Krāslavas novada mājražotāji brauc pēc pieredzes

Pievienots: 17.07.2017

Krāslavas novada mājražotāji un cilvēki, kuri domā nodarboties ar mājražošanu, nesen brauca lūkot pieredzi Kuldīgā un tikties ar Gunitu Šteinbergu, kooperatīva „Kuldīgas labumi” valdes priekšsēdētāju.

Tikšanās laikā Gunita izstāstīja par mājražotāju un mazo ražotāju aktivizēšanos un apvienošanos kooperatīvā, tā attīstības vēsturi. Kooperatīvā sabiedrība darbojas jau vairākus gadus. Šo darbības gadu laikā kooperatīvs ir piedalījies daudzos dažādos pasākumos, tirdziņos, akcijās un stendos, tajā skaitā Berlīnes starptautiskajā izstādē „Zaļā nedēļa” Vācijā, mērķtiecīgi darbojas uzņēmējdarbības veicināšanā un Kuldīgas tēla veidošanā. Kooperatīvu veido 29 biedri, kuri piedāvā plašu preču klāstu. Te ražo gaļas izstrādājumus, vīnu, maizi un konditorejas izstrādājumus, audzē dārzeņus, augļus, ogas, nodarbojas ar amatniecību, piensaimniecību, biškopību, lopkopību un zivkopību. Biedru skaitā ir arī saimniecības, kuras piedāvā aizraujošas ekskursijas un degustācijas. Tikšanās izvērtās spraigā diskusijā, tika uzdoti daudzi jautājumi par kooperatīva vadības struktūru, apmaksas kārtību, saražotās produkcijas piegādi u.c. Brauciena dalībniekiem bija iespēja baudīt kafijas pauzē – degustācijā „Kuldīgas labumu garšu”, gan arī apmeklējot mājražotāju veikaliņu pilsētas centrā un sapērkot pašmāju saražotos gardumus līdzņemšanai.

Tālāk devāmies uz Mālkalnu ģimenes saimniecību „Blūdži”, kura darbojas Jelgavas novada Sesavas pagastā. Uzzinājām, ka Mālkalnu ģimenē pirmais sieru iesāka vārīt saimnieces dēls Jānis, kad viņam bija tikai 18 gadi. Patīkami, ka ražošanas procesā tiek iesaistīti visi ģimenes locekļi – dārzeņu un ogu audzēšanā un pārstrādē, sieru ražošanā un to daudzveidības papildināšanā. Par pamatu tiek ņemts baltais siers, kas tiek papildināts arvien ar jaunām piedevām. Laika gaitā siera pamatmasai tika pievienotas dažāda veida garšvielas, līdz saimniecības produktu klāstā jau nobaudāmi vairāk nekā 30 garšu sieri. Viens no tiem - asajās garšvielās marinētais siers - 2014. gadā starptautiskajā izstādē „Riga Food” ieguva pirmo vietu nominācijā „Tautas garša”. Mālkalnu jaunākais dēls Gints 2016. gadā uzsāka īstas lauku maizes – pilngraudu rudzu un kviešu maizes un sēklu maizes - cepšanu. Lauku mājās „Blūdži” mājražotāju Mālkalnu ģimene piedāvā degustēt un iegādāties pašu gatavotu sieru, dārzeņu salātus un konservējumus, kas tapuši, izmantojot tikai dabiskas izejvielas. Viesošanās „Blūdžos” sniedz iespēju izbaudīt īstenu Zemgales līdzenuma lauku ainavu, izjust latviešu viensētas burvību un iepazīties ar ražošanas procesu. Saimniecība ir biedrības „Pārtikas amatnieki” biedrs.

„Uzvaras līdums” ir vēsturiska vieta Olaines novadā, kurai nosaukumu deva ceturtais valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Tur liela purva nosusinātajā daļā Latvijas brīvvalsts laikā Brīvības cīņu veterāniem deva iespēju iegādāties zemi un izveidoja 16 paraugsaimniecības. 1936. gadā K. Ulmanis ieguldīja kapsulu pirmās ēkas pamatos.  Šajā vēsturiskajā vietā Antra Zeiliņa ar vīru Aigaru iegādājās nekustamo īpašumu – zemi 6 ha platībā, kur izveidoja savu saimniecību. SIA „Ķiploku pasaule” saimniece Antra Zeiliņa mūs sagaidīja linu tērpā un koka apavos. Antra ir socioloģe, apguvusi arī šūšanu, strādājusi mārketingā, bijusi pasniedzēja. Ar ķiploku audzēšanu viņa nodarbojas sešus gadus un pieļauj, ka bija pirmā Latvijā, kura sāka tos pārstrādāt un pārdod. Ķiplokus audzē 0,5 ha platībā, rokām stāda vagās, lai pēc vagošanas ar minitraktoru būtu mazāk jāravē. Pašus ķiplokus sen vairs nepārdod, jo piešķir tiem pievienoto vērtību, ik gadu tiek izstrādāta kāda jauna recepte un produktu klāsts tiek papildināts ar kādu jaunu produktu. 

Uzbūvēta ēka, kurā tiek pārstrādāta produkcija, uzņemtas viesu grupas. Virtuves iekārtošanai saņemts LEADER finansējums. Atsevišķā plauktā – vitrīnā izstādīti daudzu produktu paraugi. Ir skatāmi marinēti ķiploku ziedi, pulveris, kaltēti tomāti ar ķiplokiem olīveļļā, vīriešu zaptes, pesto,  pat ķiploku karameles, ķiploku – aveņu mērce, etiķis u.c. Receptes netiek atklātas. Degustācijā baudām ķirbju – ķiploku biezzupu, veselības tēju un pa karotītei no visas produkcijas. Garšas ir labas. Daudzi nopirka ciema kukuļus saviem mājiniekiem. Produkciju tirgo tirdziņos, vietējo mājražotāju veikalā Jelgavā, īpaši labi pirms Ziemassvētkiem, kad daudzi pasūta korporatīvās dāvanas, jo izvēlas Latvijā pašražotos izstrādājumus. Jāpiebilst, ka grupu uzņemšana un tūrisms ļoti sekmē mājražošanu.

Atceļā bija daudz vielas sarunām un pārdomām. Jo pārliecinājāmies, ka visa sākums – ir laba ideja! Redzētais radīja pārsteigumu, kā cilvēki spēja rast kopēju valodu apvienojoties kooperatīvā, sadarboties, rast noietu savai saražotajai produkcijai. Brauciens bija interesants un izzinošs.

Īpaša pateicība Krāslavas novada domei par piešķirto bezmaksas autobusu pieredzes apmaiņas brauciena organizēšanai, atbalstot mājražotājus un potenciālos mājražotājus radošuma, uzņēmības un uzdrīkstēšanās veicināšanai!

Terēze Brazeviča,
LLKC Krāslavas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante