Jura Rogas foto
Pievienots: 05.01.2017
Pagājušā gada nogalē - 25. decembrī - mūsu pilsētas kultūras namā Krāslavas amatierteātris rādīja komēdiju pieaugušajiem „Ontons i Zīmassvātki”, kas iestudēta pēc Danskovītes (Anita Ločmele) lugu grāmatas „Ontans i Anne”. Krāslavas amatierteātra ilggadīgajā vēsturē šī ir 23 pirmizrāde, jo tā repertuārs tiek atjaunots ik gadu.
Lai gan izrāde „Ontons i Zīmassvātki” notika Ziemassvētkos, Krāslavas Kultūras nama zāle izrādījās skatītāju pārpildīta. Neviens nebija gaidījis tik lielu ļaužu pieplūdumu - interesentu noskatīties izrādi bija tik daudz, ka zālē steigšus nācās izvietot papildus sēdvietas, atnesot šurp visus brīvos krēslus, kurus vien varēja atrast iestādes citās telpās. Pēc izrādes ļaudis zāli atstāja pacilātā noskaņojumā, jo bija smējušies visu tās laiku.
Izrādes režisors Voldemārs Varslavāns pastāstīja, ka izrāde noteikti tiks atkārtota janvārī, taču konkrētu datumu šobrīd nevar pateikt, jo trupa ir liela un jārēķinās ar katra izrādes dalībnieka iespējām izbrīvēt laiku. Tieši tāpēc arī pirmizrāde notika 25. decembrī, nevis dienu vēlāk, kā sākumā visiem gribējās.
Voldemārs: „Mēs esam pakārtoti vienai savai aktrisei, kura darbavietā strādā maiņās, tāpēc pirmizrāde notika 25. datumā. Par skatītāju trūkumu īpaši nesatraucāmies, jo bijām pārliecināti, ka arī šajā datumā uz izrādi vismaz 100 cilvēki noteikti atnāks, bet piecreiz lielāku skaitu nudien negaidījām… Krāslavieši mūs pārsteidza!
Iemesls lugas „Ontons i Zīmassvātki” pirmizrādei Ziemassvētkos ir arī faktā, ka mūsu aktieris Aleksandrs Kadeņecs pirms neilga laika bija nosvinējis 60 gadu dzīves jubileju. Gribējām savu kolēģi sumināt īpaši, un šajā lugā viņam tika iedalīta nozīmīga loma, bet pēc izrādes notika sumināšana. Lai visu paspētu, bijām uzņēmuši lielu tempu, uz mēģinājumiem gājām pa trim reizēm nedēļā, daždien no pulksten astoņiem vakarā un turpinājām līdz melnai naktij.
Krāslavas amatierteātra vēsturē šī ir otrā izrāde latgaliešu valodā. Stiprākās lomas lugā spēlēja tie, kuriem latgaliešu valodas izruna nerada grūtības. Vai visi skatītāji saprata latgaliešu valodu? Mēs par to padomājām un nelietojām Baltinavas izloksni, bet pieskaņojām izrādi Krāslavai. Vispār visus notikumus lugā „pārcēlām” tieši uz Krāslavu. Kopā ar mums uz skatuves bija arī Ūdrīšu folkloras kopa „Rudzutaka”, jo mums tā bija nepieciešama pēc scenārija - Rīgas vedekla ir atbraukusi uz Krāslavu un grib redzēt Ziemassvētkus senču garā. Notikumi ir daudz un negaidīti, bet, tā kā mēs vēlreiz to rādīsim, tad plaši neko nestāstīšu.”
Voldemārs apgalvo, ka viņam režisora darbā vissarežģītākais ir izvēlēties, ko iestudēt, lai pietiktu lomas visiem 13 trupas dalībniekiem. Ir labi materiāli piecām sešām lomām, bet ko darīs pārējie? Līdz ar to visgrūtākais ir atrast labu materiālu, dramaturģiju. Visbiežāk izvēlas komēdijas, retumis gadās arī citi žanri.
„Režisēt nav grūti,” turpina Voldemārs, „jo amatierkolektīvā darbojas pieredzes bagāti aktieri, kuri izgājuši ilgu skolu un visi viens otru pazīst. Kad atrasts materiāls, lomas jau sadalu bez grūtībām. Šogad bija nelielas izmaiņas, jo Eduards Danovskis paņēma sev brīvu gadu – mums bija tāda vienošanās. Vienu lomu spēlēja jauns aktieris Antons Sakovičs, kuram šī luga bija debija.”
Par rekvizītiem savām izrādēm gādā paši kolektīva dalībnieki. Šoreiz gan kotletes cepa, gan zirņus vārīja un visu citu darīja, lai uzklātu etnogrāfisku galdu, attiecīgi noformētu skatuvi, sarūpētu tērpus un maskas. Lugas sižets nav vienkārši interesants, tas ir aizraujošs. Sekojiet reklāmai, ja vēlaties to noskatīties!
Juris Roga,
Anatola Kauškaļa foto