Krāslavas slimnīcai-150. Būt mediķim - profesija un aicinājums.

Pievienots: 16.06.2021

 Šogad ir Krāslavas slimnīcas jubilejas gads – aprit 150 gadi kopš tika izveidota Krāslavas lauku slimnīca ar 10 gultas vietām. 150 gadu garumā daudz kas tika piedzīvots un pārdzīvots: gan pārliecinoša augšupeja un attīstība, gan abu pasaules karu traģisms, kas ienesa savas korektīvas arī Krāslavas veselības aprūpē. Ir nomainījušās vairākas ārstu paaudzes, medicīniskais personāls, ir sperts liels solis tehnoloģiju attīstībā, kas būtiski mainījis veselības aprūpi kopumā.

Krāslavas slimnīcas jubilejas noskaņās, neskatoties uz ārstu lielo aizņemtību un noslogotību, vairāki Krāslavas slimnīcas ārsti, kas šeit strādā jau 30, 40 un pat vairāk gadus, ar lielu laipnību un atsaucību dalījās savās atmiņās un stāstīja par pašreizējo situāciju slimnīcā.

No 1977. gada līdz šai dienai par Krāslavas slimnīcas galveno ārstu strādā Aleksandrs Jevtušoks, kurš 1976. gadā atnāca strādāt uz Krāslavas slimnīcu kā ķirurgs-onkologs.  

  Lai apzinātu veselības aprūpes jomu mūsdienās, ielūkojāmies un pakavējāmies atmiņās arī par Krāslavas slimnīcas darbību padomju laikā un, skatot tās attīstību laika griezumā, var novērtēt, cik daudz ieguldīts un pārkārtots, lai veselības aprūpes darbs tiktu uzlabots un Krāslavas slimnīca būtu tāda, kāda tā ir šobrīd.   

Pēc kara Krāslavas slimnīca paplašinājās, pilnveidojās un uzlabojās ārstnieciskais darbs.  Slimnīcas nodaļas izvietojās vairākās ēkās pilsētā, strādāja kvalificēti un tautā iemīļoti ārsti. Pēc kara poliklīnika atradās Sarkanarmijas ielā 4 (pašlaik Lāčplēša iela 2). Maskavas ielā 107 (pašlaik Rīgas ielā 31) atradās dzemdību nams, kuru 1961. gadā pārcēla uz jaunuzbūvēto ēku pie slimnīcas, izvietojot tur dzemdību un ķirurģijas nodaļas, bet Maskavas ielā 107 darbu sāka sanitāri-epidemioloģiskā stacija, kas 1980. gadu sākumā tika pārcelta uz jaunuzbūvēto ēku Lielā ielā, kur darbojās arī sava laboratorija, epidemiologs un vakcinācijas komisija. No 1958. gada līdz 1982. gadam Krāslavā, Padomju ielā 54 darbojās prettuberkulozes dispansers, pēc tam jaunizveidotais prettuberkulozes kabinets tika pārcelts uz jauno ēku Krāslavas slimnīcas teritorijā.  Krāslavā, Padomju ielā 13 (pašlaik Vienības iela) bija sieviešu un bērnu konsultācija, kur kādu laiku galvenā ārste bija Klaudija Folomina. 

A. Jevtušoks norāda, ka „jaunās poliklīnikas pamati tika ielikti 1979. gadā, un 1981. gada februāra sākumā tajā jau tika pieņemti pirmie pacienti. 1980. gados piebūvēja klāt jaunu korpusu ķirurģijas un bērnu nodaļai. 2008. gadā sakarā ar zemo dzimstību tika slēgta dzemdību nodaļa.”

2000. gada 12. decembrī notika terapijas nodaļas svinīga atklāšana jaunajās izremontētajās telpās poliklīnikas 2. stāvā.

Pašlaik Krāslavas slimnīcā ir ķirurģijas nodaļa, terapijas nodaļa ar gultas vietām arī neiroloģijas pacientiem, uzņemšanas nodaļa, reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļa. Krāslavas slimnīca piedāvā arī sociālās gultas pacientiem ar smagu slimības gaitu, kuriem nepieciešama pastāvīga aprūpe. Slimnīcas teritorijā darbojas arī citas ar medicīnu saistītas iestādes: Centrālā laboratorija, 8 ģimenes ārstu prakses, SIA „Apotheka” un 3 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnas ar nepieciešamo aprīkojumu.

Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts A. Jevtušoks, skaidrojot par veselības aprūpes struktūru padomju laikā, atceras, ka „Krāslavas rajona centrālajā slimnīcā 1980. gados bija ap 250 gultas vietām. Centrālās slimnīcas pārraudzībā ietilpa Dagdas zonālā slimnīca ar 160-170 gultas vietām un Indras lauku iecirkņa slimnīca ar 25 gultas vietām, sanitārepidemioloģiskā stacija un laboratorija, ātrās palīdzības stacija (3 brigādes), 25 feldšeru-akušieru punkti un 7, pēc tam 4, lauku ārstu ambulances.  1990. gados tika aizvērta Indras slimnīca, tās vietā ierīkojot ambulanci. Ap 1970.-1980. gadiem Krāslavas rajona centrālajā slimnīcas ambulatorajā daļā bija pieejami ķirurga, otolaringologa, traumatologa, onkologa, acu ārsta, infekcionista, kardiologa, dermatoveneraloga, neiropatologa, stomatologa, narkologa pakalpojumi, kā arī diagnostikas kabineti gan ambulatorajai daļai, gan stacionāram. Līdz 1990. gadiem Krāslavas slimnīcai bija sava bērnu piena virtuve, kur izgatavoja speciālu ēdienu alerģiskiem bērniem vai bērniem ar citām saslimšanām”.  

Pēc kara ātrās palīdzības stacijas feldšeri pie pacientiem devās zirgu pajūgos. Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts A. Jevtušoks atklāj, ka, salīdzinot ar situāciju mūsdienās, „tolaik nebija tik daudz transporta. Turklāt ātrās palīdzības transportā UAZ aukstajos ziemas mēnešos temperatūra bija gandrīz tāda pati kā ārā, slimniekus nācās ietīt siltos kažokos, lai nogādātu līdz slimnīcai. Arī transports nebija speciāli aprīkots, tajos bija tikai skābekļa baloniņi un pārnēsājamais elektrokardiogrāfs. Tādēļ visu veselības aprūpi centās pietuvināt cilvēkiem, uz vietas ierīkojot ambulances. Šobrīd Krāslavas slimnīcā ir pieejamas 3, bet Dagdā 2 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnas ar visu nepieciešamo aprīkojumu pacientu dzīvības glābšanai”.

Krāslavas slimnīcā strādāja un arī tagad strādā augsti kvalificēti un tautā iemīļoti ārsti. Dakteris Aleksandrs Jevtušoks Krāslavas slimnīcā strādā jau kopš 1976. gada un ar lielu sirsnību atminas savus līdzgaitniekus, kas strādājuši Krāslavas slimnīcā 1970.–1990. gados: „ķirurģijas nodaļas vadītājs V. Bogdanovs; terapijas nodaļas vadītājs V. Jolkins; 1982.-2014. g. terapijas nodaļas vadītāja J. Jevtušoka, pašlaik – V.  Giptere; ginekoloģijas nodaļas vadītāji V. Dančenko, O. Šubņikovs, V. Lukoškovs; laboratorijas vadītāja R. Ritere, pašlaik - A. Fokina;  galvenā ārsta vietnieks D. Riters, bērnu nodaļas vadītāja M. Semjonova. Ilgus gadus par slimnīcas vecāko medmāsu strādāja N. Soldatenkova; poliklīnikas vecākā medmāsa F. Krivenko; ķirurgijas nodaļas vecākā māsa G. Šakele, dzemdību nodaļas vecākā māsa Ņ. Karole, terapijas nodaļas vecākā māsa Ļ. Letunova, pašlaik – Z. Knikste; operācijas māsa A. Bičkova, anesteziologs V. Dzergunovs, Otrā pasaules kara laika un pēckara posma operācijas māsa V. Posohova un daudzi citi”.

Stāstot par šodienas Krāslavas slimnīcu, galvenais ārsts A. Jevtušoks uzsver, ka „medicīniskā aparatūra ir ievērojami kvalitatīvāka un mūsdienīgāka. 2021. gadā pirms pāris mēnešiem Krāslavas slimnīcā iegādāta EKG holtera monitorēšanas aparatūra, kuras rezultātus apraksta augsti kvalificēts ārsts no Rīgas Paula Stradiņa slimnīcas. Krāslavas slimnīcā ir pieejami daudzpusīgi ultrasonogrāfijas izmeklējumi: galvas un kakla asinsvadu izmeklējumi, vēdera dobuma un ginekoloģiskie izmeklējumi; nesen ir iegādāts arī otrs ultrasonogrāfs. Centrālā laboratorija apkalpo gan ambulatoro daļu, gan visu diennakti - stacionāro daļu. Rehabilitācijai ir pieejamas fizioterapijas procedūras, kuras veic augsti kvalificēti fizioterapeiti; kā arī ir pieejama ārstnieciskā fizkultūra rehabilitācijai pēc insultiem, infarktiem, dažādām traumām, plaušu saslimšanām un šobrīd aktuālajai rehabilitācijai pēc saslimšanas ar Covid-19. Rentgendiagnostikas kabinets aprīkots ar jaunākās modifikācijas aparatūru, kur attēls izmeklējumu rezultātā tiek iegūts digitāli, kā arī jaunākā modeļa datortomogrāfs un iekārtas operācijas blokam - mākslīgās elpināšanas un anestēzijas aparatūra, kā arī aparatūra intensīvajai terapijai. Šo medicīnisko iekārtu izmaksas sastāda 1 miljonu eiro, tajā skaitā Eiropas un valsts finansējums, kā arī SIA „Krāslavas slimnīca” līdzfinansējums”.

Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts A. Jevtušoks stāsta, ka periodiski Krāslavas slimnīcas un poliklīnikas telpās tiek veikti kapitālremonti un renovācijas. No 2000. Līdz 2001. gadam pēc Pasaules bankas projekta tika veikta slimnīcas ēkas logu nomaiņa un ēkas siltumizolācija. Arī Dagdas slimnīcā šajos gados tika veikts remonts un tika izveidoti 4 doktorāti. Šobrīd Dagdā darbojas veselības un sociālo pakalpojumu centrs „Dagda”. Ap 2010.-2012. gadu, piesaistot gan Eiropas un valsts līdzekļus, gan slimnīcas līdzfinansējumu, kur kopējās izmaksas sastāda ap 850 tūkstoši eiro – tika veikts ķirurģijas nodaļas un poliklīnikas telpu remonts. Ap 2016. gadu tika realizēts projekts, kura rezultātā visā slimnīcā tika nomainīts vecais apgaismojums pret mūsdienīgām un ekonomiskām LED spuldzēm. 2018. gadā izremontēta Krāslavas slimnīcas uzņemšanas nodaļa. Kopumā pēdējo divu gadu laikā slimnīcas attīstībā ir ieguldīts 100 tūkstoši eiro - gan jaunas aparatūras iegādei, gan slimnīcas renovācijai un tās remontdarbiem.

Šobrīd SIA „Krāslavas slimnīca” ir Krāslavas novada pašvaldības īpašums. Krāslavas slimnīcā ir 64 gultas vietas un strādā 36 ārsti, tajā skaitā arī no citām pilsētām pieaicinātie speciālisti, un vidējais medicīnas personāls sastāda ap 90 darbinieku.

Tiek novirzīts arī finansējums jaunu speciālistu piesaistei Krāslavas slimnīcā.

PA „Krāslavas Slimokase” sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību AAS „Balta” piedāvā novada iedzīvotājiem iegādāties veselības apdrošināšanas polisi, kuru šobrīd izmanto 6218 klientu.

Krāslaviete, ārste Jeļena Ogorelova, kura strādā Krāslavas slimnīcā kopš 1985. gada un savu profesionālo darbību uzsāka kā bērnu ftiziatrs, vēlāk 1988. gadā sāka specializēties kā endoskopists, atceras: „1988. gadā tika nopirkts pirmais endoskopijas aparāts. Tagad es to atceros ar smaidu: tas bija tāds pavisam primitīvs endoskops. Ar to es nostrādāju kādu pusgadu, tad mēs nopirkām nedaudz modernāku, bet pirmo nopietno endoskopu „Olimpus” mēs nopirkām 1996. gadā. No 2011. gada Krāslavas slimnīcā ir iespējams veikt arī kolonoskopijas izmeklējumus”. 2018. gadā tika iegādāts jaunāka modeļa kolonoskops un 2019. gadā - gastroskops.  

       1986. gadā J. Ogorelova uzsāka strādāt arī kā galvenā ārsta vietniece ambulatorajā daļā un arī pašlaik pilda galvenā ārsta vietnieces pienākumus, bet no 2015. gada tika izveidota sava ģimenes ārsta prakse.

Ārste Jeļena Ogorelova, stāstot par tiem laikiem, kad sāka strādāt Krāslavas slimnīcā, min: „Toreiz bija pavisam citas tehnoloģijas, nebija tik daudz iespēju izmeklēties, un nebija tie izmeklējumi tik smalki. Kuņģa apskatei agrāk bija rentgens un rentgens ar bārija kontrastvielu, un rentgenologs varēja vien plus mīnus kaut ko pateikt. Tagad kuņģa apskati var veikt ar ļoti labu, kvalitatīvu optiku un to visu var redzēt kā uz delnas. Attēlu var palielināt, var pamainīt krāsu un aplūkot tikai asinsvadus. Šobrīd medicīna ir ar ļoti plašām iespējam”. Runājot par veselības aprūpi tieši Krāslavas slimnīcā, J. Ogorelova norāda, ka „mums ir savs līmenis, šeit uz vietas mums ir pamatlietas - šobrīd ir 2 ļoti labas ultrasonogrāfijas iekārtas. Mums ir laba aparatūra, bet slimnīcā trūkst speciālistu. Protams, tiek pieaicināti speciālisti no reģioniem - pie mums brauc ārsti no Daugavpils Reģionālās slimnīcas un medicīniskām iestādēm, no Preiļu slimnīcas, no Rēzeknes slimnīcas. Mēs pieaicinām speciālistus, lai mūsu iedzīvotāji varētu saņemt palīdzību šeit uz vietas”.

Krāslavas slimnīcai ir noslēgti sadarbības līgumi ar Daugavpils Reģionālo slimnīcu un Preiļu slimnīcu. Ārste J. Ogorelova uzsver, ka „mums ir arī tādi pacienti, kurus mēs uzreiz sūtām vai pārvedam uz P. Stradiņa slimnīcu Rīgā. Tas vairāk saistīts ar kardioloģiju, asinsvadu ķirurģiju vai onkoloģiskām saslimšanām. Visi kolēģi ir atsaucīgi, un visi šie procesi valstī ir organizēti, bet dažreiz ir tā, ka braukāšanas ir par daudz. Ja bērnam gadās kāda nopietna trauma, tad dažreiz, atkarībā no gūtās traumas, bērns jāved uz Rīgu, uz Bērnu Klīnisko slimnīcu, jo uz vietas nav bērnu ķirurga”.

Stāstot par mūsdienu Krāslavas slimnīcu, ārste J. Ogorelova uzsver, ka „mums ir ļoti labs, draudzīgs, izpalīdzīgs, profesionāls kolektīvs. Ja kādam pacientam ir vajadzīga konsultācija, tas notiek ļoti ātri, sazinoties ar kolēģi un izskaidrojot problēmu. Mēs strādājam ļoti operatīvi. Mums ir laba, kvalitatīva aparatūra, pieaicināti kvalificēti speciālisti. Jāņem vērā, ka liela daļa mūsu novada iedzīvotāju jau ir cienījamā vecumā un ar hroniskām saslimšanām, kā arī pacienti ar hronisko slimību paasinājumiem, kuriem vajadzīga aprūpe, ārstēšana un palīdzība - arī ar to nodarbojas Krāslavas slimnīcas medicīniskais personāls. Protams, ļoti gribētos, lai pacienti pēc palīdzības vērstos ļoti savlaicīgi un uzsāktu ārstēšanās procesu”.

Krāslavas ķirurģijas nodaļas vadītājs Vjačeslavs Aprups, kurš Krāslavas slimnīcā par ķirurgu strādā kopš 1985. gada, atceras: „Tā toreiz bija diezgan pārslogota slimnīca, bija divas nodaļas - 1. un 2. ķirurģija. Slodze bija liela. Mēs operējām gan bērnus, gan uroloģiskos pacientus, gan ar asinsvadu ķirurģiju nodarbojāmies, gan traumatoloģija, gan vispārējā ķirurģija, gan neiroķirurģija. Kad es sāku strādāt, bijām pavisam četri ķirurgi - V. Bogdanovs, A. Šeršņovs, I. Kagans un es.”

1988. gadā dakteris V. Aprups sāka specializēties traumatoloģijā. No 1994. gada V. Aprups vada Krāslavas slimnīcas ķirurģijas nodaļu. Salīdzinot operāciju skaitu viena gada laikā tolaik un tagad, dakteris V. Aprups min: „Tolaik tās bija aptuveni 800 operācijas gadā, bet tagad tas skaitlis svārstās no 320-350 operācijām gadā. Pašlaik Krāslavas slimnīcā mēs operējam visa veida kaulu lūzumus, izņemot mugurkaula traumas un neirotraumas, tās operē Daugavpilī. Te mēs liekam arī t.s. nepilnās protēzes. Veicam arī trūču un vēnu operācijas. Šobrīd Krāslavas slimnīcā strādā divi operējošie ķirurgi.” No 2004. gada Krāslavas slimnīcā tiek veiktas laparaskopiskās holecistektomijas, pie ceļu locītavu patoloģijām ir pieejams arī artroskops. Pārsvarā tās ir plānveida operācijas, kas tiek veiktas otrdienās un ceturtdienās. Lielākais skaits akūto pacientu tiek vesti uz Daugavpils Reģionālo slimnīcu. Krāslavas slimnīcā ķirurģijas nodaļā ir ap 18 gultas vietām. Dakteris V. Aprups norāda uz e-pakalpojumu iespējamību: „Traumu gadījumā mums ir pieejams t.s. „datamed”. Piemēram, rentgenu ir iespējams apskatīt no jebkuras vietas Latvijā un sniegt vajadzīgās rekomendācijas.” Dakteris V. Aprups norāda, ka „bez šaubām, pēdējos gados strādāt ir vieglāk, jo ir mazāks pacientu skaits. Plānveida pacienti nāk arī no Dagdas un Daugavpils novadiem. Mēs neatsakām nevienam, pie mums pacienta iemaksa operācijām ir ļoti minimāla, bet pacientiem, kuriem ir medicīnas apdrošināšana, šo pakalpojumu sedz apdrošināšanas kompānija.”

Krāslavas slimnīcas anesteziologs, reanimatologs Boriss Šuļmans savas darba gaitas Krāslavas slimnīcā uzsāka 1976. gadā kā pediatrs un 1981. gadā pārkvalificējās anesteziologa reanimatologa specialitātē. Viņš atceras: „Tajā gadā uz Krāslavu atbrauca 13 speciālisti. Šobrīd no tiem strādā pieci.”

Anesteziologa darbs nebeidzas tikai operācijas blokā, tas ir klātesošs pie dažādām diagnostikām, kuru veikšanai ir nepieciešama anestēzija. Stāstot par to laiku, kad B. Šuļmans sāka strādāt kā anesteziologs, reanimatologs, viņš atceras: „Tajā laikā vēl nebija monitoru, kuri seko pacienta stāvoklim operācijas laikā. Tolaik bija anesteziologa māsa, kura uzmanīja pacienta stāvokli – mērīja pulsu un asinsspiedienu operācijas laikā. Tajā laikā anesteziologi apkalpoja gan Dagdu, gan Krāslavu. Mūsdienās operāciju skaits ir vairāk nekā divas reizes mazāks, nekā tas bija laikā, kad sāku strādāt. Tas ir saistīts arī ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pārsvarā Krāslavas slimnīcā strādāja 2 anesteziologi. Pašlaik strādā 4 anesteziologi – arī no Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes, un katru diennakti dežurē 1 anesteziologs. Mūsdienās novērojams arvien straujāks medicīnas attīstības progress.”

Par mūsdienu veselības aprūpi B. Šuļmans min: „Pastāv problēma, ka liela daļa Krāslavas slimnīcas medicīniskā personāla ir virs vidējā vecuma robežas un jaunu speciālistu praktiski nav. Tas lielākoties ir saistīts ar paša reģiona depresivitāti. Un tas novērojams ne tikai Krāslavas slimnīcā, bet praktiski visās mazajās slimnīcās.”

Krāslavas slimnīcas galvenā medmāsa Marija Ivanova 1976. gadā uzsāka darba gaitas Krāslavas slimnīcā, un no 1989. gada līdz šim laikam viņa strādā par Krāslavas slimnīcas galveno medmāsu. M. Ivanova atceras: „Kad sāku strādāt, izmantojām stikla šļirces, sistēmas no gumijām pašas taisījām - stikliņi bija, bet gumijas pirkām un vārījām, mazgājām, dezinficējām, salikām un pilinājām. Izmeklēšanas aparatūra nebija tāda kā tagad, bija parastais rentgens, elektrokardiogrammas. Tagad slimnīcā ir daudz mūsdienīgas aparatūras. Toreiz visu vajadzēja izmazgāt, nodezinficēt, novārīt, sterilizēt. Pagāja 15 gadi, ap 1985. gadu tika atvērta sterilizācijas nodaļa poliklīnikas pagrabtelpā. Tolaik strādāja ap 70-80 medmāsiņu. Darba intensitāte toreiz bija daudz lielāka. Visus kolēģus atceros tikai ar labiem vārdiem.”

Krāslavas slimnīcas galvenā medmāsa atceras: „Kad sāku strādāt ķirurģijas nodaļā, pacientus operēja arī naktīs, ķirurgs dežurēja slimnīcā. Ikdienā pacientu skaits nodaļā bija ap 50 cilvēkiem, vēlāk jau bija 2 ķirurģijas nodaļas posteņi.  Agrāk pēc operācijas atveseļošanās process slimnīcā bija daudz ilgāks nekā tagad. Tagad tā plūsma ir paātrināta.” Kļūstot par galveno medmāsu, mainījās arī darba pienākumi, kas nebija tik ļoti saistīti ar pacientu aprūpi, bet gan tieši ar medicīnisko personālu - pārziņā nonāca visi epidemioloģiskie pasākumi nodaļā, plānu izstrādes, atskaites, medmāsu tālākizglītības kursu organizēšana, kurus nepieciešams iziet reizi 5 gados, medikamentu piegāde un pārbaude. Pavisam nesen stājās spēkā zāļu verifikācija, kad, saņemot visas zāles, seko to verifikācijas process.

Stāstot par veselības aprūpi mūsdienās, galvenā medmāsa M. Ivanova min, ka „Krāslavas slimnīcā ir pieejami daudzi speciālisti un dažādi izmeklējumi. Šodien ir pieejama arī mājas aprūpe tiem cilvēkiem, kuri veselības dēļ nevar aiziet uz medicīnas iestādi, piemēram, medmāsiņa veic pārsiešanu vai kādu citu manipulāciju. Slimnīcā ir pieejams arī dienas stacionārs”.

Krāslavas slimnīcas pneimonoloģe Zinaida Lapkovska savu ārsta praksi uzsāka kā ftiziatre. Uzsākot darbu Krāslavas slimnīcā, kādu laiku dakteri Z. Lapkovsku nepameta doma par atgriešanos Rīgā, taču līdz ar ģimenes nodibināšanu šī doma tika atmesta: „Skaista vieta, mierīga atmosfēra, kurā audzināt savus dēlus, dot viņiem iespēju nodarboties ar sportu, mākslu, mūziku. Maza pilsēta, kura deva man iespēju būt tuvāk savai ģimenei, un man tas bija ļoti svarīgi.”

  Ņemot vērā tajā laikā ļoti aktuālo tuberkulozes slimības problēmu, daktere Z. Lapkovska atceras: „Tuberkulozes formas ir ļoti dažādas un skar dažādus orgānus, tāpēc tolaik sagatavoja speciālistus, kuri nodarbojās ar tuberkulozes ārstēšanu. Tuberkuloze ir ļoti lipīga un sarežģīta slimība ar lielu skaitu letālu vai invaliditātes gadījumu. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu. Noteiktā saslimšanas etapā, kad tiek uzsākta ārstēšana, šī slimība nav lipīga, taču ārstēšana ir ļoti ilga, no 6 mēnešiem līdz pat 2 gadiem. Eksistēja DOC sistēma – stingri kontrolējamā tuberkulozes slimnieka ārstēšana, proti, slimnieks nesaņem zāles uz rokām, no sākuma slimnieks guļ stacionārā un zāles viņam izsniedz ārsts, pēc tam, kad analīzes ir normas robežās, pacients tiek nosūtīts ambulatorajai ārstēšanai, kuras ilgums ir atkarīgs no tuberkulozes formas, viņš saņem zāles medicīniskā personāla klātbūtnē. Latvija DOC sistēmā veiksmīgi tika galā ar šo slimību un var teikt, bija pirmrindniece tuberkulozes slimnieku ārstēšanā. Šodien tuberkulozes gadījumu ir salīdzinoši maz. Tā vairs nav aktuāla problēma, bet, kad es sāku strādāt šeit, 1975. gadā situācija bija katastrofāla. Uz šodienu tuberkuloze ir pagātnes tēma, taču par to nedrīkst aizmirst, jo pēc pasaules statistikas datiem atkal parādās jauni tuberkulozes gadījumi. Viens no iemesliem ir koronavīruss, kas ļoti ietekmē cilvēka imūno sistēmu. Cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar tuberkulozi, bet neizslimoja to, jau ir novājināta imūnā sistēma un viņiem ir lielāks risks inficēties ar koronavīrusu, kā rezultātā pastiprinās iespēja saslimt arī ar tuberkulozi.”  

Pneimonoloģe Z. Lapkovska min: „Es uzsāku strādāt kā bērnu ftiziatrs Krāslavas prettuberkulozes dispanserī Padomju ielā 54. Tā bija ambulatorā pieņemšana, bet Dagdā bija prettuberkulozes nodaļa ar 35 gultas vietām, kur es arī darbojos. 1990. gados šī nodaļa tika slēgta. Tagad tuberkulozes slimnieki tiek sūtīti uz Daugavpili. Pacienti ar dažādām plaušu saslimšanām vieglā formā tiek ārstēti tepat Krāslavā, taču pacienti, kuriem nepieciešami papildus izmeklējumi un tos nav iespējams veikt Krāslavā, tiek nosūtīti uz Daugavpili vai uz Rīgu.”

Kad situācija ar tuberkulozi stabilizējās un slimība kļuva pilnībā kontrolējama un nebija tik aktuāla, ārste Z. Lapkovska atklāj: „Tomēr mans sapnis bija pulmonoloģija, nozare, kas saistīta ar visa veida elpceļu saslimšanām, un vēlāk sapnis piepildījās.”

Runājot par citām plaušu slimībām, pneimonoloģe Z. Lapkovska uzsver: „Izplatītākās plaušu slimības ir bronhiālā astma, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība), bronhīti, pneimonija. Liela ir saslimstība ar astmu, kuras cēloņi ir alerģiska vide, piesārņots gaiss, darba vide, nepareizas ēdienreizes, novājināta imunitāte. Elpceļu saslimstība ir diezgan augsta visā valstī. Liels ir elpceļu audzēju gadījumu skaits, tādēļ ir ļoti svarīgi griezties pie speciālista ļoti savlaicīgi, pamanot pirmos simptomus.”

Runājot par mūsdienu veselības aprūpi, pneimonoloģe min, ka „mums ir labs, saliedēts, profesionāls ārstu kolektīvs, mums ir ļoti labas rentgenoloģiskās iespējas, ir pieejams jauns, mūsdienīgs datortomogrāfs, kas ļauj saskatīt sīkāko aizdomīgo veidojumu. Diezgan ātri tiek veikta diagnostika, un mūsu slimnīcā rindas ir salīdzinoši nelielas. Daudz kas ir atkarīgs no ārstu kvalifikācijas, bet ļoti daudz arī no paša pacienta. Pacienti ar dažādām plaušu saslimšanām tiek apmācīti kā pareizi lietot inhalatorus un dažādas zāles. Spirometrija ar bronhu dilatācijas testu ir pieejama arī Krāslavas slimnīcā un to var veikt gan bērniem, gan pieaugušiem, turklāt bērniem tas tiek veikts dažādu spēļu formā. Pacientiem ar elpceļu saslimšanām, kuriem ir nepieciešama tālāka un padziļinātāka diagnostika, tiek veikta bronhoskopija, kuras laikā tiek ņemta transbronhiālā biopsija. Šādas procedūras pieejamas Daugavpilī un Rīgā”.

Šobrīd aktuālā cīņa ar koronovīrusa izraisīto infekcijas slimību Covid-19 ir nepārprotami mainījusi līdzšinējo ierasto kārtību visā pasaulē. Slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks, stāstot par vīrusa Covid-19 izplatību Krāslavas novadā, uzsver, ka „pašlaik Krāslavas novada Covid-19 pacienti ar smagu slimības gaitu tiek vesti uz Daugavpils reģionālo slimnīcu, taču laikā, kad Krāslavas novadā bija liels Covid-19 uzliesmojums, Krāslavas slimnīcas terapijas nodaļā bija ierīkota atsevišķa telpa Covid-19 pacientiem, kur kopumā ārstējās ap 40 Covid-19 pacientiem. Šobrīd lielākā daļa no medicīniskā personāla ir vakcinēti”. Tas ir liels solis infekcijas slimības apturēšanai. Ārste J. Ogorelova, runājot par vīrusa Covid-19 ietekmi uz veselības aprūpi, min, ka „pacienti tiek apkalpoti ar ļoti lielu piesardzību. Tagad mums ir iegādātas speciālas iekārtas - plaušu ventilatori un skābekļa terapija. Mēs varam uz kādu laiku nodrošināt veselības aprūpi Covid-19 pacientiem ar smagu slimības gaitu. Mums katru nedēļu notiek personāla testēšana”. Runājot par Covid-19 ietekmi uz ķirurģijas nozari, Krāslavas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs V. Aprups stāsta, ka „tas būtiski nesamazināja operāciju skaitu. Taču bija laiks, kad plānveida operācijas netika atļautas Covid-19 uzliesmojuma dēļ, bet tas neattiecās uz akūtiem pacientiem”.

Pneimonoloģe Z. Lapkovska uzsver, ka vīruss Covid-19 ir izrādījies liels ļaundaris: „Tas, kas paliek plaušās pēc izslimošanas ar Covid-19, ir liela katastrofa. Pēc izslimošanas ar šo slimību mēs sniedzam pacientiem rekomendācijas un liela daļa no tiem atveseļojas, bet salīdzinoši ilgā laika posmā. Vīrusa procesa gaitā mēs palīdzam pacientiem atveseļoties, tas nozīmē rehabilitāciju - ārstnieciskā fizkultūra, pastaigas svaigā gaisā, vitamīnu terapija, atbilstošs dienas režīms. Pacientiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, ir ļoti svarīgi tās kontrolēt, lai būtu stabilitāte, tad tikt galā ar to, ko dara koronavīrusa infekcija, ir vieglāk. Covid-19 slimība ir jauna, taču ir iespēja noklausīties apmācību kursus, kā notiek cīņa ar šo vīrusu citās valstīs. Arī mums jau ir pieredze ar Covid-19 uzliesmojumu pagājušā gada pavasarī. Tas viss ir ļoti individuāli - cilvēks var izslimot ar koronovīrusu vieglā formā, bet ir saglabājies nogurums vai kādi citi simptomi, un tas negarantē, ka vīruss nebija skāris plaušas, jo rentgens var uzrādīt ne visai labus rezultātus.”

Kopumā var teikt, ka Krāslavas slimnīcai ir stipras ārstniecības tradīcijas, kas koptas 150 gadu garumā un šobrīd tā ir II līmeņa daudzprofilu slimnīca, kas nepārtraukti attīstās, lai sniegtu labāko saviem pacientiem.

Liela un visaptveroša ir veselības aprūpes loma, un neizmērojami vērtīgs ir katra ārsta un medicīnas darbinieka veikums. Pateicos Krāslavas slimnīcas ārstiem par sniegtajām intervijām un atsaucību.

 Krāslavas slimnīcas 150 gadu jubilejas gadā Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvs izsaka sirsnīgu paldies visam Krāslavas slimnīcas kolektīvam par viņu profesionālo darbu un attieksmi, pašatdevi un rūpēm, lai katrs pacients tiktu aprūpēts un tiktu glābtas cilvēku dzīvības.

 Sveicam Krāslavas slimnīcas ārstus un visu medicīnisko personālu jubilejā. Ikvienam vēlam stipru veselību, izturību un dzīvesprieku! Lai Jūsu labie darbi atgriežas pie Jums enerģijas, iedvesmas, veselības un ilgas profesionālās darbības veidā.

Paldies par Jūsu darbu!

 Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste