GUNĀRS UPENIEKS: „Daudzi uzzināja, ka ir tāda pilsēta - Krāslava - un kur tā atrodas”

Pievienots: 01.03.2017

2017. gada budžets ir pieņemts. Par pašvaldības plāniem pastāstīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. 

- Vairāku gadu garumā Krāslavas novada pašvaldības prioritātes budžeta līdzekļu sadalē paliek nemainīgas – nozīmīgākais ir ieguldījums izglītībā. Šogad šai sfērai ir atvēlēts 41% no kopējās budžeta summas, un tas ir vairāk nekā 2016. gadā.
- Liels līdzekļu apjoms ir paredzēts mācību vides uzlabošanai novada skolās, ir plānots iegādāties modernu aprīkojumu, lai pilnveidotu mācību procesu un infrastruktūru (baseins, sporta zāle un stadions). Finanšu līdzekļus mācību aprīkojumam mēs plānojam iegūt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, baseins tiek būvēts par pašvaldības naudu, bet sporta zāles celtniecībai tika saņemts Valsts kases aizdevums.
Nav noslēpums, ka līdz šim laikam mūsu pilsētā nebija pietiekami labi attīstīta sporta bāze, un šie objekti jau sen gaidīja savu kārtu. Pilsētas stadions vēsturiski atrodas ļoti izdevīgā vietā, tāpēc gan ģimnāzijas, gan pamatskolas audzēkņiem ir iespēja to izmantot. Lai sportistiem būtu ērtāk, kultūras nama teritorijā, bijušajā katlu mājas ēkā, būs ierīkota garderobe un sporta inventāra glabāšanas telpas.
Stadiona rekonstrukcijas laikā tiks ņemti vērā arī nosacījumi, kas ir nepieciešami, lai tur varētu spēlēt futbolu. Plānots ierīkot arī tribīnes skatītājiem. Ir dažas problēmas sakarā ar to, ka stadions atrodas pilsētas vēsturiskā centra zonā, turklāt robežojas ar zemi, kas pieder baznīcai, tāpēc paplašināt tagadējās teritorijas robežas nav iespējams. Taču, manuprāt, skatītājiem pietiks vietu, galvenais, lai būtu, ko skatīties un kam just līdzi.

- Vai sakarā ar baseina būvniecību ir plānota peldēšanas nodaļas atvēršana sporta skolā?
- Pirms baseina celtniecības mēs savācām informāciju, izpētījām, kā strādā citas pašvaldības, kur jau ir baseini. Pašlaik tiek plānots sagatavot un iesniegt akreditācijai mācību programmu, lai varētu organizēt novada skolās peldēšanas nodarbības. Principā tas ir iespējams, to apliecina pozitīvi rezultāti, kas tika sasniegti Ilūkstes novada pašvaldībā, kurai ir izdevies gada laikā ieviest šādu mācību programmu. Kas attiecas uz peldēšanas sekciju sporta skolā, tad laiks rādīs, taču ir pareizāk, ja peldēšanas prasmes pamati tiek iegūti jau sākumskolā.

- Pavasaris sākas ar patīkamu ziņu ģimenēm ar mazgadīgiem bērniem – dome pieņēma lēmumu sniegt finansiālu atbalstu šai iedzīvotāju kategorijai.
- Jā, šo jautājumu mēs izskatījām jau sen. Izpētot citu pašvaldību pieredzi, secinājām, ka bērna piedzimšanas pabalsta summa visur ir dažāda. Šis jautājums ir saistīts ar bērnu nākotni, tāpēc gribējās izdomāt kaut ko vērtīgu. Tika pieņemts lēmums nodrošināt ne tikai vienreizēju atbalstu, bet izveidot sistēmu, kas dotu iespēju ģimenei saņemt finansiālu palīdzību vairāku gadu garumā. Uzskatu, ka šāds bērna piedzimšanas pabalsta variants ir labākais Latvijā, jo nekā līdzīga citās pašvaldībās nav.
Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalstu 450 eiro apmērā stāsies spēkā 1. martā, pabalsts tiks izmaksāts noteiktos posmos līdz vecumam, kad bērns sāk apmeklēt pirmsskolas sagatavošanas grupu, jo tad līdz pat skolas beigšanai no pašvaldības puses ir paredzēts jau cita veida materiālais atbalsts. Vārdu sakot, ieviešot šo jauno pabalstu, mēs risinām jautājumu par to, kā aizpildīt sava veida „robu” un palīdzēt ģimenēm, kurās aug jaunākā pirmsskolas vecuma bērni.

- Ar izglītības sfēru ir saistīta arī internāta būvniecība blakus ģimnāzijai, un finanšu līdzekļi šim mērķim ir iekļauti 2017. gada budžetā. Kāpēc radās nepieciešamība celt šo objektu?
- Internāts tiks uzbūvēts, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Mēs gribam, lai dzīves apstākļi internātā būtu atbilstoši labākajam līmenim un šeit varētu dzīvot skolēni no dažādām skolām. Telpas būs paredzētas 49 cilvēku dzīvošanai, tas dos iespēju izvietot internātskolā arī vasaras nometņu dalībniekus. Netālu būs baseins, stadions, pils komplekss, pilsētas teritorijā ir tīrs ezers, vienu vārdu sakot, tā ir laba vide, lai organizētu bērnu un jauniešu nometnes.
Tas arī nav steigā pieņemts lēmums, mēs jau iepriekš gatavojāmies, apmeklējām dažādas vietas Latvijā, apskatījām vairākus internātus, analizējām kļūdas, atzīmējām plusus.

- Pagājušajā gadā, siltās sezonas laikā, tika veikti būvdarbi pilsētas ielās un novada ceļu teritorijās. Vai šogad tiks turpināta ielu, pagalmu teritoriju, ceļu rekonstrukcija?
- Vēl pirms dažiem gadiem pilsētas ielu un pagalmu teritoriju stāvoklis bija ļoti sasāpējis jautājums. Problēmas ir arī tagad, bet es teiktu, ka situācija vairs nav tik katastrofāla.
Piemēram, tā saucamā „aerodroma” rajonā ir ielas, kuru rekonstrukcijai var iegūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Būtu aplami neizmantot šo iespēju, bet tam ir nepieciešams laiks. Taču, cerams, ka šajā gadā tāda iespēja beidzot parādīsies.
Šogad turpināsim ceļa būvdarbus Raiņa ielā. Tiek plānots izremontēt dažu pagalmu teritorijas aiz veikala „Kristīne”, rekonstruēt Raiņa ielu pretī topošajam baseinam - no mājas Raiņa ielā 6 līdz tiltam pāri Jāņupītei. Par veicamo darbu apjomu varēs spriest tikai tad, kad beigsies konkurss par darbu veikšanu, ir bažas par to, ka cenas varētu pieaugt.
Veicot lauku ceļu rekonstrukciju, pašvaldība strādā sadarbībā ar Zemkopības ministriju pēc individuālās programmas, kas paredz ceļu remontu katrā no novada pagastiem. Tuvākajā laikā šie darbi tiks uzsākti Ūdrīšu, Kombuļu, Krāslavas un Izvaltas pagastā. Manuprāt, visi redz, ka, piegādājot kravas rūpnīcai „Latgran” un citiem uzņēmumiem, pa pilsētas ielām pārvietojas smagsvara un lielgabarīta transports. Lai samazinātu kravas transporta plūsmu pilsētā, pašvaldība plāno rekonstruēt apvedceļu, kas ved no A6 autotrases līdz dzelzceļam.
Šajā jomā arī ir problēmas. Ir grūti atrast projektētājus, nav viegli atrast firmu, kas uzņemtos darbu nelielā objektā. Taču mēs cenšamies pielāgoties situācijai un mainām darba shēmu – izsludinot iepirkuma procedūru, kombinējam vairākus ceļus kopā. Līdz ar to uz lielu pasūtījumu pretendē vairākas firmas, un tad var panākt zemāku cenu.
Šogad turpināsim nodrošināt ceļus un citu nepieciešamo infrastruktūru darbavietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei. Pagājušajā gadā, pateicoties šai programmai, tika ieklāts asfalta segums nelielā ceļa posmā Kalniešu pagastā un Krāslavas pilsētā, Vasarnīcu ielā. Šogad tiek plānota Lielās ielas un Izvaltas ielas posmu rekonstrukcija Krāslavā.

- Ievērojama summa šī gada budžetā ir paredzēta ražošanas zonas un saistītās infrastruktūras izveidei Krāslavā un Indras un Latgales ielu ražošanas teritorijas attīstībai. Var ir zināmi konkrēti uzņēmumi, kas strādās šajā teritorijā?
- Vairāki uzņēmumi interesējas par šo teritoriju. Pašvaldības ieguldījumu apjoms ražošanas zonas infrastruktūrā ir atkarīgs no plānotā darba vietu skaita un konkrēta uzņēmuma ieguldījumu summas, kas ir paredzēta ražošanai. Saskaņā ar šo programmu pašvaldība var, teiksim, ierīkot ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, uzbūvēt nožogojumu, uzcelt vai izremontēt telpas, uzstādīt videonovērošanas sistēmu, citiem vārdiem sakot, nodrošināt visu infrastruktūru, kas ir nepieciešama uzņēmuma darbībai. Ar tādiem nosacījumiem mēs plānojam nodarboties ar nepabeigtās bankas ēkas celtniecību Tirgus ielā. Jau tagad ir īrnieki, kas vēlas izmantot pusi no šīs ēkas. Vēl ir brīvas telpas, un uzņēmēji, kas nodarbojas ar ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu un kas interesējas par mūsu piedāvājumu, var nomāt šīs telpas ar izdevīgiem nosacījumiem.

- Jau vairākus gadus tiek runāts par loģistikas centra izveidošanu pierobežā. Vai šie plāni vēl joprojām ir aktuāli?
- Teiksim tā, šī programma ir aizkavējusies, jo tā ir saistīta ar lielo politiku, bet tagad krīze vērojama te vienā vietā, te citā, taču mēs nekad neatstājām šo ideju novārtā. Šogad tiks izstrādāts tehniskais projekts ar mērķi iesniegt to kādas infrastruktūras sakārtošanas programmas ietvaros. Ir uzņēmējs, kurš ir gatavs atvērt šajā teritorijā kafejnīcu, cits uzņēmējs plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus. Iespējams, kādam radīsies arī citas biznesa idejas sakarā ar šo objektu. Taču visu šo mērķu īstenošanai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra.

- Budžetā ir iekļauti līdzekļi Amatu mājas (bijušie staļļi) rekonstrukcijas projekta realizācijai pils kompleksa teritorijā. Kādi darbi ir paredzēti šī projekta ietvaros?
- Staļļu rekonstrukcija tiks veikta par Eiropas Savienības līdzekļiem. Šī projekta īstenošana ir ļoti svarīga mūsu novadam. Ir jācenšas pabeigt būvniecības darbus līdz nākamajam gadam, kad mūsu pilsētā būs daudz viesu no dažādām pasaules valstīm. Krāslavā notiks Pasaules latviešu ģimeņu „3x3” saiets, kas ir laba iespēja popularizēt mūsu novadu. Domāju, ka šis pasākums ir līdzvērtīgs dalībai, piemēram, desmit starptautiskajās tūrisma izstādēs.
Amatu mājas rekonstrukcijas projekta idejas būtība – saistīt mūsu pilsētas simbolu (laiva ar pieciem airiem) ar Latgales kulināro mantojumu, piedāvājot tūristiem latviešu, krievu, poļu, baltkrievu un ebreju virtuves ēdienus. Protams, šos ēdienus gatavos vietējie iedzīvotāji no pašu ražotiem vai audzētiem produktiem.
Ir paredzēts, ka šajā objektā tūristi varēs iegūt arī vizuālo un cita veida informāciju par kulināro mantojumu. Turklāt mēs vēlamies iesaistīt šajās aktivitātēs arī amatniekus – podniekus, audējus utt. Vārdu sakot, tas būs liela mēroga tūrisma objekts Krāslavas novadā.

- Kādi ir pašvaldības plāni saistībā ar bijušās dārznieka mājas izmantošanu?
- Par šo sarkano ķieģeļu ēku vēsturnieki strīdas līdz šim laikam, mēģinot noskaidrot, kam bija paredzēta šī ēka un kā tā izskatījās Plāteru laikos. Pašlaik, izmantojot pašvaldības līdzekļus, tiek veikti visi nepieciešamie darbi, lai saglabātu šo ēku. Nākotnē plānojam izvietot tur senlietu ekspozīciju, kurā būs apskatāmi priekšmeti, kam nav nepieciešama glabāšana speciālos apstākļos.

- Šajā gadā nozīmīgas pārmaiņas ir paredzētas arī Krāslavas Romas katoļu baznīcā. Saeima atbalstījusi partijas „Zaļo un zemnieku savienība” priekšlikumu piešķirt 95 tūkst. eiro baznīcas ēkas fasādes atjaunošanai. Turklāt šis ir dievnama jubilejas gads.
- Jā, šogad baznīca svin 250 gadu jubileju, un aprit 260 gadi, kopš tika nodibināts Krāslavas garīgais seminārs. Jūnija beigās – jūlija sākumā norisināsies svētku pasākumi, šajās dienās mūsu pilsētā būs daudz viesu, tai skaitā no ārzemēm. Mēs jau tagad gatavojamies šiem notikumiem.

- Dome aktīvi atbalsta iedzīvotāju iniciatīvas. Nesen startējis jauniešu biznesa ideju konkurss. Vai arī šogad tiks izsludināts projektu konkurss „Iedzīvotāji veido savu vidi”? Kā jums šķiet, vai vienmēr piešķirtais finansējums tiek izlietots lietderīgi? Esmu dzirdējusi viedokli par to, ka, izveidojot plānotos objektus, iedzīvotāji turpmāk ne vienmēr tikpat aktīvi rūpējas par tiem.
- Tiekoties ar cilvēkiem, esmu ievērojis, ka viņiem nav grūti izteikt savus komentārus vai neapmierinātību deputātiem vai domes priekšsēdētājam, bet ar savu kaimiņu gan neviens negrib sabojāt attiecības, jo tam var būt negatīvas sekas. Taču es uzskatu, ka pat tādā gadījumā, ja tas vai cits objekts pastāv kādus 3-4 gadus, tas ir diezgan labi. Priecē tas, ka cilvēki domā par vidi, kurā viņi dzīvo, un paši iesaistās tās labiekārtošanā.

- Mūsu novadā ir pietiekami daudz biedrību, kas darbojas dažādās jomās, un to darbību daļēji līdzfinansē dome. Vai ir kritēriji, pēc kuriem nosaka, cik daudz finanšu līdzekļu var piešķirt konkrētai biedrībai?
- Šogad mēs esam vienojušies par noteiktu summu, kas tiek piešķirta biedrībām. Kaut gan pieteikumi no biedrībām mēdz būt dažādi. Vieni veido detalizētu tāmi, citi vienkārši lūdz finansējumu. Taču galvenais kritērijs ir saistīts ar to, cik daudz iedzīvotāju tiek iesaistīts pasākumos, ko organizē biedrība.
Nozīmīgākais pluss ir tas, ka biedrības var piedalīties projektu konkursos tādu programmu ietvaros, kas nav pieejamas pašvaldībām. Bet mīnuss ir tas, ka ir biedrības, kas neraksta nekādus projektus, bet tikai lūdz domei naudu.

- Esam apsprieduši jautājumu bloku par budžeta izmaksām, bet tagad, lūdzu, pastāstiet par ienākumu sfēru! Vai iedzīvotāji apzinīgi maksā nekustamā īpašuma nodokli?
- Mēs nedaudz mainījām sistēmu darbā ar nodokļu parādniekiem, kas deva iespēju uzlabot situāciju, tomēr parādnieku ir vēl pietiekami daudz. Cenšamies rast individuālu pieeju darbā ar konkrētu parādnieku. Ikvienam var rasties sarežģīta situācija, mēs to saprotam un piedāvājam pieņemamus nosacījumus. Protams, ir arī tādi parādnieki, kas nepiekrīt kompromisam, bet, kad lieta nonāk līdz tiesu izpildītājam, tad viņiem pēkšņi rodas nepieciešamās līdzekļu rezerves.
Ir problēmas ar tiem īpašniekiem, kas nedzīvo mūsu novadā, esam spiesti viņus meklēt, kā, piemēram, gadījumā ar bijušo viesnīcu.

- Vasarā ir gaidāmas pašvaldību vēlēšanas. Tā ir sava veida robeža, kad tiek analizēta darbība iepriekšējā periodā. 4 gadu garumā daudz kas no plānotā ir paveikts. Ar ko jūs lepojaties visvairāk un kas iedvesmo jūs virzīties uz priekšu?
- Mūsu kopējais nopelns ir tas, ka šajā laika posmā daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas ne īpaši interesējās par ģeogrāfiju, uzzināja, ka ir tāda pilsēta - Krāslava - un kur tā atrodas. Tagad mums nav kauns rādīt viesiem Krāslavas novadu. Protams, arī mums vēl ir trūkumi, tie ir visiem. Bet par to, ka situācija ir uzlabojusies, esmu pārliecināts.

- Paldies par interviju!

Elvīra Škutāne, autores foto