sestdiena, 21. decembris, 2024Vārda diena: Saulcerīte, Tomass, Toms
crest1 crest2

Sveicam jubilejā!

Pievienots: 19.02.2024

Sestdien Krāslavā tika svinīgi atklāta Valda un Olgas Pauliņu keramikas darbu izstāde „Radeits Latgolā”. Iespaidīgā izstāde ir ierīkota mūsu pilsētas nozīmīgākā kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļa grāfu Plāteru pils kompleksa staļļos.

Apsveicot Pauliņus ar fantastisko izstādi, Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Inga Goldberga uzsvēra, ka bez Valda un Olgas Pauliņiem nav iedomāja ne Krāslavas, ne Krāslavas novada, ne Latgales, īstenībā arī ne Latvijas kultūra. Tas tāpēc, ka Valdim piemīt prasmes, talants un apbrīnojamas darbaspējas, un fantastika attieksme pret sava talanta cienītājiem, savukārt Olgai – precizitāte, prasme vienmēr atrast kompromisus, māka skaitīt un prognozēt.

Pašvaldības atzinības rakstu Valdim Pauliņam par ilggadējo aktīvu, radošu un godprātīgu darbu, kā arī par nozīmīgu ieguldījumu Latgales keramikas mākslas attīstībā un Krāslavas novada atpazīstamības veicināšanā pasniedza novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis: „Valdis kā jau īsts latgalietis - ja ķeras pie darba, tad ķeras ar pilnu atbildību un paveic līdz galam. Novada pašvaldības lepojas ar to, ko dara Pauliņu ģimene.“

Sveicēju bija ļoti daudz, katrs sacīja mīļus un sirsnīgus vārdus, paspieda meistara roku. Valdis atbildēja īsā uzrunā: „Paldies par atbalstu, ka tik slapjā laikā nepažēlojāt kurpes un atnācāt. Patiess prieks redzēt daudz saulainus un keramiku mīlošus cilvēkus!”

Lietainā sestdiena nebija traucēklis tam, lai uz izstādes atklāšanu ierastos vareni liels pulks Pauliņu talanta cienītāju un pazinēju. Patiesībā šādu cilvēku ir simtiem, jo Valdis un Olga Pauliņi ir pazīstami ne tikai Latvijā, bet krietni tālu aiz mūsu dzimtenes robežām – viņi ir piedalījušies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā un citur. Viņu darbi atrodas vairākās privātkolekcijās. 1987. gadā Valdim piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums.

Valdis ir keramiķis ar 45 gadu pieredzi - ar keramiku nodarbojas kopš 1979. gada, kad iestājās Rēzeknes mākslas skolā. Pirmais skolā izvirpotais pods ieņēmis goda vietu šajā izstādē. Viņa aizraušanās ar mālu rosināja pievērsties podniecībai arī dzīvesbiedri Olgu, kura jau 35 gadus kopā ar Valdi dara to, kas abiem ļoti patīk, ir tuvs sirdij un dvēselei.

Iespējams, no mūspuses amatniekiem tieši par Valdi ir visvairāk rakstu dažādos medijos un kaut ko jaunu, nezināmu par mākslinieku atklāt teju neiespējami. Noteikti visi jau zina, ka Valdis nāk no Ezernieku puses, kur arī dzima interese par keramiku, kad kādā grāmatā viņš ieraudzīja podnieka virpu, un viņu ļoti ieinteresēja tieši mehāniskais aspekts. No tēva krājumiem paņēmis riteni, no mammas - bļodu, viņš izgatavoja savu pirmo virpu un izvirpoja tēvam pelnu trauku. Sentimentālas atmiņas, bet laikam jau tieši tās ikvienam no mums ir visdārgākās…

Gāja laiks, pirmo keramikas apdedzināšanas cepli Valdis uzbūvēja Rēzeknes rajona Kaunatas pagasta „Akmenīšos” 1982. gadā. Viņš turpināja izglītoties pie slavenajiem Latgales keramiķiem P. Čerņavska un E. Vasiļevska. No 1999. līdz 2001. gadam Valdis studēja Daugavpils universitātē un aizstāvēja diplomdarbu par tēmu „Melnā svēpētā keramika”.

Starp citu, Pauliņi ir vienīgie keramiķi Latvijā, kuri ir atdzīvinājuši un turpina popularizēt pēc senlaiku tradīcijām ar bērza tāsi aptītu keramikas trauku darināšanu. Pauliņu keramikas tradīcijas turpina arī viņu meita Līga.

2004. gadā Valdis un Olga Pauliņi saņēma Latvijas Amatniecības kameras meistara diplomu. 2007. gadā Valdis ieguva mākslas maģistra grādu.

Izstādē apskatāmi vairāki desmiti stilistiski atšķirīgu darbu, kuri ir dažādi ne tikai pēc formas, bet arī pēc glazūru krāsām un veidiem, apdedzināšanas metodēm, kā arī pēc to dekoratīvās apdares.

Juris Roga
Autora foto
Fotogalerija


Jauna aptauja

Marts - 2024
P O T C P S S
  01 02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20
21
22
23 24
25
26
27
28
29 30 31
otrdiena, 05.03.2024

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde