pirmdiena, 25. novembris, 2024Vārda diena: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
crest1 crest2

Janis Rozentāls un Krāslavas novada skolēni

Pievienots: 22.04.2016

18. martā apritēja 150 gadi, kopš pasaulē nācis latviešu nacionālās glezniecības pamatlicējs un klasiķis Janis Rozentāls (1866–1916). 2016. gads Latvijā ir pasludināts par Jaņa Rozentāla gadu, tas sakrīt ar LNMM galvenās ēkas atvēršanas svētkiem pēc muzeja restaurācijas.

 Viņa jubileja šogad ir UNESCO svinamo dienu kalendārā, kas ir pirmā reize, kad šajā sarakstā iekļauts kāds vizuālās mākslas pārstāvis no Latvijas.

UNESCO kalendārā Rozentāla vārds šogad ierakstīts līdzās Vasilija Kandinska 150. gadadienai, Migela de Servantesa 400. gadskārtai, Aristoteļa 2400. dzimšanas dienai, kā arī 1000. gadadienai, kopš Kazahstānas pilsētas Almati dibināšanas un Francijas Zinātņu akadēmijas dibināšanas 350. gadadienai.

Jaņa Rozentāla radošais veikums, viņa glezna „Pēc dievkalpojuma” (No baznīcas”, 1894) iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Gleznotājs, grafiķis, mākslas kritiķis Janis Rozentāls bijis nerimtīgs meklētājs. Latvijas mākslas vēsturē viņš tiek vērtēts kā viena no centrālām gadsimtu mijas perioda personībām un kā viens no latviešu profesionālās mākslas pamatlicējiem. Savā daudzpusīgajā darbībā viņš ieviesa jaunus, ar laikmeta un nacionālās atmodas tendencēm saistītus principus – gan sadzīves, gan portreta žanrā, mitoloģiskajā un reliģiskajā glezniecībā, dekoratīvajā un lietišķajā grafikā Rozentāls izmantoja dažādu tā laika mākslas virzienu koncepcijas, kas ap 1900. gadu Latvijā ienāca kā inovācijas.

Janis Rozentāls dzimis Saldus apkaimē 1866. gada 18. martā. Viņa vecāki bija zemnieki, tēvs – arī kalējs. Sākotnēji Janis mācījies H. Krauzes privātskolā Saldū, pēc tam – Kuldīgas apriņķa skolā. Ģimene bija trūcīga, tādēļ nepilnu piecpadsmit gadu vecumā viņš pārcēlās uz Rīgu, lai atrastu darbu un patstāvīgi pelnītu sev iztiku. Kādu laiku strādājis dažādus gadījuma darbus, Janis kļuva par krāsotājmeistara palīgu un pēc četrus gadus ilgām mācekļa gaitām tika iecelts par zelli. Viņš apmeklēja arī nodarbības Rīgas (vācu) amatniecības skolā. 1888. gadā jaunā mākslinieka zīmējums mākslas skolu skatē Pēterburgā tika godalgots ar sudraba medaļu un J. Rozentāls devās studēt Pēterburgas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kur sākotnēji apguva klasicisma tradīcijās balstīto akadēmisma glezniecību.

 Akadēmijas mācību ievirzei mainoties no akadēmisma par labu reālismam, Rozentāls savā diplomdarbā pievērsās sadzīves žanra tēmai – cilvēku iziešanai no Saldus luterāņu baznīcas pēc svētdienas dievkalpojuma.

Lai gan Jaņa Rozentāla daiļrades pamatā ir Pēterburgā apgūtā akadēmisma un reālisma glezniecība, laika gaitā viņa mākslas stils mainījies: viņu iespaidoja impresionisms, vēlāk arī jūgendstila un simbolisma glezniecība. 

 Rozentāls pievērsās arī sadzīves žanram, un arī ainavai. Īpaši iemīļoti ir Siguldas un dzimtās pilsētas Saldus apkaimes ainavas un Somijas skati, jo bija precējies ar somu dziedātāju Elliju Forseli. 

Lai atzīmētu Jaņa Rozentāla jubileju un akcentētu mākslinieka nozīmi Latvijas mākslā, Krāslavas novada skolēni tika aicināti pētīt mākslinieka radošo darbību, analizēt gleznas, glezniecības paņēmienus.

Februārī notika novada vizuālās mākslas olimpiāde „Janim Rozentālam - 150”. Līdzīgi kā Janis Rozentāls, Krāslavas novada skolēni gleznoja savas dzimtās puses skaistākās vietas, lauku ainavas, pilsētu un protams Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcu. 5.- 6. klasēm bija jāglezno dabas ainava, 7.-9. klasēm – pilsētas ainava impresionisma stilā, bet 10.-12. klašu skolēniem – līdzīgi Jaņa Rozentāla darbam „No baznīcas”. Tikai jāglezno Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca. Darbi bija skaisti, radoši un oriģināli. Tāpēc novērtēt bija ļoti grūti. Paldies Krāslavas Mākslas skolas skolotājiem par darbu vērtēšanu un Indras pamatskolas skolotājai Ērikai Urbanovičai, Kalniešu pamatskolas skolotājai Ņinai Kušnirei, Varavīksnes vidusskolas skolotājai Jevgēnijai Sergejenko, Izvaltas pamatskolas skolotājai Ārijai Misjūnei, Robežnieku pamatskolas skolotājai Irēnai Truskovskai, Krāslavas Gr. Plāteru v. n. Poļu pamatskolas skolotājai Vijai Plotkai, Sauleskalna sākumskolas skolotājai Ainai Einikai, Krāslavas pamatskolas un Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēniem par radošumu, gatavojoties olimpiādei.

Lai arī šķiet, ka Rozentāls ir tik tālu pagātnē, jo tiek svinēta 150 gadu jubileja, tomēr viņš ar savu padarīto darbu ir atnācis līdz mūsdienām un iecementējis savu palikšanu stabili tagadnē.

 Inga Skerškāne,
vizuālās mākslas MA vadītāja, Krāslavas pamatskolas, Krāslavas Valsts ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotāja

 


Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20
21
22
23 24
26 27 28 29 30  
ceturtdiena, 07.11.2024
otrdiena, 12.11.2024

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde