju. Februāra beigās vai marta sākumā tiek plānots testa vilciens no citas Ķīnas pašvaldības tieši pa to pašu maršrutu uz Rīgu. Tālāk konteineri tiek pārkrauti uz kuģiem un vesti uz Hamburgu. Strādājam pilnīgi visos virzienos, lai šo kravu apjomus dažnedažādi diversificētu.

Šobrīd palielinās arī iekšējo kravu apjomi. Mēs sākām vairāk vest gan graudus, gan kokmateriālus, pie kā vēl ir jāstrādā papildus. Nav jēgas vest šo kravu pa ceļu, jo tas galarezultātā iznāk dārgi. Labāk to darām pa dzelzceļu, tas dod arī dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai daudz vairāk. Turklāt dzelzceļš samazinājis arī iekšzemes tarifus pārvadājumiem. Es domāju, ka ejam pareizā virzienā, jo uzņēmēji sāk izmantot šos pakalpojumus.

Protams, Latgale visvairāk iegūtu no dzelzceļa elektrifikācijas. Jo tad dzelzceļa elektrifikācijas lielākā finansējuma daļa paliktu tieši Latgalē. Visdārgākais posms izbūvei ir Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un tālāk līdz Šķirotavai, bet apmēram 300 miljoni „nosēstos” faktiski šeit, Latgales pusē.

- Attīstības dokumentos figurē arī Daugavpils lidosta…

- Par to var domāt nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada. Šobrīd par to vēl nav nekādas skaidrības.

Pierakstīja Juris Roga,
autora foto