Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 26.06.2017
Krāslavas bērnu un jauniešu centra fotopulciņš „Kadrs” lepojas ar savu pagaidām īso vēsturi, kuru raksta tā jaunieši. Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 11. klases skolēns Jevgeņijs Antipovs ir viens no ilglaicīgākajiem fotopulciņa dalībniekiem.
- Kā sākās tavs ceļš fotogrāfijā?
- Kad sāku mācīties piektajā klasē, uz skolu atnāca Anatols Kauškalis, kurš aizraujoši pastāstīja par sevi, savu nodarbošanos un visai klasei piedāvāja pamēģināt apgūt fotogrāfiju nopietnākā līmenī, nekā mēs katrs to pratām. Piekrita daudzi, bet ne visi turpināja, jo vienam tas šķita interesanti, citam - nē. Skolā mums daudz iespēju brīvā laika pavadīšanai - kurš sporto, kurš dzied, kurš darbojas pulciņos.
Bet mani fotomāksla ļoti ieinteresēja, gribēju uzzināt par to vairāk, un šī šķita lieliska iespēja. Tobrīd es bildēju ar telefonu, turpināju kādu pusgadu. Vecāki atbalstīja manu hobiju un dzimšanas dienā atnācām uz veikalu, kur man sacīja: „Dēls, izvēlies sev fotoaparātu!” Ar jauno kameru bildēju pusotru gadu, līdz sapratu, ka visiem maniem mērķiem tās nepietiek un nopirku krietni kvalitatīvāku, kas pagaidām mani vēl apmierina, lai gan tā nav spoguļkamera. Manuprāt, nevar sākt ar dārgu fotoaparātu, jo cilvēks visu iepazīst pakāpeniski.
- Esi viens no pirmajiem fotopulciņa dalībniekiem. Cik liela loma tavā izaugsmē ir „Kadram”? Šodien taču pilns internets ar padomiem topošajiem fotogrāfiem…
- Atšķirība milzīga - agrāk tik spiedu pogu, tagad ļoti piedomāju, pirms ko daru. Fotogrāfijā nevar bez domāšanas, kā mums sacīja - septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez. Sekoju daudziem fotogrāfiem sociālajā tīklā „facebook”, pētu viņu darbus, salīdzinu ar savējiem, pat sarakstāmies dažreiz. Jebkurā laikā varu uzdot jautājumu, man atbildēs, bet tam ir labi ja 10% manā izaugsmē. Pārējie 90% ir fotopulciņa „Kadrs” un skolotāja Anatola nopelns. Man bija svarīgi, ka ir reāls skolotājs, kurš mums palīdz, ievirza, norāda uz kļūdām, pastāsta, kā tādas nepieļaut utt. Fotopulciņā mēs apspriežam savas fotogrāfijas, tas ir ļoti interesanti un palīdz sasniegt labus rezultātus. Starp mums valda veselīga konkurence, katrs cenšas apstāties labākā vietā, atrast labāko rakursu, reizēm pat traucējot cits citam.
- Vai tavā vecumā nav ļoti sāpīgi, ka vienaudži sāk kritizēt, pasaka acīs nepatīkamas lietas?
- Bet katrs jau izsakās par katra veikumu, turklāt cenšamies būt objektīvi. Ja kāds vienkārši apvainos, tad viņam atbildēs ar to pašu. Diskusijas, apspriežot fotogrāfijas, dod neatsveramu pieredzi, jo katram ir savs viedoklis, ko veido atšķirīga gaume un zināšanu bagāža. Reizēm gadās pat tā, ka, fotografējot pret vispārpieņemtajiem noteikumiem, sanāk lieliskas bildes. Fotografēšanai izvēlos rītus un vakarus, kad ir novērojama gaismas spēle. Dažreiz gadās bildēt visu dienu, un nekas nesanāk.
- Kas tev ir tuvāk sirdij – portrets, ainavas, reportāžas, kas cits?
- Portrets. Cilvēka sejā ir daudz emociju, jebkura muskuļu nobīde - jau cita bilde. Vēl patīk bildēt ainavas un dzīvniekus, bet portreti ir pāri visam. Esmu vairākkārt piedalījies „Kadra” izstādēs, pirms trīs gadiem Rīgā bija konkurss, kur arī izstādītas bija manas fotogrāfijas.
- Vai tu domā par fotogrāfiju kā maizes darbu nākotnē?
- Ir kaut kādi plāni, bet vēl divi gadi līdz izlaidumam. Laiks rādīs. Ir arī rezerves plāni, bet foto šobrīd interesē visvairāk
- Kālab tu ieteiktu saviem vienaudžiem apmeklēt fotopulciņu „Kadrs”?
- „Kadrs” liek akcentu uz fotomākslu, un tādejādi atveras plašas iespējas. Es domāju, ka fotomāksla ir vairāk dzīva, vairāk emocionāli piepildīta un vairāk īsta nekā glezniecība vai kas cits. Tāds ir mans viedoklis.
Mums šeit ir iespējas piedalīties fotoplenēros, ļoti aizraujoši. Man jau pašā pirmajā gadā paveicās aizbraukt uz Traķiem (Lietuva). Šo braucienu organizēja fotostudija „Zibsnis”, bija brīva vieta, un mani paņēma. Traķu ezerpils ir vienīgā pils uz salas Austrumeiropā, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Tur valda senatnes gars. Bildējot man beidzās baterija, Anatols iedeva savu rezerves kameru. Ar tagadējo pieredzi es varētu iegūt labākas fotogrāfijas, gribas vēlreiz turp aizbraukt.
Mācībām fotogrāfija netraucē, hobijam veltu savu brīvo laiku. Man patīk komandu sports, un šeit notiek cīņa – kurš kuru. Pagaidām atrodu laiku abiem.
Dažreiz mani aicina fotografēt skolas pasākumus, labprāt piekrītu. Nesen Rīgā bija UNESCO akcija saistībā ar Pasaules kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, un mani aicināja fotografēt. Tas ir patīkami, galvenais, būt pārliecinātam par sevi, nebaidīties jautāt citiem, un viss izdosies.
- Paldies par interviju!
Juris Roga,
foto no Jevgeņija arhīva
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 |
22 |
23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |